Pārtikomāti - jauna alternatīva pārtikas iegādē

Baiba Vēsma | 2021.10.14

E-komercijas pēkšņais pieprasījums veicināja ne tikai jaunas iespējas, bet arī izaicinājumus. Līdz ar lielāku pasūtījumu pieplūdumu, tehnoloģiju izstrādātāji meklē dažādus risinājumus, lai optimizētu darbību visos mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmos. Viens no svarīgākajiem posmiem ir preču saņemšana. Atšķirībā no piegādes iespējām pirms desmit gadiem, kad vienīgā pirkuma saņemšanas iespēja bija kurjera vai pasta pakalpojumi, tagad ir attīstījušās tādas alternatīvas, kā saņemšanas punkti, pakomāti, pārtikomāti un preces saņemšana veikalā.

Interneta pirkumu nākotne

Raksts turpinās pēc reklāmas

Flamenko ritmos - Spānija!Cena 1089 eur!

EUR 1089 | Itaka Latvia

Ernst & Young veiktajā pētījumā  par pandēmijas ietekmi uz patērētāju paradumiem vairāk nekā puse aptaujāto jeb 53% apgalvoja, ka turpinās iegādāties dažādas ierīces un elektronikas preces internetā, bet apģērbu un skaistumkopšanas produktus internetā iegādāsies 40% aptaujāto. Pārtikas produktus internetā nākotnē plāno iegādāties mazāks respondentu skaits jeb 19-23% aptaujāto, taču, apskatot datus pirms pandēmijas, kad internetā pārtiku iegādāties plānoja tikai 3-10% aptaujāto, var secināt, ka šis skaits ir dubultojies vai pat trīskāršojies.

“Te arī parādās e-komercijas iespējas, jo apmeklēt fiziskos veikalus cilvēki vēlēsies aizvien retāk. Produktu iegādes veida maiņa ir veicinājusi būtiskas izmaiņas uzņēmumu mijiedarbībā ar patērētājiem. Mazumtirgotājiem ir jāmeklē risinājumi, kā pielāgot pirkumu iegādes veidus patērētāju vēlmēm un kā sasniegt pircējus, kas dzīvo tālāk no regulārām iepirkšanās vietām vai tieši pretēji - kas pandēmijas drošības ierobežojumu ietekmē nevēlās apmeklēt cilvēkiem pilnus veikalus,” skaidro Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs.

Tehnoloģijas, kas pielāgojas pieprasījumam

Latvijā jau labi pazīstams pirkumu saņemšanas veids ir pakomāti, pie kuriem ērti varam piebraukt un izņemt paciņu jebkurā dienas laikā. Taču pakomāti nav piemēroti pārtikas preču piegādei, jo nenodrošina produktu drošību.

“Pārtikas preču skapīši jeb pārtikomāti ir tehnoloģija, kas ir veidota pēc tradicionālo paku skapju principa, bet iekļauj speciālas temperatūras zonas, lai tādus produktus, kuriem ir jāatrodas noteiktā temperatūrā, nepakļautu ārējiem apstākļiem. Pārtikomāti ir liela priekšrocība ne tikai pircējiem, kuri var izņemt pirkumus jebkurā laikā, bet arī mazumtirgotājiem, jo tā vietā, lai veltītu daudz laika un resursus produktu piegādei dažādās lokācijās, kurjeram atliek piegādāt pirkumus tikai uz vienu konkrētu pārtikomātu,” stāsta U. Začs.

Izvietojuma ziņā pārtikomāti būs lietderīgi, kā blīvi apdzīvotos pilsētas mikrorajonos, tā attālākos lauku apvidos. Pilsētu iedzīvotāji var izņemt savus pirkumus sev ērtā laikā, aiztaupot ilgo drūzmēšanos veikala telpās, bet laukos pircējiem ir iespēja izvēlēties produktus no internetā pieejamā plašā sortimenta, kas parasti nav pieejams mazajos veikaliņos.

Pārbaudīts jau Baltijas valstīs

Veiksmīgi pārtikomātu izmantošanas piemēri atrodami Ziemeļeiropā, kur kalni, fjordi un citi dabas šķēršļi apgrūtina transporta un infrastruktūras attīstību. Šajās vietās iedzīvotāju populācija ir salīdzinoši neliela, vai šīs pilsētas atrodas tālu no rajonu centriem, tāpēc fizisku veikalu atvēršana nav finansiāli izdevīga. Taču jāatdzīst, ka arī blīvi apdzīvotās pilsētās šis piegādes veids guvis pieprasījumu. Baltijas valstīs šāda tehnoloģija veiksmīgi darbojas un šajā jomā priekšgalā ir izvirzījusies Igaunija, kas ir paspējusi ieviest jau aptuveni 20 pārtikomātus gan galvaspilsētā Tallinā, gan mazpilsētās tālākos valsts nostūros.

“Tallinā šī tehnoloģija tiek izmantota jau sen, bet populārāka tā kļuva tieši pandēmijas laikā, kad cilvēki sāka meklēt veidus, kā iepirkties, nekontaktējoties ar citiem. Tagad pārtikomāti kļūst arvien populārāki arī Igaunijas reģionos. Šīs mobilās tehnoloģijas pieaugošā popularitāte ir saistīta arī ar to, ka var pasūtīt produktus arī īsu derīguma termiņu vai saldētus produktus,” skaidro U. Začs.

Tāpat popularitāte ir saistīta ar arvien pieaugošo cilvēku pārvākšanos uz dzīvi laukos – prom no pilsētas burzmas. Darbs no mājām ir devis iespēju vairumam atrasties ikdienā tuvāk dabai, un pārtikomāti ļauj saglabāt pilsētas ērtības pat atrodoties vairāku kilometru attālumā no lielveikala.

“Latvijas pircēji arī ir izrādījuši interesi par pārtikas pirkumu iegādi ar automātu starpniecību. Pavasarī veiktajā StrongPoint aptaujā* noskaidrojām, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju labprāt izmēģinātu šādu pakalpojumu. Tas ir skaidrojams ar to, ka latvieši lēnāk, bet labprātāk nekā kaimiņvalstu iedzīvotāji pieņem tehnoloģijas savās ikdienas rutīnās. Tāpēc varam secināt, ka līdz arvien lielāku cilvēku pieplūdumu attālākos Latvijas reģionos, veidosies pieprasījums pēc šāda veida tehnoloģijām,” pārtikomātu pieprasījumu Latvijā skaidro U. Začs.

*Pētījums veikts pēc “StrongPoint” pasūtījuma šī gada martā un aprīlī trīs Baltijas valstīs, katrā aptaujājot 800 iedzīvotājus.