Pilis un muižas – Daugavpils novada unikālais kultūras mantojums

Viktorija Parņeviča | 2021.03.13

Muiža ir lielsaimniecība, saimnieciski un administratīvi vienota teritorija ar lauksaimniecībā izmantojamām un neizmantojamām zemēm un ūdeņiem, zemnieku sētām un ciemiem, ieskaitot īpašnieka vai valdītāja rezidences ēku kompleksu, darbnīcām, kūtīm un staļļiem utt. Šaurākā nozīmē tikai šīs teritorijas rezidence ar saimniecības ēku kompleksu (kungu māja, kalte, rijas, klētis, kūtis, šķūņi, magazīna, vagara māja un citas ēkas), kurā koncentrējās muižas novada saimnieciskā un administratīvā pārvalde, kā arī tiešās zemes, ko apstrādā paši muižas ļaudis.

Daugavpils novadā ir arī palikušas muižas, kas kādreiz piederēja gan baroniem Hāniem un viņu ģimenēm, gan grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai, gan grāfam Boļeslavam Plāteram-Zībergam  un citiem kungiem. Dažas muižas ēkas ir skaisti atjaunotas, bet dažas joprojām atrodas sliktā stāvoklī.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Sporta spēles un ugunsdzēsības sacensības

5. jūlijā plkst. 10.00 Bērzainē norisināsies Kocēnu apvienības sporta spēles un Valmieras novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sacensības.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā. Tā ir visai gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju – īsta pasaku pils. Ēka segta ar stāvu divslīpju jumtu. Tās plastiku vairo rizalīti, mezonīni, tornis. Ar sevišķu rūpību izstrādātas detaļas. Tās ir daudzveidīgas un veiksmīgi papildina apjoma telpiskā risinājuma izteiksmību. Saglabājusies barona kabineta loga vitrāža un lielā zāle ar grezniem griestiem. Blakus pilij un muižas apbūvei izpleties 3 ha liels brīvā plānojuma parks ar vismaz 14 veidiem eksotisko koku sugu. Parka teritorijā atrodas ēkas pamati – tā esot bijusi pareizticīgo baznīcas ēka, iespējams, Červonkas Sv. Nikolaja baznīca – Skrudalienas pareizticīgo baznīca celta kā šīs baznīcas filiāle 1800. gadā.

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Muižas kungu māja ir sarkanu ķieģeļu celtne ar neogotisku tornīti vienā malā un piederēja fon Vāgneriem. Tā bijusi arī Kazaņas tirgotāja Vasīlija Korjakina īpašums. 20.gadsimta sākumā muiža piederēja grāfienei Viktorijai Plāterei-Zībergai. Šobrīd ēka pilnīgi izmainījusi savu raksturu, jo tai piebūvēta jauna divstāvu daļa no silikātķieģeļiem. Bijusī Laucesas pamatskola.

Lielbornes muiža un parks

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gs. celta vecā pils, kā arī 19. gs pirmajā pusē klasicisma stilā celta jaunā pils. Lielbornes muižas kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Kungu māja, kas ir raksturīgs vasarnīcas stila piemineklis Augšzemē, var lepoties ar savām dekoratīvi izstrādātajām konstrukcijām un apdares detaļām, kas rada savdabīgu māksliniecisko iespaidu. Muižas parkā, kas plešas abpus Bornes upei, apskatāmi divi dižkoki: ozols un vīksna, apmeklētāju acis priecēs arī lapegles un neparasti skaista priede. Pastaigu takas ved gan gar straujo Bornes upi, gan pa tās stāvajām nogāzēm, paverot romantisku skatu uz Daugavas lokiem, dzirnavu drupām un ūdenskritumu.

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi. 20. gadsimta 20.-30. gados to apdzīvoja agrākais īpašnieks un jaunsaimnieki. Padomju laikā tajā bijusi Tabores astoņgadīgā skola, līdz 2016. gadam ēkā darbojās Tabores pamatskola.

Ēkas divstāvu pamatapjoms ir simetrisks, izņemot vēlāka laika asimetrisku piebūvi vienā galā. Mākslinieciski izteiksmīgākā ir simetriskā daļa ar rizalītu centrā. Rizalīta frontons veidots no koka, vasarnīcu stilā. Šim stilistiskajam novirzienam atbilst arī jumta logi un tornis, kurš redzams gan tikai 1920. gadu fotogrāfijās.

Kalkūnes muižas pils

Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V.Neimaņa projekta (laika posmā no 1878.-1895.g. viņš  bija  Daugavpils pilsētas galvenais arhitekts).  Muižas pils piederēja Augustam fon Etingenam. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm tā atstāj visai gleznainu iespaidu. Visvairāk pils arhitektūrā atspoguļojas viduslaiku būvmākslas valoda. Taču galvenās ieejas risinājums ar nelielu kolonnu balstītu balkonu un izvērstām kāpnēm, kuru margas veido balustri, kā arī greznais frontons virs dzegas, kurš līdz mūsdienām gan nav saglabājies, ir tīri klasiski motīvi.

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

Bruņu ezera krastā ir saglabājusies Bruņenes jeb Bruņu (vācu: Brunnen) muižas apbūve. Ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils. Pirms 1920. gada agrārās reformas muiža piederēja baronu Līvenu dzimtai, bet vēlāk muižas kunga mājā atradās skola, vietējais veikals un dzīvokļi.

Muižas kungu mājas ēka veidota pēc stingras klasicisma shēmas. Centrālais apjoms augstāks un masīvāks nekā malējie. Apdarē izmantoti neogotikai raksturīgi elementi – logailu arhivoltas, arkatūra. Iespējams, ka apdare veidota vēlāk nekā būvēta ēka.

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis.

Klēts ēka ir interesanta ar smagnējām būvformām, durvju vērtnēm, Latgalei raksturīgu zelmini ar jumtiņu starpstāvu vietā, kur saduras mūra siena un koka zelmenis. Pārvaldnieka māja ir necila koka celtne, kas atrodas vienā līnijā ar klēti. 1919. gadā muižas zirgu stallis tika pārbūvēts skolas vajadzībām. 2004. gadā skolā tika veikta rekonstrukcija, ierīkojot lielu sporta zāli. Arhitektūras doktors J. Zilgalvis šo celtni atzīst par labu piemēru muižas apbūves saglabāšanai un izmantošanai.

Ilgas muižas pils

Ēka celta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 19. gs otrā pusē kā Ilgas muižas medību pils. Ēkas arhitektoniskais veidojums atgādina itāļu palaco tipa celtnes, tādēļ šo vietu agrāk esot iesaukuši par “Palazzo Ilga”. Pašlaik ēkā atrodas Daugavpils Universitātes Studiju un pētniecības centrs “Ilgas”.

Mola (Višķu) muižas apbūve un parks

Muižas apbūve veidojusies 19. gs. beigās tagadējā Višķu ciemata centrā. Muižas pils bija būvēta poļu muižnieku Molu dzimtai, kuras īpašumā apkārtnē tolaik bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes. Pirmo reizi muiža tika nodedzināta 1863.g. poļu sacelšanās laikā. 1878. gadā muiža tika atjaunota, savukārt Pirmā Pasaules kara laikā tā tika nopostīta otro reizi.

Līdz mūsdienām saglabājusies klēts un reorganizētā muižkunga (vēlāk kalpu) māja, kurā ilgus gadus atradās Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību korpuss. Saglabājies ir arī brīva plānojuma parks, kurā ir sastopamas ap 75 koku un krūmu sugas.

Līksnas muižas ēkas vieta

Līksnas muižas ēka tika celta 1770. gadā baroka stilā. Tā atradās Daugavas labajā krastā uz stāvas Daugavas senlejas nogāzes, kuras pakājē tek Līksnas upe, kas pēc kāda puskilometra netālu no muižas ēkas ietek Daugavā. Tagad redzami vien tikai atsevišķi drupu fragmenti.