Četri mīti par iepirkšanos trešo valstu internetveikalos

Ligita Mieze | 2021.11.24

Saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos no 1. jūlija pilnīgi visām precēm, kas tiek iegādātas ārpus ES, tajā skaitā interneta veikalos, tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un personai preces ir jādeklarē muitā. Jaunā kārtība ir ieviesta pilnīgi visās ES dalībvalstīs, lai aizsargātu tirgu no trešo valstu – Ķīnas, Krievijas, ASV, Lielbritānijas utt. – precēm, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci Eiropas tirgotājiem, jo zemas vērtības preces tiek ievestas milzīgos apjomos, nemaksājot PVN. Taču tas nenozīmē, ka iepirkties trešo valstu interneta veikalos vairs nevar. Un tas var pat izrādīties vienkāršāk, nekā daudziem, iespējams, šķiet.

1. mīts. Preces no trešo valstu internetveikaliem ceļo ļoti ilgi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

KANDAVAS PILSĒTAS SVĒTKI

24.,25.MAIJĀ KANDAVAS PILSĒTAS SVĒTKI 2024 "KARNEVĀLS KANDAVĀ".

Tukuma TIC

Gan Latvijā, gan pasaulē kopumā pēdējā gada laikā e-komercijas sūtījumu apjoms ir būtiski palielinājies. Kaut arī pasta komersanti nemitīgi meklē efektīvākos risinājumus iespējami ātrākai sūtījumu piegādei, jaunie noteikumi ir nedaudz paildzinājuši sūtījuma saņemšanas laiku – sūtījumu apstrāde ir ilgāka, jo var kavēties datu apmaiņa starp valstīm, dati bieži ir nepilnīgi un prasa precizējumus u.tml.

Saskaņā ar “Latvijas Pasta” aptaujas datiem* Latvijas iedzīvotāju iecienītākā iepirkšanās platforma ārpus ES ir Ķīnas interneta veikals AliExpress, bet līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā sūtījumu apjoms no Ķīnas tomēr ir samazinājies, klientiem raizējoties par to, kādas procedūras būs jāveic.

Vienlaikus jāuzsver, ka arī daudzu Eiropas Savienības interneta veikalu lapās redzami brīdinājumi par ilgāku preču piegādi, un tam iemesls ir vispārējie transportēšanas apstākļi, ko jau gandrīz divus gadus ietekmē Covid-19 pandēmija. Tāpēc, jā, kopumā var teikt, ka sūtījumi ceļo nedaudz ilgāk, taču piegādes laiks nav tik garš, lai sūtītājam aizmirstos, ko īsti viņš gaida.

Lai process notiktu iespējami raitāk, “Latvijas Pasts” aicina klientus, iepērkoties trešo valstu e-komercijas platformās, pasūtījumus veikt savlaicīgi un obligāti norādīt savu mobilā tālruņa numuru – tādējādi būs vieglāk sazināties ar klientu, kurš saņem muitojamu sūtījumu, un drukāta aicinājuma vietā tiks izsūtīts mobilās īsziņas paziņojums.

2. mīts. Par katru sūtījumu papildus jāmaksā PVN.

Fiziskai personai, iegādājoties preces interneta veikalos ārpus ES, elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā PVN par precēm jebkādā vērtībā. Ja sūtījumā saņemto preču vērtība pārsniedz 150 eiro, jāmaksā ne tikai PVN, bet arī muitas nodoklis. Savukārt, pasūtot ar akcīzes nodokli apliekamu preci, papildus jāmaksā arī akcīzes nodoklis (te būtu vietā atgādināt, ka tabakas izstrādājumus iegādāties interneta veikalā un saņemt sūtījumā ir aizliegts).

Piemēram, ja sūtījuma datos norādīta preces vērtība 10 eiro, piegādes izmaksas 2 eiro un precei piemērojama PVN standarta likme 21% apmērā, saņēmējam valsts budžetā jāiemaksā 21% no 12 eiro – 2,52 eiro.

Vienlaikus aptaujas liecina, ka ceturtā daļa pircēju nemaz nezina, ka PVN apmaksu par trešajās valstīs iegādātām precēm var veikt arī iepirkšanās procesā, tādējādi izvairoties no nepieciešamības pašam pildīt muitas deklarāciju Latvijā. Ja platforma, kurā cilvēks iepērkas, ir ES reģistrējusies īpaša PVN režīma – IOSS (Import One-Stop Shop) – izmantošanai, pircējs PVN samaksā jau preces iegādes brīdī, un šo summu saņems pircēja pārstāvētā valsts. Tātad, ja Latvijas iedzīvotājs veic pasūtījumu platformā, kas jebkurā ES dalībvalstī reģistrēta IOSS režīma piemērošanai, samaksātais PVN nonāk Latvijas budžetā, un arī sūtījuma saņemšanas brīdī pircējam nekādas papildu darbības nav jāveic. IOSS režīmam ir pievienojusies arī Latvijas iedzīvotāju iecienītā AliExpress, un tas nozīmē, ka, iepērkoties šajā platformā, ar atmuitošanu saņēmējam Latvijā pašam nebūs jānodarbojas – tas ir, arī uz šiem sūtījumiem attiecas muitošanas process un atmuitošanas formalitātes, taču klienta vietā tās paveiks “Latvijas Pasts”.

3. mīts. Preču atmuitošana ir ļoti sarežģīta.

Saņemot muitojamus sūtījumus “Latvijas Pastā”, jebkurš Latvijas iedzīvotājs tos var patstāvīgi atmuitot divos veidos – Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā vai pieteikt šo pakalpojumu “Latvijas Pastā”. Jebkurā no šiem gadījumiem preces atmuitošanu var veikt elektroniski sev ērtā vietā un laikā.

“Latvijas Pasts” ir radījis īpašu atmuitošanas rīku – lietotni, kas pieejama bez lejuplādēšanas no jebkuras viedierīces (mobilais tālrunis, dators, planšete) latviešu, krievu un angļu valodā. Tāpat kā līdz šim “Latvijas Pasts” nosūta klientam īsziņu, ka pienācis muitojams sūtījums. Īsziņa satur saiti, uz kuras uzspiežot klients var ērti pāradresēt attiecīgo atmuitošanas uzdevumu “Latvijas Pastam” par īpaši draudzīgu pakalpojuma cenu. Klientam jāveic tikai trīs vienkārši soļi – jāapstiprina informācija, jāveic nodokļa maksājums ar maksājumu karti vai internetbanku un jāsaņem sūtījums – maza izmēra sūtījumi tiks ievietoti klienta pastkastītē, bet par lielāka izmēra sūtījumu saņemšanu tiks nosūtīts “Latvijas Pasta” aicinājums.

4. mīts. Kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, iepirkties trešo valstu internetveikalos ir ļoti dārgi.

Trešo valstu piegādātās preces eiropiešiem ir kļuvušas nedaudz dārgākas. Piemēram, AliExpress prece, kas maksāja 1 eiro, tagad izmaksās 1,21 eiro.

Taču ne visos gadījumos preces kļūst dārgākas, jo pārdevējs nereti atrod veidu, kā preces cenu pielīdzināt iepriekšējām izmaksām. Ne velti iepirkšanās internetā kļūst arvien populārāka gan pasaulē, gan Latvijā. Protams, lielā mērā šai tendencei ir palīdzējusi pandēmija, un pat tie, kas iepriekš ar šāda veida iepirkšanos bija uz “jūs”, tagad ir aktīvi tā piekritēji: internetā iegādāties preces ir ērtāk, nav jāiet uz veikalu, un galu galā pandēmijas apstākļos arī drošāk. Tomēr lielā mērā interneta iepirkšanās popularitāti balsta arī preču cenas. Pat ja ar PVN dažām precēm gala maksa ir pieaugusi, tās joprojām ir konkurētspējīgas ar precēm “parastajos” veikalos.

“Latvijas Pasta” aptauja rāda, ka vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju, kas iepirkušies ārpus ES pēc 1. jūlija, jauno muitošanas prasību dēļ trešo valstu interneta veikalos iepērkas retāk vai par mazākām summām, un vēl 5% no iepirkšanās ārpus ES dalībvalstīm pagaidām atteikušies pilnībā. Taču, kā rāda četri apskatītie mīti, atteikties no iepirkšanās trešo valstu interneta veikalos nav pamata. Noteikti iesakām pašiem apmeklēt gan AliExpress, gan citus internetveikalus, lai par to pārliecinātos.