20. maijs vēsturē: Pasaules Bišu diena

Foto: National Geographic | Autors: Tija Ezeriņa | 2026.05.20

Tauriņi, sikspārņi, kolibri, un, it īpaši, bites ir svarīgāki nekā mums šķiet - bez šo apputeksnētāju darba pieejamā pārtika pasaulē samazinātos par trešo daļu un izzustu ap diviem simtiem tūkstošu dzīvnieku sugu. Atgādinot par bišu un citu apputeksnētāju svarīgo lomu un to aizsardzību, visā pasaulē 20. maijā svin Pasaules Bišu dienu.

Bišu dienas aizsākumi meklējami kalnainajā un ezeriem bagātajā Slovēnijā, kas lepojas ar senām biškopības tradīcijām. Šajā valstī 1734. gadā dzimis modernās dravniecības pamatlicējs Antons Janša (Anton Janša), kura metodes un zināšanas šajā jomā izmanto pat mūsdienās. Lai godinātu Janša ieguldījumu spārnoto apputeksnētāju pētniecībā, par Pasaules Bišu dienu izvēlējās tieši viņa dzimšanas datumu – 20. maiju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Rallijs "Kurzeme"

29. un 30. maijā rallijs "Kurzeme" atgriežas ar divām sacensību dienām un leģendāriem ātrumposmiem

Liepājas reģiona TIB

Spēcīgās tradīcijas Slovēnijā godā arī mūsdienās, un tieši šī valsts ierosināja izveidot dienu, kurā cildinātu kukaiņu nozīmīgo lomu mūsu apkārtējās vides un pat visas cilvēces uzturēšanā. Apvienotās Nācijas Slovēnijas iniciatīvu apstiprināja 2017. gadā, un nu jau trešo gadu oficiālo Bišu dienu svin jau daudzās pasaules valstīs.

Tomēr medus vācēju saimes visā pasaulē sarūk ļoti strauji. Par vienu no galvenajiem izzušanas iemesliem tiek uzskatītas ķimikālijas, kuru lietošana tikai pieaug. Tās nodara arvien lielāku postījumu spārnotajiem kukaiņiem.

Lai atgādinātu par šo apputeksnētāju nozīmi pasaulē un Latvijā, “National Geographic” iepazīstina ar pieciem mazāk zināmiem un interesantiem faktiem par bitēm.

Bites spēj atpazīt sejas

Zinātnieki ilgu laiku uzskatīja, ka tikai zīdītājiem piemīt spēja atpazīt seju. Taču 2018. gada pētījums apstiprina - arī lapsenes un bites to var ar tā dēvētās konfiguratīvās apstrādes tehniku. Proti, tāpat kā cilvēki, gudrie apputeksnētāji spēj salikt kopā dažādus sejas elementus, tā izveidojot sev pazīstamu modeli.

Laika gaitā radās jautājums, vai tās arī var atšķirt sejas, izmantojot holistisku sejas apstrādi jeb identificējot visu seju pilnībā, kas ir sarežģītāks paņēmiens. Izrādās, ka arī to apputeksnētāji spēj.

Zīmīgi, ka šī funkcija ir iespējama, neskatoties uz bišu smadzeņu mazo izmēru. Salīdzinājumam - cilvēku smadzenēs ir 86 miljoni smadzeņu šūnu, bet bitēm - vien miljons. Šī attīstītā uztvere sociālajām radībām palīdz ne tikai identificēt vienai otru, bet arī ziedus, kas rada vairāk putekšņu, lai varētu pie tiem atgriezties.

Noteikta bite, noteikts darbs

Bišu saimes raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem. Darba bites ir galvenās stropa vadītājas un pilda visus amatus. Tām ir savi pienākumi atkarībā no vecuma un kopējā dzīves posma, kas var būt no 30 dienām līdz pat trīs mēnešiem.

Pirmajās trīs nedēļās spārnotie kukaiņi apgūst četras iemaņas - tās ir gan šūnu tīrītājas, gan cirmeņu jeb bišu kāpuru kopējas. No 12. līdz 17. dienai tās kļūst par vaska bitēm, toties dzīves 18. dienā sāk pildīt viņu mājvietas sargātāja funkciju. Interesanti, ka karstā laikā stropu sargātājām ir jānes arī ūdens, ar kuru tiek dzesētas citas lomas pārstāves - vēdinātājas, uzlejot tām ūdeni uz muguras.

Savukārt skautu lidoņi ir tie, kas meklē jaunus barības avotus ziedputekšņus un nektāru. Ja izdodas atrast labu pārtikas krājumu, skauti atgriežas stropā un "dejo" jeb komunicē ar citiem apputeksnētājiem.

Toties bites - karavīri - visu mūžu ir apsardzes lomā. Tās uzturas stropa ieejas tuvumā un uzbrūk nelūgtiem viesiem. Šiem aktīvajiem kukaiņiem ir arī palīgi jeb novērotājas, kas lido nelielā attālumā no stropa un nepieciešamības gadījumā ziņo par ienaidnieka tuvošanos.

Viens procents no visām pusmūža medus vācējām kļūst par apbedītājām - ģenētiskais smadzeņu modelis liek tām atbrīvoties no bojā gājušajām stropa iemītniecēm.

Bites pamazām izzūd arī Latvijā

Mēs pat neapjaušam, cik lielā mērā arī mūsu, cilvēku, dzīve tiešā veidā ir saistīta ar bišu esamību – apmēram viena trešā daļa no pasaulē saražotās pārtikas ir tieši vai netieši saistīta ar bitēm.

Tieši tādēļ pētnieki un vides aizsardzības organizācijas visā pasaulē katru gadu atgādina par to, ka bišu populācija pasaulē samazinās, ietekmējot vidi mums apkārt. Tas notiek galvenokārt klimata pārmaiņu dēļ. Oglekļa emisijas rada temperatūras izmaiņas, kas, savukārt, veicina biotopu izzušanu un palielina parazītisko ērču un plēsēju skaitu. Lai cīnītos pret šiem jaunajiem kaitēkļiem, pasaulē pastiprina pesticīdu lietošanu. Visi šie faktori ietekmē apputeksnētājus dažādos veidos - sabrūk kolonijas un mainīgais vējš padara apputeksnētāju darbu mazāk efektīvu.

Arī Latvijā šī ir aktuāla tēma - šeit izzūd pazīstamākās Eiropas tumšās medus bites. Tas saistīts ar lielā pesticīdu daudzuma izmantošanu un tā radīto kaitējumu videi. Pētījumi parāda, ka tumšo medus bišu suga ir uz izzušanas sliekšņa, tādēļ pēdējos gados šai problēmai aktīvi meklē risinājumus.

Šogad Pasaules Dabas Fonda projekta laikā jaunieši Latvijā ar saukli “Iestājies par bitēm” sabiedrībā aktualizē tēmu par pesticīdu apdraudējumu un ietekmi uz vidi. Viņi arī aicina parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus!”. Vairāk informācijas par šo iniciatīvu - https://lv-pdf.panda.org/virzieni/biodaudzveidiba/glabiet_bites_un_lauksaimniekus/.

Emocijas un košas personības - ne tikai cilvēkiem

Spēja just dažādas emocijas un rīkoties atbilstoši savai personībai - tas nav raksturīgi tikai cilvēkiem. 2011. gada pētījums liecina, ka medus bitēm mēdz piemist pat pesimisms, kas liek domāt par kukaiņu spējām just emocijas. Atzinumi rada jaunu skatījumu uz bišu kopienām, kuras sastāv no dažādu “bišu-darbinieku” kolonijām un apkalpo karalieni.

Pētnieki lēš, ka medus bišu stropa iekšējā sadzīvē kukaiņi atšķiras pēc vēlmes veikt dažādus uzdevumus. Pirms tam šķita, ka katru lidoni un tās pienākumus var aizstāt, bet tā nav. Šīs atšķirības daļēji var būt saistītas ar bišu personības mainīgumu.

Pēc pētījuma rezultātiem, šo kukaiņu unikālās personības nosaka arī to, cik sabiedriskas tās ir. Dažas medus bites mēdz būt azartiskākas nekā citas, un tieši tās arī visbiežāk meklē jaunu pārtikas avotu un ligzdu vietas. Citas ir pasīvākas un mierīgākas, gluži tāpat kā cilvēki.

Bites - palīgi sērijveida slepkavu izpētē

Ģeogrāfiskā profilēšana ir metode, ko policija izmanto, lai atrastu un pētītu bīstamus noziedzniekus, it īpaši, sērijveida slepkavas. Tā pierāda, ka likumpārkāpēji izvairās izdarīt noziegumu tuvu savai dzīvesvietai, bet, ērtības labad, arī nedodas pārāk tālu.

Izrādās, ka spārnotie kukaiņi, apputeksnējot ziedus, pārvietojas, izmantojot ļoti līdzīgu sistēmu. Proti, tās vāc ziedputekšņus pie sava stropa, taču pietiekami tālu, lai plēsēji nevarētu stropu atrast. Tas ļauj pieņemt, ka spārnoto kukaiņu barošanās modeļos un noziedznieku uzvedībā ir novērojamas līdzības.

Kaut gan ģeogrāfiskās profilēšanas modeļa testus nevar veikt sērijveida slepkavām, pārbaudēm pētniecībā izmanto bites un kamenes. Kriminoloģijas eksperti sāka izmantot ieskatus no bišu uzvedības pētniecības, lai uzlabotu ģeogrāfiskās profilēšanas metodes un pētītu sērijveida slepkavības. Arī kameņu barošanās modeļu izpēte ir ļāvusi biologiem precizēt pieejas un izveidot algoritmus, ko policija izmanto bīstamo ļaundaru izsekošanai.