Eināra Plūksnas gleznas un Violetas Jātnieces keramika

Egita Volinska | 2021.09.25

No 25. septembra līdz  4. novembrim Mākslas galerijā “Durvis” (Brīvības laukumā 21, Tukumā) skatāma Eināra Plūksnas 80. gadu jubilejas gleznu un Violetas Jātnieces keramikas izstāde.

Einārs Plūksna (1941) dzīvo Jūrmalā un ir viens no aktīvākajiem un ražīgākajiem Latvijas Mākslinieku savienības (1969)  un Jūrmalas Mākslinieku  grupas māksliniekiem. Krāsu un kompozīciju meistars. Viņš ir audzis slavenā operdziedātāja Edgara Plūksnas (1908–1994) un aktrises Veronikas Sīles (1905–1987) ģimenē. Augot radošu cilvēku ģimenē, kur tēvs mēdza arī gleznot, Eināram jau agrā bērnībā radās vēlēšanās zīmēt un gleznot. 1966. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina nodaļu. Savas radošās darbības sākumā veidojis interjerus tādām sabiedrībā plaši pazīstamām vietām kā kafejnīcai “Rīdzene”, viesnīcai “Metropole” un kinoteātrim “Spartaks”. Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Pirmā personālizstāde sarīkota 1980. gadā. Tā ir emociju un izjūtu pasaule, kuru mākslinieks ataino savās gleznās. “Darbi runā paši par sevi. Nāciet un skatieties. Kā tu piesēdies pie bildes, kad sāc viņu taisīt un paņem pindzeli un krāsu, tad viena krāsa prasa nākamo, nākamo un tu nevari atrauties”,  - tā saka Einārs Plūksna, plašākus komentārus nesniedzot. Darbu gaisotnes nianses nolasāmas krāsu lietojumā - tumšas krāsu paletes un saules pielieti, koši toņi. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, ASV un Izraēlā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

NBS orķestra koncerts TUMĒ

2. maijā plkst. 19.00 Tumes Kultūras namā Baltā galdauta svētku koncerts kopā ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra Estrādes ansambli.

Tukuma TIC

Violeta Jātniece dzimusi 1939. gadā Rīgā. Ar mālu topošā māksliniece iepazinusies Tūjā, kur pavadītas bērnības vasaras. Visjaukākās spēļu vietas bijušas māla bedres līdzās ķieģeļu ceplim, kur mazā Violeta pērusies pa māliem un vēlāk aicināta darbnīcās. 1957. gadā Violeta absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, savukārt 1964. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu. 1967. gadā māksliniece pievienojās Ķīpsalas keramiķu grupai. 1969. gadā tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā un sāka strādāt keramikas darbnīcās Ķīpsalā.

Violetas darbi ir „ugunīgi” – tie atgādina par temperamentu un drosmi. Lai gan pati māksliniece atzīst, ka pēdējā laikā viņu mazāk nodarbina filozofija, simboli un zemteksti, spēcīgas un skaidras formas un faktūras, kas krāsojas oranžos, sarkanos un citos košos toņos, ir sievietes enerģija un vitalitāte, kas caurauž Violetas darbus.  „Mani iedvesmo daba, tās ritmi un faktūra, uzarti lauki, nogruvušas kraujas vai smilšu raksti jūrmalā. Mode – silueti, krāsu salikumi. Kā arī arhitektoniskās konstrukcijas un to proporcijas un harmonija. Savus darbus es galvenokārt būvēju kā mūrnieks vai kā bezdelīga.” 21. gadsimts Violetas Jātnieces darbos iezīmējās ar lakoniskām formām un spilgtām, intensīvām krāsām. Māksliniece ir sarīkojusi vairākas personālizstādes Latvijā, kā arī piedalījās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs – Polijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Čehijā, Bulgārijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV. Keramiķe kļuvusi pazīstama ar savu apjomīgo dārza keramiku, vairākkārtējo dalību starptautiskos konkursos un izstādēs (tostarp, 1979. gadā Faencā, Itālijā, 1984. gadā Vestervaldē, Vācijā, 1991. gadā kopā ar Pēteri Martinsonu – Arizonas universitātes muzejā ASV).