Covid-19 ietekmē pārvietošanās paradumi mainījušies 2/3 rīdzinieku

Lelde Rudzika | 2021.09.21

Pēdējo 12 mēnešu laikā 2/3 rīdzinieku ir vismaz daļēji mainījušies pārvietošanās paradumi, tai skaitā 22% aptaujāto biežāk pārvietojas kājām, 9% biežāk brauc ar velosipēdu, 1,3% biežāk izmanto elektrisko skrejriteni un citus koplietošanas pārvietošanās veidus, 20% biežāk izvēlas braukt ar privāto auto, kamēr 27% kopumā pandēmijas laikā pilsētā pārvietojas retāk, bet vēl 35% Covid-19 vīruss pārvietošanās paradumus nav ietekmējis, diskusijā “Mobilitāte Rīgā: Ko varam labāk?” uzrādīja jaunākie “SKDS” sabiedriskās domas mērījumi, kas veikti sadarbībā ar Rīgas domi (RD) un Rīgas domes Satiksmes departamentu (RDSD).

RD vicemērs Vilnis Ķirsis diskusijā norādīja, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, nākamo četru gadu būtiskākie mērķi ir ne vien uzturēt un atjaunot, bet arī modernizēt satiksmes infrastruktūru Rīgā, lai sabiedriskais transports būtu prioritāte ne vien plānošanas dokumentos, bet arī praksē. “Jau šogad satiksmes infrastruktūras jomā ir ielikts pamatīgs darbs – ir piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā, kas ir paredzēti sabiedriskā transporta uzlabošanai, jaunas velotransporta infrastruktūras izbūvei, kā arī dzelzceļa modernizācijai un mobilitātes punktu izveidei, kas palīdzēs risināt gan Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju mobilitāti, gan arī Rīgas virzīšanos uz klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu,” uzsvēra V. Ķirsis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tautas deju koncerts “Jaunieši Valmierai”

4.maijā pl.17.00 Valmieras KC jauniešu deju kolektīvs “Sadancis” aicina uz svētku koncertu “Jaunieši Valmierai"Valmieras Kultūras centrā.

EUR 5 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

RDSD direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods piebilda, ka tuvāko gadu svarīgākie uzdevumi ir saistīti ar tiltu un pārvadu atjaunošanu, tai skaitā Vanšu tilta, VEF pārvada, J. Zemitāna pārvada un satiksmes pārvada pār dzelzceļu G. Zemgala gatvē rekonstrukciju. “Jau šoruden ir plānots izsludināt iepirkumus minēto tiltu un pārvadu būvprojektu izstrādei, kā arī no lielajiem darbiem turpināsies Skultes pārvada būvniecība un Austrumu maģistrāles gan 1., gan 2. kārta, kas ievērojami atvieglos pārvietošanos pilsētā. Turklāt visos mūsu jaunajos satiksmes infrastruktūras projektos ir ietverta obligāta prasība, lai ikvienam satiksmes dalībniekam tiktu nodrošināta droša un ērta pārvietošanās telpa,” norādīja J. Vaivods.

Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes loceklis Kārlis Ķezberis skaidroja, ka pandēmijas laikā ir ievērojami pieaudzis arī elektrisko skrejriteņu un citu mikromobilitātes rīku lietotāju skaits, aktualizējot arī jautājumus par skrejriteņu regulējumu, drošību un palēninātā ātruma zonām pilsētā. “Mikromobilitātes rīku potenciāls Rīgā joprojām ir ļoti liels, jo vēl pirms diviem gadiem elektrisko skrejriteņu Rīgā bija ļoti maz, tomēr Covid-19 periodā tie aizvien biežāk kļuva par alternatīvu citiem pārvietošanās veidiem. Lai arī šobrīd dati rāda, ka mikromobilitātes rīkus kopumā vairāk izmanto gados jaunāki cilvēki, tomēr mēs virzāmies uz to, lai ar tiem droši varētu pārvietoties ikviens Rīgas iedzīvotājs visā pilsētas teritorijā, tomēr šeit svarīgi aspekti ir sasniedzamība un infrastruktūras kvalitāte,” norādīja K. Ķezberis.

Situācijā, kad rīdziniekiem pilsētā ir jāveic salīdzinoši neliels attālums (līdz diviem kilometriem) vairāk nekā puse jeb 58% pamatā izvēlas iet kājām, 17% izmanto sabiedrisko transportu, 16% brauc ar vieglo auto, bet nedaudz vairāk nekā 5% brauc ar velo vai izmanto kādu no mikromobilitātes rīkiem – elektrisko skrejriteni, motorolleru un tml. Pilsētplānotājs un uzņēmuma “Grupa93” vadītājs Neils Balgalis piebilda, ka viens no atslēgas elementiem, lai atslogotu pilsētas centru un mazinātu sastrēgumus, ir transporta sistēmas dažādība, kas ļauj ērti, ātri un droši kombinēt dažādus pārvietošanās veidus. “Mobilitāte ir ne vien iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem, bet arī daudzveidība. Tas ir būtisks cilvēku un  pilsētas labsajūtas aspekts, savukārt speciālistu galvenais uzdevums ir “neiebraukt no viena grāvja otrā”, bet gan rast līdzsvaru starp visiem pārvietošanās veidiem, vienlaikus paturot prātā izvirzītos mērķus un prioritātes,” uzsvēra pilsētplānošanas eksperts.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”, klātienes intervijā aptaujājot 803 pastāvīgos Rīgas iedzīvotājus.