Aptauja: 80% Latvijas autovadītāju ceļu satiksmē regulāri novēro agresīvu braukšanu

Līna Lisnere | 2021.10.21

Četri no pieciem Latvijas autovadītājiem, piedaloties ceļu satiksmē, regulāri piedzīvo nepatīkamas situācijas, kādam citam ceļu satiksmes dalībniekam braucot agresīvi vai pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, liecina AAS BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja*. Turklāt 44% tādu situāciju novēro vismaz reizi nedēļā, bet 36% – pat katru reizi, kad sēžas pie stūres. Biežāk agresīvu braukšanu novēro vīrieši un gados jauni autovadītāji, kā arī šoferi Rīgā un Pierīgā, kur tas varētu būt skaidrojams ar intensīvāku satiksmi nekā citviet Latvijā.

Kā liecina sabiedrības novērojumi, vissliktākās manieres uz ceļa ir vieglo automašīnu vadītājiem – to atzīst 54% aptaujāto. Otro vietu pārliecinoši ieņem motociklisti, kas ar savu agresīvo braukšanu “iekrituši acīs” 28% satiksmes dalībnieku. Pārējās transportlīdzekļu grupās agresīvu braukšanu novērojuši vien 2–3% autovadītāju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Priecīgas Lieldienas

Šūpojieties Lieldienās, priecājieties Lieldienās! Lai silti un krāsainu svētki! Tiekamies Ventspilī!

Ventspils TIC

Vienlaikus Latvija joprojām viena no Eiropas Savienības valstīm ar neglaimojošāko situāciju ceļu satiksmes drošības jomā, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem kopš 2010. gada negadījumu skaits ar ievainotajiem un bojāgājušajiem Latvijā ir palielinājies par 17%, kamēr citur Eiropā šis rādītājs stabili samazinās. Nenoliedzami, ka autovadītāju uzvedībai satiksmē un braukšanas kultūrai ir būtiska ietekme uz to, lai veidotu drošu vidi visiem satiksmes dalībniekiem. Tādēļ pētījuma rezultāti demonstrē plašas uzlabojumu iespējas.

“Uz ceļa mēs ievērojam tos satiksmes dalībniekus, kuri ar kaut ko izceļas. To var panākt uz pozitīvas nots, braucot ar kādu neparastāku spēkratu, retas markas vai skaisti atjaunotu vēsturisku auto. Var izcelties ar īpašu pieklājību pret citiem satiksmes dalībniekiem – palaist priekšā, izjust situāciju uz ceļa, savlaicīgi ar savu braukšanas trajektoriju parādīt, kur plānots braukt vai nogriezties. Taču diemžēl uz Latvijas ceļiem netrūkst arī vadītāju, kuri pārvietojas uzkrītoši jeb ārpus satiksmes plūsmas un izceļas ar sliktu braukšanas kultūru: brauc lēnāk nekā citi un kavē satiksmi vai arī brauc ātrāk nekā pārējie, apdzenot, bieži mainot braukšanas joslas un ar nepacietību un neiecietību radot bīstamas situācijas. Jebkura no šīm darbībām lieki padara nervozus citus autovadītājus,” komentē Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Uzņēmumu autovadītāji – atbildīgāki satiksmes dalībnieki

Trešā daļa aptaujāto ievērojuši, ka atbildīgāki ceļu satiksmes dalībnieki ir tie autovadītāji, kas brauc autotransportā ar kāda uzņēmuma logotipu vai citām atpazīstamības zīmēm. Vienlaikus 41% uzskata, ka tas maz ko ietekmē, taču BALTA eksperts atgādina – pieredze rāda, ka jebkurš ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistīts uzņēmuma autotransports, rada risku uzņēmuma reputācijai.

“Ja uzņēmums ir pietiekami atpazīstams un tam izveidojies pozitīvs publiskais tēls, firmas logo un cita paskaidrojoša informācija uz automašīnas (it īpaši aizmugurē, jo to citiem satiksmes dalībniekiem visvieglāk ievērot), iespējams, liks tā vadītājam iekļauties plūsmā un veidot patīkama satiksmes dalībnieka tēlu. Protams, var gadīties reti izņēmumi, kad darbiniekam ir vienalga, ko citi domā par viņa darba devēju, un šķiet, ka var braukt, kā ienāk prātā. Tomēr pieredze liecina, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu domāšanu jaunos darbiniekus pārbauda un motivē ievērot uzņēmuma politiku, kultūru un nosacījumus, pirms ļauj lietot uzņēmuma autotransportu,” stāsta Kristaps Liecinieks.

Viens no šādiem uzņēmumiem, kura transportlīdzekļus, pateicoties to noformējumam, uz Latvijas ceļiem viegli atpazīs ikviens satiksmes dalībnieks, ir būvmateriālu ražošanas līderis “SCHWENK Latvija”, kura autoparks jau daudzus gadus konkursā “Drošākais uzņēmuma autoparks” ir atzīts par vienu no visatbildīgāk pārvaldītajiem autoparkiem Latvijā.

“SCHWENK Latvija” valdes loceklis, Materiālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs uzsver, ka veselība un drošība ir būtiska uzņēmuma vērtība un prioritāte. Lielā mērā tā ir saistīta ar autovadītāju drošību un uzvedību uz ceļa. Tiek ieguldīts apjomīgs darbs un resursi autovadītāju izglītošanā, veicinot izpratni par to, cik svarīgi ir būt pieklājīgam un atbildīgam satiksmes dalībniekam, un citās aktivitātēs, lai šo drošo braukšanu veicinātu praktiski. “Gadu gaitā satiksmes drošība un braukšanas kultūra ir uzlabojusies, un paši autovadītāji novērtē to, ar kādu rūpību uzņēmums pievērš uzmanību braukšanas kultūrai, tādējādi ļaujot viņiem justies droši savā darbā. Ja darbinieki apstākļus darba vai piegādes vietā atbilstoši iepriekš izstrādātam algoritmam novērtē kā nedrošus, viņiem ir atļauts atteikties veikt piegādes līdz brīdim, kad trūkumi tiks novērsti. Uzņēmums seko līdzi autovadītāju praktiskajam sniegumam: uz katras automašīnas ir redzams atsauksmju tālrunis, un mēs aicinām citus satiksmes dalībniekus ziņot par novērotajiem paradumiem. Vidēji gadā saņemam ap simt zvanu, un esam gandarīti, ka vairums no tiem ir pozitīvas atsauksmes par mūsu autovadītāju braukšanas kultūru. Jebkuras negatīvas atsauksmes un incidentus rūpīgi izmeklējam. Tas ir iespējams, pateicoties arī videoreģistratoram katrā mašīnā: varam noskatīties ierakstu, izvērtēt incidenta cēloņus un pārrunāt tos ar autovadītājiem. Vienlaikus “SCHWENK Latvija” aicina arī citus smagā autotransporta pārvadātājus pievērst arvien lielāku uzmanību šim jautājumam, jo situācija uz valsts ceļiem joprojām nav droša,” stāsta Jegors Golubevs.

Dusmojamies, bet neziņojam

Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti gan liecina, ka tikai retais reaģē uz agresīvu braukšanu kā citādi, nevis tikai purpinot zem deguna: 77% atzīst, ka nekad neziņo par saviem novērojumiem atbildīgajām iestādēm un neinformē attiecīgo uzņēmumu, zvanot pa tālruni, kas norādīts uz komerctransporta.

Lai veicinātu drošāku satiksmi uz Latvijas autoceļiem, BALTA kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Satiksmes ministriju jau devīto gadu rīko konkursu “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Tā tēma šogad ir “Drošas satiksmes ABC – Auto, Bizness, Cilvēks”, atgādinot, ka visiem šiem komponentiem ir jābūt līdzsvarā. Vienlīdz svarīgs ir gan autoparka transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, gan uzņēmuma attieksme pret savu autovadītāju braukšanas kultūru un, protams, autovadītāju braukšanas prasmes un pašsajūta, kas ietekmē viņu reakciju un rīcību uz ceļa.

*Norstat omnibusa aptauja veikta no 2021. gada 29. septembra līdz 5. oktobrim, tiešsaistes aptauju platformā aptaujājot 1001 respondentu 18–74 gadu vecumā.