Latvijas Restorānu biedrība: 36% ēdināšanas uzņēmumu bez valsts atbalsta neizdzīvos

Evija Ansonska | 2021.09.22

2021. gadā 65% ēdināšanas uzņēmumu, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, ir būtiski samazinājies apgrozījums, liecina  Latvijas Restorānu biedrības (LRB) īstenotā aptauja. 36% uzņēmumu ir pesimistiski noskaņoti un uzskata, ka bez valsts atbalsta neizdzīvos.  

“Pirmo Covid-19 rudeni un ziemu neizturēja 10% ēdināšanas uzņēmumu, savukārt šajā aukstajā sezonā savu darbību varētu izbeigt jau vairāk nekā 30% nozarē strādājošo uzņēmumu. Tāpēc valsts atbalsts uzņēmējiem ir kritiski svarīgs, pretējā gadījumā mēs riskējam neatgriezeniski noplicināt tūrismam tik svarīgo viesmīlības nozari, jo uzņēmēji un darbinieki, kas tajā darbojas, vairs neatgriezīsies,” uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māra Upmane-Holšteine un Aigars Apinis

19.maijā pl.16.00 aicinām uz Stāstnieku Pēcpusdienu Akustikā kopā ar mūziķi Māru Upmani-Holšteini un aktieri Aigaru Apini.

EUR 40 | Valmieras TIC

Saskaņā ar aptaujas datiem 65% uzņēmumu apgrozījuma kritums, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šogad ir bijis vairāk par 15%, bet 11% uzņēmumu - 15% robežās. Savukārt 9% uzņēmumu apgrozījums palicis nemainīgs, bet 15% nedaudz vai būtiski palielinājies.

36,4% respondentu ir pesimistiski noskaņoti un uzskata, ka bez valsts atbalsta nebūs iespējams izdzīvot. Savukārt 59,1% uzņēmumu pašlaik vēl uzskata, ka būs smagi, bet viņi izdzīvos. Tikai 4,5% aptaujāto ir droši, ka varēs iztikt bez valsts atbalsta.

Par efektīvāko un ilgtermiņā labāko valsts atbalsta instrumentu 88% aptaujāto uzņēmēju uzskata samazinātā PVN ieviešanu. Tāpat par nozīmīgiem atbalsta instrumentiem tiek uzskatītas algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu granti, jo fiksētās izmaksas uzņēmumam nemainās arī pie zemāka apgrozījuma. Mazāk balso par dīkstāves pabalstiem, kas nemotivē darbiniekus strādāt.

“Uzņēmumi uzskata, ka tieši pazeminātā PVN ieviešana viņiem visvairāk palīdzētu atkopties no krīzes, kā arī pacelt algas darbiniekiem, bet necelt cenas klientiem brīdī, kad daudziem pakalpojumiem cenas strauji kāpj. Tas palīdzētu konkurēt arī ar kaimiņvalstu restorānu cenām, ņemot vērā, ka jau 21 Eiropas valstī viesmīlības nozarei ir piemērotas pazeminātais PVN. Samazinātā PVN likme mazinātu arī ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē un būtu godīgi pret tiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kas nodokļus maksā godīgi,” norāda J. Jenzis.

Aptauja īstenota šā gada septembra sākumā un tajā piedalījās Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas biedri - 50 ēdināšanas uzņēmumi, kas savu darbību īsteno visā Latvijā.

Par LRB un viesmīlības nozari

Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni  30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības uzņēmumi ir nozīmīga tūrisma nozares, kas veido 5% no Latvijas IKP, sastāvdaļa. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina VID dati. LRB analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Saskaņā ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja un Latvijas Universitātes veikto pētījumu, gastronomijas tūrisms ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārvalstu viesi izvēlas apmeklēt Latviju.