Ivo Krievs: Mums ir daudz talantīgu jauniešu!

Ivo Krievs | 2021.09.08

Mums ir ļoti daudz talantīgu jauniešu un mums tikai nedaudz ir “jāpastumj”, jāpamudina, jāiedvesmo studenti tam, ka robežas ir tikai viņu prātā un viss ir iespējams, uzskata Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts Ivo Krievs

Covid situācijas dēļ jaunais mācību gads būs izaicinošs. Bet man ir liels prieks, ka esam raduši iespēju arī studentus satikt klātienē, jo studēšana nav tikai informācijas apgūšana, tā ir mijiedarbība starp pasniedzēju un studentu: acu skati, studentu jautājumi, pasniedzēja harizma, slēpšanās aiz kolēģu mugurām, lai pasniedzējs neizsauc – tā ir pieredze un to nevar aizstāt ar attālinātām lekcijām.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Tomēr, neskatoties uz to, esam padomājuši arī par tiem, kuriem epidemioloģiskās drošības noteikumi nepieļauj klātienes nodarbības un tiem būs iespēja piedalīties nodarbībās pieslēdzoties attālināti un pievienoties klātienē tiklīdz tas būs iespējams.

Mans novēlējums studentiem jaunajā studiju gadā ir neuztvert studijas kā kaut ko apgrūtinošu, bet gan baudīt mācību procesu un tad arī rezultāti neizpaliks.

Students ir pirmajā vietā

Mums galvenais ir students un ne tikai, tas kā students jūtas studējot, bet pat vairāk – kāds viņš būs pabeidzot studijas. Varētu jau students studiju laikā tikai izklaidēties un būt laimīgs, bet pabeidzot studijas nebūt novērtēts darba tirgū. Mēs daudz priecīgāki būsim, ja students būs laimīgs pēc studijām, kad būs ieguvis labi apmaksātu darbu, būs novērtēts un konkurētspējīgs speciālists un pateicīgs Turībai un tās pasniedzējiem par šo rezultātu. Tāpēc studiju laikā mums students ir pirmajā vietā un sniegsim visu atbalstu studenta izaugsmē, kā arī organizēsim procesu pēc iespējas draudzīgu studentam, bet tikai tik tālu, cik tas neskar kvalitāti.   

Šajā mācību gadā Turībā ir vēlme ieviest dažādus jaunus procesus, kas dotu iespēju studentiem iegūt papildu kvalifikācijas ārpus klasiskā studiju procesa, tāpat iepazīstināsim ar mūsu pasniedzējiem, no kuriem liela daļa ir Latvijā atzīti praktiķi un ir plānā vēl daži labi eksperimenti. Tāpēc aicinu visus sekot līdzi Juridiskās fakultātes aktualitātēm. Šajā sakarā ceru, ka pavisam drīz Juridiskā fakultāte būs atrodama arī sociālos tīklos.

Pasniedzējs – laterna studenta ceļā

Nav vērts domāt par to kāds students bija vakar, ir tikai šodiena un rītdiena un viens no augstskolas uzdevumiem ir būt kustībā – līdzi studentiem. Tas nozīmē, ka mēs viņus gan iedvesmojam rītdienai, gan, balstoties uz vakardienas pieredzi, atsevišķos gadījumos, arī nedaudz piebremzējam, lai neapdedzinās. Šodienas un rītdienas studenti noteikti ir daudz dinamiskāki un spēj strādāt ar daudz vairāk informācijas kā iepriekš, savukārt augstskolas un pasniedzēju uzdevums ir palīdzēt studentam “nenoslīkt” informācijas gūzmā un spēt kritiski atlasīt sev nepieciešamo informāciju un to kvalitatīvi analizēt.

Pie visas šīs informatīvajā telpā pieejamās viedokļu daudzskaitlības un daudzveidības, studentiem varbūt grūti sev izveidot savu vērtību skalu. Un šeit es redzu milzīgu nozīmi mūsu pasniedzējiem, tiem ir jākļūst par laternu studenta ceļā caur maldu un patiesības džungļiem, ļaujot studentam atrast tieši savu ceļu ar augstām morālām vērtībām.

Turībā ir  iespējas

Turībai, kā Latvijā lielākai privātajai augstskolai, ir jāizmanto tās priekšrocības, salīdzinot ar valsts finansētām augstskolām. Lielākās no tādām ir elastīgums un lēmumu pieņemšanas ātrums. Turībai ir daudz lielākas iespējas ātri reaģēt uz tirgus pieprasījumu un piedāvāt tādu saturu un arī formu, kādu pieprasa tirgus, t.sk. arī eksperimentējot ar formām kādā uzrunāt studentus. Labs piemērs ir iepriekš pieminētās hibrīdlekcijas, kas nodrošina iespēju studēt gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem studentiem.

Izglītojoties cilvēkam mazinās egoisms

Uzskatu, ka tieši studiju process cilvēkam sniedz vislielāko pienesumu. Lai gan arī diploms noteikti ietekmēs cilvēka dzīves gaitas, tomēr svarīgākā ir cilvēka transformācija tieši studiju procesā. No vienas puses pieļauju, ka dzīve varētu būt vienkāršāka nemeklējot atbildes un dzīvot četrās sienās neiznākot no tām, bet tad jau tā vairs nebūtu dzīve. Dzīves noslēpums un pievilcība ir tieši nemitīgos sevis meklējumos un pasaules kārtības izzināšanā un tieši to nodrošina studijas: prāta regulāru noslodzi, sevis nemitīgi izaicināšanu jaunu prasmju apgūšanā, dažādu savās nozarēs pieredzējušu pasniedzēju skatījumu salīdzināšana ar saviem, atbilžu iegūšana uz neskaidriem jautājumiem un jaunu neskaidru jautājumu radīšana, mijiedarbība ar līdzīgos meklējumos esošiem, iedvesma savas nākotnes radīšanai un izmaiņām savā dzīvē. Manuprāt, ja cilvēks apstājas izzināšanas procesā (ne tikai studējot), tad viņš vairs pa īstam nedzīvo.

Cilvēks tikai mācoties kļūst nobriedis

Viņš kļūst nosvērtāks lēmumu pieņemšanā, mazāk balstās uz emocijām, spēj kritiskāk apstrādāt informāciju un pieņemt attiecīgus lēmumus, spēj izprast pasaules kārtības likumsakarības, spēj uzklausīt un spēj argumentēt, kļūst vispusīgāks, attīstot dažādas prasmes un iegūstot informāciju par nozari, kura tam iepriekš bijusi nezināma. Man gribētos ticēt, ka izglītojoties cilvēkam mazinās egoisms, un palielinās tendence uz ‘utilitārismu”, t.i. tā rīcība kļūst lietderīgāka un sniedz lielāku labumu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam.

Juridiskajā sfērā iespējas ir neierobežotas

Juridiskā izglītība būs noderīga ne tikai strādājot klasiskajās juridiskās profesijās, bet arī ārpus tām, piemēram, ja vēlēsieties kļūt par uzņēmēju. Savukārt, arī juridiskās profesijās ir pietiekami plašs piedāvājums, sākot no uzņēmumu juristiem, līdz pat zvērinātiem advokātiem, prokuroriem, tiesnešiem, zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem. Līdz ar to, izvēle ir ļoti plaša, atkarībā no tā, kāda tiesību nozare vairāk vilina.

Mums Juridiskajā fakultātē ir sava vīzija par mūsu studentiem. Es ceru, ka viņi visi būs “lieli” cilvēki, ar lieliem mērķiem un spējīgi arī tos realizēt. Jurista profesija ir savā aspektā unikāla un priviliģēta – tā dod ieskatu tajā, kā sabiedrība pašorganizējās, kā uzbūvēta valsts un dod iespēju piedalīties šajos procesos un savā ziņā veidot sabiedrībā iedibināmo kārtību. Līdz ar to, mums ir svarīgi, lai Turības Juridiskās fakultātes studenti ir ne tikai augsti kvalificēti profesionāļi, bet lai tiem piemīt arī augsta emocionālā inteliģence un tie vēlētos parūpēties ne tikai par sevi, bet arī palīdzēt citiem indivīdiem un sabiedrībai kopumā.

Internets neaizmirst neko

Datu aizsardzība ir mans hobijs un profesionālā virzība pēdējos vismaz 10 gadus. Turībā ir atsevišķs kurss datu aizsardzībā, kur mēs noteikti kopā aplūkosim riskus un iespējas, kuras rada mūsdienu tehnoloģijas.

Ja man būtu jādod viens vienīgs padoms mūsu tehnoloģiskajā laikmetā – es aicinātu atcerēties, ka internets neko neaizmirst. Jebkas, ko jūs padarāt digitālu, piemēram, fotogrāfijas tālruņos, pat ja netiek pārsūtītas, piezīmes, sociālo tīklu saturs to jūs vairs nevarat faktiski kontrolēt, tāpēc apzinīgi digitalizējiet informāciju. Protams, ir juridiski instrumenti, kā var savas tiesības aizsargāt, bet tas nenovērsīs jau iestājušos kaitējumu privātumam, piemēram, to nepatīkamo foto kāds jau būs redzējis un cilvēka atmiņu neizdzēst.

Digitālajā vidē esam ievainojamāki

Pasaule digitalizējas, līdz ar to dažādas tiesiskās attiecības, piemēram, tirdzniecība, līgumu slēgšana, apmācības un pat darba attiecības, pārceļas uz digitālo vidi. Ja nedigitālo vidi sabiedrība ir iepazinusi vairākus gadu desmitus un riski ir zināmi un ir zināms, kā no tiem var izvairīties vai tos saprātīgi minimizēt, tad digitālā vide mums vēl joprojām ir jauna vide un sabiedrībai nav izveidojusies dabīga aizsargreakcija pret digitālās vides riskiem, līdz ar to digitālajā vidē esam ievainojamāki. Un atkal aktuāls kļūst jautājums par izglītošanos, šajā gadījumā digitālajā vidē, lai mēs spētu orientēties digitālās vides apdraudējumos.

Digitalizācija skars arī juridiskos sfēru. Protams, ir profesijas, kas ir vairāk imūnas pret pārmaiņām, piemēram, tiesneši un prokurori, bet juristu darbā noteikti ir jārēķinās ar to, ka mākslīgais intelekts aizstās atsevišķus juristu līdz šim veiktos uzdevums. Domāju, ka tuvākajā nākotnē juristi vairs negatavos līgumus, jo ar to veiksmīgi tiks galā mākslīgais intelekts. Tas nozīmē, ka juristam būs nepieciešama lielāka pievienotā vērtība, kas varētu izpausties kā padziļinātas zināšanas atsevišķās jomās vai spēja kļūt par palīgu uzņēmējam, tai skaitā, vērtējot ne tikai juridiskos riskus, bet ņemot vērā arī biznesa riskus. Mēs Turības Juridiskajā fakultātē šai kompetencei nākotnē pievērsīsim ar vien lielāku uzmanību.