Kā atrast savu labāko kafijas garšu mājās?

Elīna Ābelīte | 2021.12.07

Kafijas krūze, kas skrienot no punkta A uz punktu B, paņemta tuvākajā Narvesen ir kļuvusi par urbānā dzīves veida neatņemamu sastāvdaļu. Tomēr kafija nav tikai dopings nemitīgā skrējiena turpināšanai. Laba kafija ir viena no dzīves baudām un to ikviens var pagatavot arī mājās. Kas jāzina, lai arī mājas kafija būtu aromātiska un uzmundrinoša, atklāj Narvesen kafijas kluba barista Gatis Silenieks.

Atrodiet savu kafiju

Raksts turpinās pēc reklāmas

Maurīcija - septiņas paradīzes krāsas!

Šī sala ir slavena ar savām skaistajām balto smilšu pludmalēm, kristāldzidro ūdeni un bagātīgo zemūdens pasauli.

EUR 2689 | Itaka Latvia

Pirmais padoms – atrodiet to kafiju, kas jums garšo vislabāk. Iespējams, ka jums garšos rūgtā Robusta, iespējams, ka Arabica, kas ir augļaināka, krāsaināka, sabalansētāka, bet nav izslēgts, ka jūsējā ir šo abu maisījums. Tieši tāpat vēlams saprast kāda grauzdējuma pakāpe ir jūsējā, jo no tās atkarīga garšas intensitāte. Un visbeidzot jāizlemj, vai tā būs malta, vai arī pupiņu kafija.

Izvēlies kvalitatīvu kafiju

Pērkot kafiju veikalā, svarīgas ir nianses. Jo svaigāka kafija, jo labāka tās garša. Daudzi ražotāji nenorāda, kad kafija grauzdēta, bet to var noteikt, pievēršot uzmanību derīguma termiņam. Maksimālais kafijas derīguma termiņš, ko drīkst norādīt ražotājs, ir divi gadi, līdz ar to, jo tālāk šī termiņa beigas, jo svaigāka kafija. Piemēram, ja līdz šī termiņa beigām atlicis pusotrs gads, tā ir laba, svaiga kafija, bet, ja pāris mēneši, labāk izvēlēties citu.

Vēl viena pazīme, kā var noteikt kafijas svaigumu, ir to pasmaržojot. Uz katra kafijas iepakojuma ir vienvirziena vārsts, kas ļauj izspiest no iepakojuma gāzi, bet nelaiž iekšā gaisu. Uzspiežot uz kafijas pakas un pieliekot degunu pie šī vārsta, vajadzētu sajust spēcīgu kafijas aromātu.

Labāk izvēlēties kafijas pupiņas

Zināms, ka veikalā iespējams iegādāties gan kafijas pupiņas, gan jau samaltu kafiju. Nenoliedzami, ka svaigi malta kafija vienmēr būs aromātiskāka nekā tāda, kas samalta jau iepriekš, tātad labākā izvēle būtu kafijas pupiņas. Tomēr, ja nav iespēju kafiju samalt, var, protams, izvēlēties arī gatavu malto kafiju. Tad derīguma termiņam vajadzētu pievērst vēl lielāku uzmanību, jo maltā kafija savas īpašības zaudē daudz ātrāk.

Jo smalkāk samalta, jo spēcīgāka garša

Neatkarīgi no tā, vai kafiju maļ mājās, vai arī pērk jau samaltu, ir svarīgi pievērst uzmanību, cik smalks ir tās malums. Ja uz maltās kafijas paciņas rakstīts In Cup, tā ir rupji malta tieši apliešanai domātā kafija, savukārt, Espresso būs smalki samaltas pupiņas, kurām piemērotāka pagatavošanas metode būs Moka pot, kas ir slavenā itāļu kafijas pagatavošanas kanniņa. Jo smalkāk kafija ir samalta, jo ātrāk tajā nonāk intensīva garša. Piemēram, ja aplejot kafiju, to parasti notur 3-5 minūtes, tad, smalki samaltai tās garša var izrādīties pārāk intensīva.

Nosveriet savu zelta recepti

Neatkarīgi no tā, vai kafiju gatavojat, to aplejot, vai Moka pot kanniņā, vai izmantojot franču presi, ir svarīgi saprast, kāds ir jums piemērotākais kafijas daudzums. Tam noderēs svariņi – eksperimentējiet ar kafijas daudzumu, atrodiet savu garšu un kad tas izdevies, turieties pie savas receptes, lai vienmēr baudītu tieši tādu kafijas garšu kā jums tīk. Protams, ka var mērīt arī karotēs, bet tas nebūs precīzi. Mazie virtuves svariņi ir ideāls palīgs ideālas kafijas pagatavošanai.

Pareizai kafijai pareiza ūdens temperatūra

Jāatceras, ka kafijai nepatīk verdošs ūdens, ideālā temperatūra ir 90-95 grādi. Tas nozīmē, ka pēc ūdens uzvārīšanās vajadzētu nogaidīt dažas minūtes, lūdz tas nomierinās un tikai tad apliet kafiju. Taču, ja ūdens temperatūra būs pārāk zema, kafija nespēs atvērties un neatdos visu, ko tā spēj, savukārt verdošs ūdens var atvērt to, ko nevajag un viss kafijas potenciāls atkal netiks izmantots. Saprotams, ka tad, ja izmantojat Moka pot kanniņu, tā sāk darboties tikai tad kad ūdens sasniedz vārīšanās temperatūru, bet tā ir atsevišķa pagatavošanas metode. Aplejot kafiju, vajadzētu ievērot šos 90 – 95 grādus.

Jo vairāk biezumu, jo vairāk kofeīna

Aplejamo kafiju pēc pagatavošanas nevajadzētu maisīt, bet būtu vēlams atbrīvot no biezumiem. Ideāli tam piemērota ir franču prese, bet var kaut vai izkāst caur sietiņu. Tas svarīgi tāpēc, ka visu to laiku, kamēr kafijas biezumi ir kafijā, tie turpina izdalīt kofeīnu. Tā rezultātā, ja uzreiz pēc pagatavošanas kafiju neizdzer, bet aiziet uz dušu un nodzied kādu dziesmiņu, kofeīna daudzums lielajā krūzē var būt daudz koncentrētāks, nekā mazajā espresso krūzītē. Rezultātā mēs izdzeram no rīta šādu kofeīna “bombu”, tad darbā kad enerģija beidzas vēl vienu, tad vēl un vakarā esam pilnīgi izsmelti. Kofeīnu nav vēlams pārdozēt, bet uzņemt vienmērīgi visas dienas ilgumā.

Katram sava kafijas deva

Tas, cik daudz kafijas vajadzētu izdzert, nav noteikts. Tas ir individuāli. Kafiju nevar pārdozēt, lai notiktu kaut kas ļauns, bet vienam rokas sāk trīcēt jau pēc pāris krūzītēm, cits izdzer desmit un nekādas vainas. Katram pašam ir jāsaprot sava deva – svarīgi ir labi justies un ļaut kafijai palīdzēt.

Straumes dzirnaviņas kafijai neder

Kafijas malšanai ir jāizvēlas speciālās kafijas dzirnaviņas. Piemēram, leģendārās Straumes dzirnaviņas ir piemērotākas garšvielām, nevis kafijai. To asmenis darbojas pēc blendera principa. Kafijai ir svarīgi, lai tā tiktu samalta vienmērīgi, nevis sasista putekļos. Tāpēc kafijas dzirnaviņām ir līdzīgs princips kā dzirnakmeņiem – divi asmeņi, kas ir atbalstīt viens pret otru. Ir pieejamas gan elektriskās, gan rokas dzirnaviņas – izvēle ir plaša.

Ūdens ir svarīgs

Kafijai, kā zināms, ir divas pamata sastāvdaļas – kafija un ūdens. Un abas ir vienlīdz svarīgas. Lai vai cik labs būtu krāna ūdens, labāk kafijai izmantot filtrētu ūdeni. Rīgā, piemēram, ūdens kvalitāte ir laba, bet tas tiek piegādāts pa trubām, kuras var nebūt izcili tīras, tāpēc ir kaut kādi garšu piemaisījumi. Tāpēc visām Narvessen kafijas iekārtām mēs uzstādām filtrācijas sistēmas.  Mājās var iegādāties visparastākos ūdens filtru, ko piestiprināt pie ūdens maisītāja, vai arī filtrēšanas krūzi.

Kafija nemīl gaismu un kustību

Kafiju vislabāk ir uzglabāt sausā, tumšā vietā tajā pašā iepakojumā, kurā tā iegādāta. Ir cilvēki, kas kafiju glabā ledusskapī, bet tas ir nepareizi – tā viegli uzsūc dažādus aromātus un neviens taču nevēlas, lai viņa kafija garšotu pēc zivs. Tāpat nav pareizi kafiju kaut kur pārbērt – tā nemīl liekas kustības un zaudē garšas īpašības. Vispareizāk to glabāt tajā pašā paciņā, rūpīgi aizverot, lai neiztvaikotu kafijas aromāts.

Pievienojiet siltu, nevis karstu pienu

Dzerot kafiju ar pienu, droši var pievienot to aukstu, bet nekādā gadījumā uzvārītu. Izcila temperatūra ir līdz 60-65 grādiem, tajā vislabāk atveras tā dabiskais saldums. Ja pienu uzkarsē virs šīs temperatūras, tam veidojas nepatīkama piegarša, kas var sabojāt kafijas garšu.

Vai šķīstošā kafija arī ir kafija?

Šķīstošā kafija ir radies kā militārs produkts, lai kara laikā ierakumos būtu maksimāli viegli pagatavot dzērienu. Taču 90 to gadu beigās kļuva pasaulē ļoti populārs dzēriens, bija atrodams gandrīz ikvienā mājsaimniecībā. Pēc ekspertu domām nekas nebūs labāks par svaigi maltu un pagatavotu kafiju. Taču arī šķīstošajai kafijai mūsdienās ir sava vieta, piemēram, pie dabas, vai citos sarežģītos apstākļos. Galvenais, lai garšo!

Ja tomēr nav vaļas gatavot kafiju mājās, ātri un ērti pie izcilas Arabica kafijas var tikt jebkurā Narvesen tirdzniecības vietā. Turklāt nākot ar savu krūzīti, kafijai tiks piemērota 10% atlaide.