Pētījums: 28% autovadītāju nevēlas atsvaidzināt zināšanas

Toms Kursītis | 2021.05.18

Katru gadu Latvijā autovadītāju pulkam pievienojas vairāk nekā 10 000 cilvēku. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD)  dati liecina, ka 2019. gadā autovadītāja apliecības ieguva 18 522 jaunie autovadītāji. Eksperti norāda – autovadītāja apliecības iegūšana nenozīmē, ka “visu zinu un māku” – ikviena šofera pienākums ir regulāri atsvaidzināt zināšanas gan par Ceļu satiksmes noteikumiem, gan pašu braukšanu.

“GO atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka gandrīz trešā daļa jeb 28% autovadītāju uzskata, ka viņiem nav nepieciešams atsvaidzināt zināšanas. Visbiežāk – kopumā 38% - šādi uzskata tieši jaunie autovadītāji, kuri autovadīšanas apliecību ieguvuši nesen, proti – respondenti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

𝐌𝐞𝐥𝐧𝐤𝐚𝐥𝐧𝐞 būs lieliska izvēle!

Ceļojums piemērots visiem, kurus valdzina krāšņa, masu tūrisma neizpostīta daba un jūtams vietējās kultūras piesitiens.

EUR 369 | Latvia Tours

Ceļu satiksmes noteikumu zināšanas var pārbaudīt tiešsaistē

Lai atsvaidzinātu zināšanas par spēkā esošajiem Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN), nav atkārtoti jāpiesakās autoskolā vai īpašos kursos, jo dažādi testi, pārbaudes darbi un cita informācija pieejama arī tiešsaistē bez maksas, tai skaitā CSDD mājaslapā. Kā rāda  “GO atbildīgas braukšanas indekss” dati, vismaz 22% autovadītāju šādus risinājumus regulāri izmanto. Biežāk to dara sievietes (23%), autovadītāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (28%) un Zemgalē dzīvojošie (30%).

Pārliecināties, ka zini ceļu satiksmes noteikumus, vajadzētu ikvienam autovadītājam, atgādina Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs Jānis Vanks. “Ceļu satiksmes noteikumi periodiski tiek atjaunoti, tāpēc, pirms sēsties pie auto stūres, piemēram, pēc ilgāka pārtraukuma, būtu labi pārliecināties, ka esat informēti par aktuālajām izmaiņām,” tā drošas braukšanas eksperts.

Drošas braukšanas nodarbības – ne tikai iesācējiem

Gan DBS, gan citi satiksmes eksperti pēdējo mēnešu laikā bieži atgādinājuši par nepieciešamību šoferiem uzlabot autovadīšanas prasmes. Tas ir ļoti aktuāli ne tikai ziemā, kad daļa autovadītāju pirmo reizi vai pēc ilga pārtraukuma saskaras ar braukšanu ziemas apstākļos, bet arī sniegotā pavasarī, kāds bijis arī šogad.

Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju, kā uzlabot braukšanas prasmes. Piemēram, var lūgt paziņām, kolēģiem, draugiem, kam ir labākas prasmes auto vadīšanā, lai pasēž blakām, pastāsta, pamāca. Tāpat var aizdoties uz kādu trasi vai laukumu, kur tas ir atļauts, un pamēģināt dažādus manevrus, kādus var nākties veikt ekstrēmās situācijās, saprast, kā mašīna šādos gadījumos uzvedas, kāda ir paša reakcija un tamlīdzīgi.

Jau pieminētajā “GO atbildīgas braukšanas indeksā” tikai 2% dalībnieku atzinuši, ka pēc autovadītāja apliecības iegūšanas ir apmeklējuši braukšanas nodarbības, piemēram, DBS vai citā autoskolā, kas tādas piedāvā.

Autovadīšanas eksperti uzskata, ka papildus nodarbības auto vadīšanā – gan ekstrēmās situācijās, gan ziemas apstākļos u.c., būtu nepieciešamas ikvienam. Protams, ne jau ikdienā, tomēr laiku pa laikam derētu “likt aiz auss”, ka, iespējams, auto vadīšanā ir iestājusies zināma rutīna un nepieciešams, lai kāds no malas novērtē braukšanas prasmes.

Kā iepriekš norādījis DBS direktors Jānis Vanks, kopumā situācija šajā jomā uzlabojoties, proti – aizvien vairāk cilvēki arī paši aizdomājas, pievērš uzmanību tam, ka braukšana ar mašīnu ir atbildīgs process, un tomēr mēģina iegūt “ne tikai pamatizglītību, bet arī vidējo vai pat augstāko izglītību auto vadīšanā”.

Pēc autovadīšanas ekspertu domām, vissatraucošākais ir fakts, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% uzskata, ka zināšanas atsvaidzināt nav nepieciešams. Protams, šajā sabiedrības daļā ir tādi autovadītāji, kuri autovadīšanas apliecību ieguvuši nesen un zināšanas ir “gluži svaigas”, kā arī profesionāli šoferi, kam stūrēšana ir ikdienas darbs daudzus gadus desmitus.

“GO atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “GO” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā piedalījās 712 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.