Katrs ceturtais bojāgājušais ceļu satiksmes negadījumos Latvijā ir gājējs; bieži vainīga autovadītāju neuzmanība

Līna Lisnere | 2021.12.21

Latvijas ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24,6% no visiem šī gada pirmajos desmit mēnešos autoavārijās bojāgājušajiem ir gājēji, tad seko velosipēdisti un skrejriteņu vadītāji, kā arī motociklu, mopēdu un kvadriciklu stūrētāji. Kopumā mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku, kas cietuši vai gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos, skaits 2021. gadā ir pārsniedzis jau pussimtu, turklāt aptuveni līdzvērtīgā apjomā ir ievainoto un mirušo autovadītāju, līdzbraucēju skaits. Gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, gan apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) ekspertu pieredze liecina, ka autovadītāju neuzmanība ir viens no galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu iemesliem.

Lielākā bīstamība – mobilais tālrunis

Raksts turpinās pēc reklāmas

Bebrenes muižas komplekss

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi.

TAKA

BALTA sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem pirms dažiem gadiem veiktais simulatorpētījums pierādīja, ka īsziņas lasīšana neatkarīgi no pozitīva vai nepatīkama satura, kā arī zvanīšana, turot telefonu rokās, rada būtiskas izmaiņas autovadītāju uzvedībā un ievērojami samazina uzmanību, kas būtu jāvelta, lai novērtētu situāciju uz ceļa. Atsevišķos gadījumos īsziņas apskate auto simulatora vadīšanas laikā radīja novirzes līdz pat vienam metram no savas joslas centra – praksē tas nozīmētu iebraukšanu pretējā joslā vai grāvī. Interesanti, ka par sevi un savām prasmēm ļoti pārliecinātie šoferi, kas bija aptuveni trešā daļa no eksperimenta dalībniekiem, brauciena laikā saņemtā zvana iespaidā neapzināti palielināja ātrumu, kā arī biežāk pieļāva kļūdas, kas liecina par neuzmanību.

"Latvijā vēl arvien novērojama izteikta autovadītāju vēlme noliegt faktu, ka bijuši neuzmanīgi pie stūres. Blakusnodarbes pat pieredzējušiem šoferiem var beigties ne tikai ar ieskrāpētu auto vai nolauztu spoguli, bet arī ar daudz nopietnākām sekām. Starptautiskie satiksmes drošības eksperti apliecina, ka 20%–30% no visām autoavārijām ir saistītas ar mobilā telefona lietošanu pie stūres. Savukārt šoruden CSDD veiktā Latvijas autovadītāju aptauja  rāda – 74% iedzīvotāju apzinās, ka sociālo mediju satura patēriņš pie stūres ir vislielākais risks neuzmanības dēļ iekļūt avārijā. Vienlaikus aptuveni piektā daļa autovadītāju Latvijā, kuri auto vadīšanu apvieno ar tālruņa lietošanu, ir tendēti šo faktu noliegt,” par faktiem, ko atklājuši pētījumi, stāsta Kristaps Liecinieks, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Ievietot tālruni bagāžas nodalījumā

Tālruni pie stūres – ko arī apdrošinātāji  atzīst par rupju ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu – vismaz reizi dienā lieto vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas autovadītāju, kuriem ir vismaz viena gada auto vadīšanas stāžs, liecina pirms diviem gadiem veiktais BALTA pētījums, tikmēr Eiropas skaitļi ir vismaz desmit reižu mazāki. CSDD šoruden veiktās autovadītāju aptaujas rezultāti arī liecina, ka telefona ieslēgšana "netraucēt” vai "auto” režīmā Latvijā ir vēl salīdzinoši nepopulāra – tikai 10% no respondentiem to vērtēja kā noderīgu.

Mūsdienu automašīnas kļūst tehnoloģiski arvien labāk aprīkotas, ļaujot komfortablāk vadīt auto, bet vienlaikus palielinot dažādu papildu iespējamo manipulāciju skaitu. Daudzas jaunās automašīnās iebūvētās tehnoloģijas, piemēram, navigācijas displeji un interneta pārlūkprogrammas, rada jaunus izaicinājumus autovadītājiem, jo arī prasa ilgāku uzmanības periodu nekā tikai viena poga radio ieslēgšanai un izslēgšanai. Latvijā tikai 12% autovadītāju darbošanos ar auto kontroles sistēmām vērtē kā riskantu un traucējošu visas uzmanības piesaistei ceļam.

Viens no neparastiem un pagaidām nepopulāriem variantiem, ko var uzskatīt par kvalitatīvu un maza riska kompromisu starp nepieciešamību vadīt automašīnu un lietot tālruni, ir mobilā telefona ieslēgšana "auto” režīmā un novietošana ārpus aizsniedzamības, piemēram, auto bagāžniekā. Tā var nodrošināt sasniedzamību citiem svarīgu zvanu gadījumā, bet pilnībā izslēdz apzinātu vai neapzinātu sociālo mediju satura patēriņu, kā arī jaunu telefonsarunu organizēšanu.

Reti atzīst, ka bijuši neuzmanīgi

Aptuveni puse jeb 53% no visu ceļu satiksmes negadījumu pieteikumiem Latvijā tiek organizēti, aizpildot saskaņotos paziņojumus, pārējos jeb 47% gadījumu iesaistot policiju. No visiem aptuveni 20 000 ceļu satiksmes negadījumiem, par kuriem šī gada 11 mēnešos BALTA saņēmusi KASKO atlīdzības pieteikumus, tikai 31 kompensētais negadījums ir tiešā veidā norādīts kā "neuzmanīga rīcība”. Eksperti uzskata, ka, visticamāk, precīzus datus par negadījumiem, kam pamatā ir neuzmanība uz ceļa, vēl arvien nav pilnībā iespējams uzzināt. Praksē autovadītāji gandrīz nekad neatzīst, ka bijuši neuzmanīgi un nav spējuši adekvāti izvērtēt blakusnodarbju sekas. Pieaug arī skaits sadursmēm ar meža dzīvniekiem, kas traktējams kā neuzmanības izraisīta situācija.

BALTA eksperts aicina atcerēties, ka autovadītāju neuzmanību ļoti ietekmē arī labi laikapstākļi. "Izteikti karstos vasaras mēnešos negadījumu skaits ir daudz lielāks nekā citos mēnešos ar zemāku temperatūru, jo cilvēki steidz baudīt labo laiku un bieži dodas atpūsties ārpus pilsētas. Ziemā tas attiecīgi ir pamatīgs sniegs, iespējas aktīvam dzīvesveidam un skaistu vietu apskatei, kas mudina braukt ar auto. Nobraukto kilometru skaita palielināšanās attiecīgi arī veido lielāku iespējamību iekļūt avārijā,” stāsta Kristaps Liecinieks.

Lai mazinātu avāriju skaitu, kuru iemesls acīmredzami ir šoferu neuzmanība, aicinām ikvienu autovadītāju ievērot vienkāršus soļus drošākam braucienam – sagatavoties ceļam pirms braukšanas uzsākšanas, nevis tās laikā:

•    Sākt ar mašīnas tehniskā stāvokļa izvērtējumu.

•    Tad iesēsties, piesprādzēt drošības jostu, ievadīt brauciena galamērķi navigācijas lietotnē.

•    Ja nepieciešams, apēst sviestmaizi, izdzert kafiju un veikt neatliekamu tālruņa zvanu pirms braukšanas uzsākšanas, jo šādu šķietami nevainīgu ieradumu braukšanas laikā atmešana tik tiešām ievērojami var samazināt iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.

2021. gada 11 mēnešos BALTA pieteikto KASKO gadījumu skaits ir pieaudzis par 20% pret atbilstošo iepriekšējo periodu pērn un kopējā summa ir augusi par 17%, sasniedzot 18,6 miljonus eiro. Vidējais zaudējums par KASKO pieteikuma gadījumu ir aptuveni 900 eiro. Ceļu satiksmes negadījumu skaits ir pieaudzis par 21%, un kopējā atlīdzību summa ir vairāk nekā 13 miljoni eiro, savukārt vidējais zaudējumu apmērs ir 1200 eiro. Vairāk nekā puse jeb 53% no visām pieteiktajām KASKO atlīdzībām ir saistītas ar ceļu satiksmes negadījumiem.