Okupācijas muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu

Vni.lv | 2021.03.26

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu “no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei”. Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai “Vēstures taktīla” nodošanai ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vērienīgais vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Pirmajiem 25. martā objektu bija iespēja apskatīt Politiski represēto apvienības pārstāvjiem, kuri nolika ziedus komunistiskā genocīda upuru piemiņai. “Ar memoriāla izveidi valsts atdevusi savu parādu represiju upuriem un viņu ģimenēm. Esam ieguvuši pienācīgu vietu un veidolu okupācijas režīmā cietušo piemiņas saglabāšanai. Zīmīgi, ka darbs pie memoriāla teju pabeigts, ļaujot mums nolikt mums ziedus pie memoriāla šodien, 25. martā, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kad izkaram sēru lentes, pieminot 1949. gada deportācijas upurus, kad notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem, no savām mājām un dzimtenes svešumā aizvedot aptuveni 44 000 cilvēku,” norāda Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai  sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Vērienīgie Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve “Nākotnes nams” veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Daļa Latviešu Strēlnieku laukuma pieder valstij, daļa pašvaldībai. Līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa atjaunošanu VNĪ uzņēmies iniciatīvu organizēt seguma atjaunošanu topošajam kompleksam līdzās esošajai Rīgas pašvaldības teritorijai, kas ir viens no pirmajiem piemēriem, kur valsts un pašvaldība sadarbojas kopējam mērķim. VNĪ un Rīgas domes panāktā vienošanās paredz kopā atjaunot pusi laukuma, ko plānots paveikt līdz šā gada rudenim, otras laukuma daļas atjaunošanu Rīgas Tehniskās universitātes pusē pašvaldība plāno veikt pati tuvāko gadu laikā.

Līdz ar vērienīgā kompleksa pabeigšanu, Okupācijas muzejs iegūs mūsdienīgas ekspozīciju telpas, kas ļaus akcentēt okupācijas periodu Latvijas vēsturē, represētie un viņu piederīgie ieguvuši vietu okupācijas režīmā cietušo piemiņa, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi – atjaunotu un sakārtotu teritoriju pilsētas centrā.

Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē ieguldīti 10 434 869 eiro: Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Šobrīd uzņēmums īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar vairāk nekā 1000 ēkām 1,02 milj. kvadrātmetru platībā un ap 3700 zemes īpašumu 9,5 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmusi augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.