Tālis Linkaits: nākamā gada prioritāte – sabiedriskā transporta sistēmas stiprināšana

Baiba Ābelniece | 2021.12.29

“Transporta nozarē nākamā gada prioritāte būs sabiedriskā transporta sistēmas nostiprināšana un dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula iedzīvināšana,” otrdien, 28. decembrī, preses konferencē uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš norāda, ka nozīmīgs notikums būs jauno elektrovilcienu ierašanās Latvijā, jo tie būs pirmie mūsdienīgie vilcieni. Pēc ministra paustā, tās būs būtiskas pārmaiņas gan ritošā sastāva kvalitātē, gan servisa nodrošināšanā, kas ienāks mūsu ikdienā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Māla pirts

Miers, siltums un pieskāriens dabai – Māla pirts ir īpaša pieredze Gaujas Nacionālā parka sirdī

EnterGauja

Nākamajā gadā sāks funkcionēt vienota sabiedriskā transporta biļešu sistēma, kas dos iespēju iegādāties biļeti gan vilciena, gan autobusa pārvadājumiem. Autotransporta direkcija (ATD) ir pabeigusi darbu pie sistēmas izstrādes un pašlaik notiek tās testēšana.

“ATD nākamā gada pirmajā ceturksnī izsludinās iepirkumu jaunu bateriju vilcienu iegādei. Septiņus vilcienu sastāvus plānots iegādāties ar Atveseļošanās fonda finansējumu. Pašlaik notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par vēl divu sastāvu iegādi no Kohēzijas fonda līdzekļiem,” pauž satiksmes ministrs.

Valsts autoceļu sakārtošanā 2021. gada būvniecības sezona bija viena no labākajām visā atjaunotās Latvijas vēsturē. Šogad autoceļi sakārtoti 1337 km garumā 206 objektos. “Cenšamies piesaistīt finansējumu, lai turpinātu ceļu sakārtošanu tādā pašā intensitātē, vienlaikus rūpējoties par kvalitātes nodrošināšanu,” saka satiksmes ministrs.

Tālis Linkaits uzsver, ka valsts autoceļu sakārtošana notiek ar ilgtermiņa stratēģiju, plānojot gan galveno, gan reģionālo, gan vietējo ceļu attīstību. Ministru kabinetā apstiprināta valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040. gadam. Autoceļu padomē apstiprināts valsts reģionālo ceļu būvniecības plāns līdz 2027. gadam. Veikta analīze vietējiem valsts autoceļiem un izvērtēti posmi nodošanai pašvaldībām, kas varētu nodrošināt to efektīvāku uzturēšanu. Tāpat Autoceļu padomē apstiprināta Valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības stratēģija un uzsākti veloceļu maršrutu izpētes darbi prioritārajiem projektiem.

Autoceļu jomā 2021. gadā starp apjomīgākajiem un nozīmīgākajiem projektiem ministrs nosauc Ķekavas apvedceļa būvniecības uzsākšanu un Rīgas apvedceļa pārbūves plānošanu, kas sākta ar ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu autoceļu A4 un A5 posmiem, kā arī pieņemto lēmumu par privātās publiskās partnerības modeļa izvērtēšanu Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai. Ministrs uzsver arī valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu konkurencei, kas ļaus samazināt izdevumus par ceļu uzturēšanas darbiem.

Turpinās darbs pie pasažieru pārvadājumu un sabiedriskā transporta sistēmas attīstības, akcentējot dzelzceļu kā šīs sistēmas mugurkaulu. Tālis Linkaits, runājot par dzelzceļa infrastruktūras attīstību 2021. gadā, kā būtiskākos darbus uzsver uzsāktā dzelzceļa posma Sarkandaugava–Ziemeļblāzma modernizāciju, kā rezultātā tiks izbūvēts otrs sliežu ceļš posmā Mangaļi–Ziemeļblāzma un varēs nodrošināt intensīvāku vilcienu satiksmi. “Latvijas dzelzceļa” (LDz) uzsāktais 48 staciju pasažieru platformu modernizācijas projekts nākotnē kopā ar jaunajiem elektriskajiem vilcieniem risinās ērtas iekāpšanas jautājumu. Tāpat nozīmīga ir ātruma uzlabošana LDz infrastruktūrā un drošības elementu infrastruktūras sakārtošana, veidojot drošākas pārbrauktuves un gājēju pārejas.

Pašlaik vilcienu satiksmē esošie vilcienu sastāvi tiek izmantoti maksimālā kapacitātē. 2021. gadā atklāti jauni vilciena eksprešu reisi uz Rēzekni, Daugavpili, pēc daudzu gadu pārtraukuma atsākuši kursēt vilcieni no Rīgas uz Krāslavu, Madonu, Gulbeni un Indru.

“Šogad būtisks darbs ir Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma programmas izstrāde Rīgai un Pierīgai, tajā skaitā tādas sabiedriskā transporta sistēmas plānošana, kas mudinātu iedzīvotājus biežāk ikdienā izmantot sabiedrisko transportu. Par šo finansējumu tiks veidoti astoņi mobilitātes punkti, iegādāti bateriju vilcieni, izveidota Bolderājas dzelzceļa līnija un veikta Rīgas-Pierīgas dzelzceļa sistēmas elektrifikācija. Pats būtiskākais – tiks veidots vienots Rīgas metropoles sabiedriskā transporta tīkls ar salāgotu grafiku un vienotu biļeti,” teica satiksmes ministrs.

“Rail Baltica ir lielākais dzelzceļa projekts pēdējās desmitgadēs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Šajā projektā turpinās būvniecības darbi Rīgas Centrālajā stacijā, esam uzsākuši dzelzceļa infrastruktūras būvniecību starptautiskajā lidostā “Rīga”, notiek projektēšana pamattrasē, izsludināts iepirkums pamattrases būvniecībai un 17 reģionālo staciju projektēšanai,” teica ministrs.

2021. gads bija Eiropas Dzelzceļa gads, kas vēlreiz apliecina, ka investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, ritošajā sastāvā, informāciju un tehnoloģiju sistēmās un arī dažādos kvalitatīvos pasažieru apkalpošanas risinājumos ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm un pilnībā atbilst Eiropas Zaļā kursa prasībām.

Satiksmes ministrs uzsvēra, ka nākamajā gadā trešajā lasījumā noslēgsies debates Saeimā par ostu pārvaldības reformu, kā rezultātā varēs Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, piesaistot profesionālas valdes un padomes un uzsākot darbu pēc jaunā regulējuma principiem. Ministrs pauda, ka 2022. gadā plānots izsludināt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates pakalpojuma konkursu.