7. jūnijs vēsturē: Līvāni iegūst pilsētas tiesības

Foto: Livani.lv | Autors: Livani.lv | 2025.06.07

Pilsētas tiesības Līvāni ieguva 1926. gada 7. jūnijā – šodien pilsēta svin dzimšanas dienu.

Taču Līvāni kā apdzīvota vieta pastāvējusi vēl akmens laikmetā. Vairāk nekā pirms 1000 gadiem pie senā vikingu ūdensceļa, Dubnas upes krastā pie ietekas Daugavā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne Dubna. Tā ietilpa karaļa Visvalža pārvaldītajā seno Latgaļu Jersikas valstī, kurā meklējamas saknes arī Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga krāsām un valsts  – Latvija - nosaukumam (Letija - no latīņu „Lettia”).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Atveseļošanās programma bērniem

Veselības programma paredzēta bērniem vecumā no 4 līdz 16 gadiem (ieskaitot). Procedūras tiek noteiktas individuāli medicīniskās konsultācijas laikā.

EUR 435 | Nikos Travel

Par Līvānu dibināšanas gadu nosacīti var pieņemt 1289. gadu, kad vēstures dokumentos pirmoreiz minēta nocietināta apmetne - Dubnas pils. Savukārt mūsdienu Līvānu pirmsākumi saistās ar 1533. gadu, kad toreizējais zemes īpašnieks, vācu barons Jurgens Līvens, uzbūvēja muižu, ko nosauca par Līvenhofu.

Tā kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes Līvānu apkārtnē bija maz, vēsturiski te attīstījās amatniecība un rūpniecība. Jo īpaši to ietekmēja Rīgas - Orlas dzelzceļa atklāšana 1861.gadā. Vēl līdz 20.gs sākumam pilsētā tika uzceltas 10 fabrikas, no kurām lielākās bija celulozes, stikla, korķu, ķieģeļu un tekstilfabrika. Vēl straujāka Līvānu attīstība uzsākās pēc tam, kad 1926. gada 7. jūnijā Līvāniem piešķīra pilsētas tiesības.

Līvāni, tāpat kā visa Latvija, laika gaitā ir bijuši dažādu valstu pakļautībā. Pilsēta ir daudz cietusi I un II Pasaules karā - tika nopostīta lielākā daļa Līvānu vēsturisko ēku un rūpnīcu.

Padomju varas gados, kad Latvija bija PSRS sastāvā, Līvānu pilsēta kļuva par vienu no vadošajiem rūpniecības centriem. Te uzbūvēja vairākus jaunus, lielus ražošanas uzņēmumus - eksperimentālo bioķīmisko rūpnīcu, māju būves kombinātu, būvmateriālu un konstrukciju kombinātu u.c. Paplašinājās Līvānu stikla rūpnīca un Līvānu kūdras fabrika.

Līdz mūsdienām Līvānos ir spējušas izdzīvot un attīstīties tradicionālās rūpniecības jomas: pārtikas ražošana, kokrūpniecība, kūdras izstrāde. Pilsēta var lepoties ar pasaules mēroga augsto tehnoloģiju uzņēmumiem - optisko šķiedru ražotnēm, kuru pirmsākumi meklējami Līvānu stikla fabrikā.

Līvāni pārcietuši daudzas krīzes un izdzīvojuši neskaitāmas pārmaiņas, bet vienmēr no jauna atdzimuši. Latvijas neatkarības 100gades jubilejas gadā Līvāni ir novada centrs un viens no reģionālās nozīmes attīstības centriem Latvijā. Pilsēta ar attīstītu infrastruktūru. Pilsēta ar skatu nākotnē.