Aptauja: Vai esam pielāgojušies dzīvei Covid-19 pandēmijas apstākļos?

Austris Keišs | 2021.10.04

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pusotra gada laikā ir iemācījušies pielāgoties un sadzīvot ar jauno ikdienu, ko radījusi Covid-19 pandēmija, tai skaitā ar izmaiņām ikdienas paradumos, darbā, ekonomiski un citos aspektos (40% – pilnībā iemācījušies sadzīvot, 44% – drīzāk iemācījušies sadzīvot), 10% drīzāk nav līdz galam adaptējušies jaunajiem apstākļiem (5% – vispār nav iemācījušies sadzīvot, 5% – drīzāk nav iemācījušies sadzīvot), bet 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 Latvijas iedzīvotājus. Būtiskākās atšķirības šajā aspektā saglabājas pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū ar Covid-19 radītajām izmaiņām ir iemācījušies sadzīvot 85% respondentu, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 67%. 

To, ka iedzīvotāji pakāpeniski pielāgojas dzīvei pandēmijas apstākļos, apstiprina arī fakts, ka kopš pavasara kopumā ir nedaudz samazinājies iedzīvotāju nogurums no Covid-19 pandēmijas izplatības (tai skaitā saslimšanas riskiem, ierobežojumiem, izmaiņām ikdienā, stresa, informācijas pārbagātības). Pavasarī ļoti lielu nogurumu no Covid-19 (10 baļļu skalā to vērtēja ar 9 vai 10) izjuta 32% aptaujāto, vidēji liels nogurums bija 28% (10 baļļu skalā to vērtēja ar 7 vai 8), vidējs nogurums (10 baļļu skalā to vērtēja ar 5 vai 6) bija 16%, bet mazs vai ļoti mazs (10 baļļu skalā to vērtēja ar 1 līdz 4) – 24%. Šobrīd ļoti lielu nogurumu no Covid-19 izjūt 22%, vidēji lielu – 28%, vidēju – 19%, bet mazu vai ļoti mazu – 31%.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Aktuālās izstādes Liepājā

Iepazīsties ar šī brīža aktuālajām izstādēm Liepājā – ieplāno un iedvesmojies!

Liepājas reģiona TIB

Interesanta aina atklājas, analizējot atbildes pēc respondentu dzimuma. No vienas puses, sievietes biežāk nekā vīrieši apgalvo, ka ir vairāk nogurušas no Covid-19 radītajām sekām, bet vienlaikus arī biežāk sniedz atbildi, ka ir pielāgojušās dzīvei pandēmijas apstākļos. 88% sieviešu sniedza atbildi, ka ir pielāgojušās un spēj sadzīvot ar jauno ikdienu, ko radījusi Covid-19 pandēmija (39% – pilnībā iemācījušās sadzīvot, 49% – drīzāk iemācījušās sadzīvot), 7% pauž viedokli, ka drīzāk nav līdz galam adaptējušās jaunajiem apstākļiem (3% – vispār nav iemācījušās sadzīvot, 4% – drīzāk nav iemācījušās sadzīvot), bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Tikmēr vīriešu vidū ar jaunajiem apstākļiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija, iemācījušies sadzīvot 79% respondentu (40% – pilnībā iemācījušies sadzīvot, 39% – drīzāk iemācījušies sadzīvot), 13% sniedza negatīvu atbildi uz šo jautājumu (7% – vispār nav iemācījušies sadzīvot, 6% – drīzāk nav iemācījušies sadzīvot), bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Attiecībā uz nogurumu no Covid-19 sieviešu vidū ļoti lielu nogurumu izjūt 24%, vidēji lielu – 31%, vidēju – 16%, bet mazu vai ļoti mazu – 29%, kamēr vīriešu vidū ļoti liels nogurums no pandēmijas ir 21%, vidēji liels – 25%, vidējs – 21%, bet mazs vai ļoti mazs – 23%.

Analizējot rezultātus pēc respondentu ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājas, ka krievvalodīgie ievērojami retāk apgalvo, ka ir iemācījušies sadzīvot ar jauno ikdienu, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Krievvalodīgo vidū šādu viedokli pauž 67% aptaujāto (21% – pilnībā iemācījušies sadzīvot, 46% – drīzāk iemācījušies sadzīvot), kamēr latviešu vidū šis rādītājs ir 85% (41% – pilnībā iemācījušies sadzīvot, 44% – drīzāk iemācījušies sadzīvot). Attiecīgi ar pandēmijas radītajiem apstākļiem līdz galam nav iemācījušies sadzīvot 20% aptaujāto krievvalodīgo (15% – vispār nav iemācījušies sadzīvot, 5% – drīzāk nav iemācījušies sadzīvot) un 9% latviešu (4% – vispār nav iemācījušies sadzīvot, 5% – drīzāk nav iemācījušies sadzīvot), bet vēl 12% krievvalodīgo un 5% latviešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, septembra sākumā aptaujājot 1883 respondentus.