Ēriks Lingebērziņš: Labi, slikti vai tomēr cerīgi?

Ēriks Lingebērziņš | 2021.12.22

Gada beigās atskatāmies uz paveikto, sasniegto, pieredzēto un… arī nesagaidīto. Pretēji zināmām cerībām pagājušā gada nogalē par labāko 2021.gadu Latvijas tūrisma nozarē, par 10 mēnešiem pieejamie dati (un ņemot vērā novērotās tendences, prognozes par novembri un decembri), liecina ka aizvadītais gads Latvijas tūrismam izrādījies vēl grūtāks, nekā 2020.gads. Protams, jāņem vērā, ka 2020.gada rādītājus “uzlabo” salīdzinoši veiksmīgais gads ar šķietami tukšajiem gada sākuma mēnešiem. Tomēr kā jau katrā stāstā, arī šajā noteikti nav viss tikai slikti, uzskata Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, «Latvijas Tūrisma aģentu un tūroperatoru asociācijas» valdes loceklis un tūrisma firmas «Baltic Vision» vadītājs Ēriks Lingebērziņš.

Vadoties pēc CSB datiem (vienmēr protams jāņem vērā neuzskaitītie nakšņotāji neuzskaitāmās naktsmītnēs), 2021.gadā esam apkalpojuši nepilnus 22% no ārvalstu tūristu skaita, kāds tika pieredzēts 2019.gadā (salīdzinājumam 2020.gadā tie ir bijuši 36%. 2020.gada janvārī un februārī kopējais pavadīto nakšu skaits bija 442708, savukārt 2021.gada kopējais pavadīto nakšu skaits, visdrīzāk, nepārsniegs 850000). Diemžēl jāsecina, ka mūsu sniegums, apkalpojot ārvalstu viesus ir bijis pieticīgāks, saildzinot ar Pasaules Tūrisma Organizācijas aplēsēm par tūristu skaita izmaiņām Eiropā, uzrādot 69% kritumu, salīdzinot ar 2019.gadu. Vadoties no naktsmītnēs apkalpoto viesu skaita kritums Latvijā ir lēšams apmēram 87% apmērā, salīdzinot ar 2019.gadu (3851303 pavadītās naktis 2019.gadā). Nākas secināt, ka Latvijā īstenotā ceļošanas ierobežojumu politika ir izrādījusies pietiekami stingra un tā atspoguļojas tūrisma statistikas datos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ēģipte skolēnu RUDENS brīvlaikā

Esiet tālredzīgi un gudri! iegādājieties ceļojumu skolenu RUDENS brīvlaikam jau tagad! Hurgada vai Šarm-el-Šeiha

EUR 685 | Estravel Latvia

Lai gan diezgan bieži varēja dzirdēt komentārus par Lietuvas un Igaunijas tūristiem, kuri “stutē” Latvijas starptautiskā tūrisma bilanci un daļa patiesības tajā ir, nākas secināt, ka 2021.gada rādītāji atpaliek no 2020.gada sasniegumiem. Gada griezumā apmēram 18% ārvalstu viesu ieradās no Lietuvas, 11% no Igaunijas, ļaujot secināt, ka trešdaļa starptautiskā tūrisma tirgu veidoja kaimiņvalstis. Salīdzinot ar laiku pirms tūrisma nedienu sākuma, ienākošā tūrisma struktūrā ir vērojama tikai viena nopietna izmaiņa – ja 2019.gadā tūristu īpatsvars no Krievijas veidoja nepilnus 15% no kopējā ārvalstu viesu skaita, tad 2021.gadā tie bija nepilni 4%. Tā saucamais “Baltijas burbulis” ir bijis ievērojams un nozīmīgs nozares atbalsta instruments, kurš diemžēl pārplīsa jau 2020.gada vasara un 2021.gadā tā arī no jauna neizveidojās. Tomēr neskatoties uz mērķtiecīgām mārketinga aktivitātēm, īpaši uzrunājot  kaimiņvalstu tūristus apmeklēt mazāk zināmās vietas, atklāt nezināmo un pagarināt uzturēšanās ilgumu Latvijā, vidējais Latvijā pavadīto nakšu skaits 2021.gadā tā arī nepārsniedza 2 naktis. Savukārt labā ziņa ir tā, ka Lietuvas un Igaunijas tūristu vidēji pavadīto nakšu skaits palielinājās (1.74 naktis tūristiem no Igaunijas (1.52 2019.gadā un 1.66 2020.gadā) un 1.84 naktis tūristiem no Lietuvas (1.73 2019.gadā un 1.84 2020.gadā).

Tomēr ir arī pozitīvie signāli, kuri var tikt izmantoti kā sava veida vēstījumi par to, ko varam sagaidīt nākotnē. Tūristu skaits no Vācijas, neskatoties uz ievērojamo kritumu 2020.gadā, 2021.gadā no kopējā ārvalstu tūristu skaita veidoja gandrīz 13%, kas faktiski ir tikpat liela tirgus daļa, kāda tā bija 2019.gadā. Savukārt tūristu skaits no Polijas 2021.gadā veidoja nepilnus 5% (2019.gadā tie bija 3%), savā ziņā apstiprinot hipotēzi par ģeogrāfiski tuvo tirgu nozīmes pieaugumu šogad un nebūs liels pārsteigums, ja šī tendence turpināsies arī vismaz nākamgad un aiznākamgad. Kopumā aplūkojot datus par tūristu skaitu no Eiropas Savienības valstīm, Lielbritānijas, arī Norvēģijas, var secināt, ka vienots pandēmijas laika ceļošanas regulējums ir viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai tūrisma nākotnei, ar nosacījumu, ka Latvijā īstenotie ierobežojumi attiecībā uz tūrisma un viesmīlības pakalpojumiem, ir samēroti ar situāciju citās Eiropas valstīs.

Vēl cerību pilnāks skats paveras aplūkojot šī gada augusta un septembra datus – 2021.gadā augustā ārvalstu tūristu skaits veidoja gandrīz 41% no 2019.gada skaita, savukārt septembrī gandrīz 42%. Pavadīto nakšu skaits uzrādīja augšupejošu tendenci tieši septembrī – ja augustā tie bija 38% no 2019.gadā pavadīto nakšu skaita, tad septembrī pārsniedza jau 40%. Kas notika pēc tam mēs labi zinām. Analizējot atsevišķu Latvijai svarīgo tirgu rādītājus, atsevišķās pozīcijās situācija augustā un septembrī izskatījās jau pavisam cerīga – apkalpoto tūristu skaits no Igaunijas, 2021.gada septembrī sasniedza 76% no 2019.gada septembra datiem, Lietuvas tūristu skaits 73%, un vairāku citu Eiropas valstu tūristu skaits septembrī pārsniedza 50% rādītāju (Francija, 50%, Nīderlande 61%, Spānija 53%, Zviedrija 50%). Aplūkojot datus par pavadīto nakšu skaitu, ir vērojama tendence, kas liecina par mērķtiecīgāku ceļošanu uz Latviju, iespējams, atbildot uz īstenotajām ārējā mārketinga aktivitātēm. Īpaši izceļamas Latvijas īstenotās ārējā mārketinga aktivitātes Dānijā, kuras ir devušas acīmredzamu un tūlītēju rezultātu – vidējais dāņu pavadīto nakšu skaits pārsniedza Latvijas vidējo, sasniedzot vidēji 2.20 naktis, un dāņu tūristu pavadīto nakšu skaits šī gada augustā un septembrī veidoja gandrīz 50% no 2019.gadā šajos mēnešos pavadīto nakšu skaita. Pieejamie dati apliecina iepriekš paredzēto, ka starptautiskā tūrisma “ieskriešanās periods” ir apmēram 2 mēneši un septembra dati nepārprotami par to liecina.

Iespējams, individuāla uzņēmuma vai galamērķa pieredze un novērojumi par 2021.gadu var atšķirties, tomēr kopējie un pieejamie dati liecina, par ārkārtīgi spēcīgu Latvijas tūrisma nozares strādātgribu, spēju atjaunoties, pielāgojoties apstākļiem un ārvalstu tūristu intereses saglabāšanos arī nākotnē. Mūsu kā galamērķa pamatvērtības paliek un tās ir pietiekami universālas, bet reizē daudzpusīgas, lai ikviens klientu segments varētu atrast savu produktu Latvijas tūrisma piedāvājumu klāstā. Cik daudz viesu sagaidīsim 2022.gadā uzzināsim… pēc gada.