«Stena Line» Baltijas jūras prāmju maršrutā Ventspils‒Nīnashamna dodas jaunais prāmis «Stena Baltica»

Janīna Biteniece | 2022.01.20

Turpinot Zviedrijas prāmju kompānijas Stena Line darbības paplašināšanu Baltijas jūrā, 19. janvārī savā pirmajā reisā maršrutā Ventspils‒Nīnashamna dodas jaunais prāmis Stena Baltica. Tas šajā maršrutā turpmāk kursēs kopā ar Stena Scandica, aizstājot Stena Flavia, kas savukārt kopā ar Stena Livia veiks pasažieru pārvadājumus maršrutā Liepāja–Trāveminde.

Stena Baltica pēc uzbūves ir prāmja Stena Scandica māsas-kuģis, kas veic pasažieru pārvadājumus starp Ventspili un Nīnashamnu jau kopš 2021. gada vasaras: tas ir 222 metrus garš, un tajā ir 202 kajītes. Prāmis var uzņemt 970 pasažieru, un tajā ir 2875 līnijmetri kravu vienībām, kā arī papildu automašīnu klājs. Prāmim ir atjaunināts interjers, jaunas kajīšu kategorijas, plašs veikals ar lieliskiem piedāvājumiem zināmām zīmolu precēm, atpūtas zonas un dažādas ēdināšanas iespējas, kā arī atvērtais klājs.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Bebrenes muižas komplekss

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

“Gandrīz desmit gadus pārvadājot pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā, mēs pastāvīgi sekojam mūsu klientu vajadzībām un pieprasījumam un esam gandarīti uzlabot klientu pieredzi. Salīdzinājumā ar prāmjiem, kuri ir iepriekš kursējuši šajā maršrutā, Stena Scandica un Stena Baltica nodrošina par 30% lielāku kravas un par 70% lielāku pasažieru ietilpību, plašākas atpūtas iespējas un vēl patīkamāku ceļošanas pieredzi uz kuģiem gan mūsu maršrutos uz Latviju, gan no tās. Abi jaunie prāmji ir izcils papildinājums Stena Line kuģu flotē, un tas ir tikai pirmais solis ceļā uz mūsu vērienīgo plānu trīs gadu laikā dubultot pasažieru skaitu šajā Baltijas jūras maršrutā,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), Stena Line tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Jaunie prāmji ir aprīkoti ar vairākām ilgtspējīgām funkcijām un degvielas patēriņa uzlabojumiem, piemēram, hibrīdām attīrīšanas sistēmām, balasta ūdens attīrīšanas sistēmām un citiem risinājumiem, lai piedāvātu ilgtspējīgāku transportu Baltijas jūrā. Lielāka ietilpība nozīmē arī zemāku emisiju uz vienu pārvadāto vienību.

Ventspils–Nīnashamna ir īsākais maršruts starp Latviju un Skandināviju, un to turpmāk pārņems prāmji Stena Scandica un Stena Baltica, savukārt prāmji Stena Flavia un Stena Livia turpmāk kursēs maršrutā Liepāja–Trāveminde.