Pētījums atklāj latviešu atpūtas ieradumus un izteiktu pārstrādāšanos

Novatours.lv | 2022.01.13

Latvieši vislabprātāk atvaļinājumā dodas kopā ar ģimeni un par vislabāko atpūtu tiek atzīti ceļojumi - atklāj tūroperatora “Novatours” veiktais pētījums. Tomēr secināms arī, ka pandēmijas laikā palielinājies to cilvēku skaits, kuri dažādu iemeslu dēļ atpūtā nav devušies un savas brīvdienas uzkrāj, kas signalizē par noslieci uz darbaholismu un iespējamu izdegšanu.

Labākās brīvdienas - kopā ar ģimeni

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

60% aptaujāto atzina, ka vislieliskākā atpūta ir kopā ar ģimeni. “No psiholoģiskā viedokļa šī ir lieliska ziņa, jo cilvēkiem, kas lielāko daļu sava laika pavada darbā un, atgriežoties mājās, vēlas vienkārši atpūsties, ir grūti atrast kvalitatīvu laiku saviem mīļajiem. Tāpēc ceļojums kopā ar mīļajiem, nomainot vidi un esot prom no ierastās ikdienas straujā ritma, ir lieliska iespēja savu brīvo laiku pavadīt piepildīti un pilnvērtīgi,” stāsta pētījuma analīzē iesaistītā psiholoģe Ugne Juodīte (Ugnė Juodytė).

Pētījums arī atklāj, ka 70% aptaujāto ir svarīgi nomainīt vidi sava atvaļinājuma laikā, lai varētu kvalitatīvi atpūsties. “Vides maiņa atalgo ar laimes hormonu – dopamīnu. Ceļošana ir vistiešākais veids, kā cilvēks var sev dāvāt vides maiņu un bagātināt savas emocijas ar laimes hormonu,” atzīmē psiholoģe.

Pozitīvu emociju vairošana

Tomēr aptaujas rezultāti liecināja, ka pandēmijas laikā cilvēkiem ir mazāk brīvdienu - 37% aptaujāto norādīja, ka ir atlikuši atvaļinājumu. Pēc psiholoģes domām, tas var raisīt spēcīgu un ilgstošu nogurumu, vairot stresa sajūtu, mazināt radošumu un veicināt konfliktu veidošanos. Tas viss, pēc speciālistes domām, noved pie emocionāla un fiziska izsīkuma.

“Kad cilvēks ir tādā stāvoklī, pat tie apstākļi, kas izraisīja pozitīvas emocijas, sāk būt nevērtīgi. Brīvdienas ir viens no galvenajiem cilvēka laimes, efektivitātes un veselības faktoriem, tāpēc iepriecina aptaujas otra puse – 38% aptaujāto atvaļinājumā pavadījuši vairāk nekā 20 dienas,” stāsta U. Juodīte.

Neskatoties uz to, ka ikgadējs atvaļinājums ir nepieciešams psiholoģiskai un fiziskai veselībai, ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto norādīja, ka ir uzkrājuši 10 - 20 neizmantotas atpūtas dienas, bet 20% - neizmantotas ir 20 - 30 dienas. “Iespējams, ka šādiem cilvēkiem ir tieksme uz darbaholismu un perfekcionismu, viņi nevēlas izskatīties noguruši. Vairāku pētījumu atzinumi liecina, ka šādi cilvēki brīvdienās jūtas lieliski – atliek vien izlemt. Tiesa, tiklīdz atgriežaties darbā, stāvoklis atkal pasliktinās. Tāpēc no psiholoģiskā viedokļa ir svarīgi iemācīties atpūsties un veltīt tam vairāk laika,” iesaka U.Juodīte.

Par atvaļinājuma atlikšanas iemesliem 29% aptaujāto norādīja, ka darbā nav neviena, kas viņus aizstātu, bet citi 29% norādīja, ka darba grafiks iepriekš jāsaskaņo ar kolēģiem, kas apgrūtina brīvdienu plānošanu.

Nosliece uz darbaholismu

Latvieši ir čakla un strādīga tauta, kas iemūžināts jau senos tautas teicienos, dziesmās stāstos. Psiholoģe norāda, lai darbs būtu produktīvs un kvalitatīvs, ļoti svarīgi ir iemācīties pareizi atpūsties. "45% aptaujāto norādīja, ka brīvdienu atlikšanas iemesls ir pārāk lielā darba slodze, taču ir svarīgi izšķirt - vai paaugstināta darba slodze ir noteiktu brīdi, vai tā ir pastāvīgi. Ja tas ir ilgstošs process, ir ļoti viegli nonākt apburtajā lokā, kad gribas pēc iespējas vairāk paveikt ātri un efektīvi, bet iekšējo resursu tam nav. Efektivitātes un kvalitātes vietā rodas nogurums, palēninās temps, palielinās kļūdu iespējamība un pārņem apātija, cinisms, atsvešinātība,” stāsta psiholoģe.

Viņasprāt, dodoties atvaļinājumā, tas jādara uz visiem 100 procentiem, izslēdzot no sava visu atvaļinājuma visu traucējošo - sākot, piemēram, no dzīvesvietas remonta līdz darba e-pasta pārbaudīšanai. “Pētījuma rezultāti atklāja, ka pat 56% aptaujāto atvaļinājuma laikā turpina strādāt, bet 70% - regulāri pārbauda e-pastus vai koordinē darbus. Tas signalizē tikai vienu - cilvēks atpūšas nepilnvērtīgi,”norāda U.Juodīte.

39% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir nosliece uz darbaholismu. Tas nozīmē ne tikai ilgas stundas un lielu enerģijas veltīšanu darbam, bet arī zināmu atkarību no darba aktivitātēm. “Kad iestrēgstam tādā ilgtermiņa darba ritmā, baudu neizjūtam. Cilvēks gluži pretēji jūt iekšēju spiedienu, trauksmi, kas neļauj kvalitatīvi atpūsties. Ļoti bieži cilvēki, kas pārstrādājas, piedzīvo negatīvas sekas veselībā, darba un attiecību kvalitātē,” stāsta U. Juodīte un piebilst, ka šāds pastāvīgs noguruma stāvoklis neko labu nesola. "Katram vajadzētu padomāt par to, kad pēdējo reizi atvaļinājums tika izmantots pilnvērtīgi, jo tas palīdz ne tikai kvalitatīvi atpūsties, bet arī būt labākiem darbiniekiem un veselīgākiem cilvēkiem."

“Novatours” pārdošanas daļas vadītāja S.Roze šādiem cilvēkiem iesaka brīvdienās telefonu un datoru atstāt mājās, ieplānojot atpūtu, kur šie “traucēkļi” nav iespējami. “Piemēram, tiem cilvēkiem, kuru darba ikdiena aizrit pie datora, “šeit” un tagad" varētu būt kāpšana kalnos, sērfings, pārgājieni,” iesaka S.Roze.

Aptauju 2021. gads novembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica “Spinter research”. Tajā aptaujāti 3029 respondenti vecumā no 18 līdz 60 gadiem.