Preiļu muzejā ir apskatāma Osvalda Zvejsalnieka glezniecības izstāde «Karalis un vilki»

Silvija Berezovska | 2022.04.09

Pēc eksponēšanas Rīgas Svētā Pētera baznīcā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā no 23. marta līdz 10. maijam apskatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2021. gada galvenās balvas ieguvēja Osvalda Zvejsalnieka glezniecības izstāde “Karalis un vilki”.

Vēsturiski balva izveidota, lai godinātu latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā un lai glezniecībā turpinātu attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu, vienotu Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras procesus. Septītajā konkursa izstādē, 2021. gadā, galveno balvu ieguva gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Muzeju nakts Naukšēnu Cilvēkmuzejā

Plaša pasākumu programma no plkst. 18.00 līdz pat 22:3-

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Osvalds Zvejsalnieks (dz. 1944) ir viena no nozīmīgākajām personībām savas paaudzes un Latgales mākslas apvienojošajā visumā. Savu ceļu glezniecībā iezīmējis ar regulārām personālizstādēm un līdzdalību kopskatēs kā Latvijā, tā ārvalstīs. Viņa līdzšinējo piesātināto dzīvi Latgales kultūras atdzimšanā, kopšanā var saistīt ar tik daudziem vērienīgi iedzīvinātiem darbiem, kas guvuši simbolisku jēgu un nezūdamības piepildījumu, ka veicējs pavisam droši dēvējams par Latgales un visas Latvijas kultūras zīmi. “Osvalds Zvejsalnieks un Latgale ir nešķirami jēdzieni, kā sabiedriskā, pedagoģiskā darba nozīmē, tā gleznieciskajā piepildījumā. Arī šai izstādei gleznotājs vēlējies rādīt to piesātinājumu un radošo daudzpusību, kuru meklējis un atradis dzimtās zemes pamatīgumā un gara vitalitātē. Osvalds Zvejsalnieks ir kolēģu atzinības un kritikas lutināts mākslinieks. To nodrošina viņa profesionalitāte, meistarība un goda vīra stāja, viņa paša vīrišķīgais poētisms, caurcaurēm iepazītā dabas mainība, izjūta, kas kopta un vairojusies kopš pusaudžu gadiem, dodoties arī mednieka un makšķernieka gaitās vai ik vasaru vadot studentus mācību praksēs un piedaloties gleznotāju plenēros Latgales krāsainajās mazpilsētās. Var visai droši apgalvot, ka latviešu glezniecībā nav otra meistara, kas ar tādu sirsnību, izpratni, sava veida dokumentalitāti tik izvērstā kvantitātes un kvalitātes pakāpē uz saviem audekliem ir saglabājis Rēzeknes un Dagdas, Krāslavas un Viļakas, Varakļānu, Balvu un Preiļu, Ludzas ainavas. Faktiski visu “trešās zvaigznes” pilsētiņu skarbo skaistumu ar šaurajām ieliņām, mazdārziņu trakulīgo ziedēšanu. Vēl tikai varētu piebilst, ka viens no Osvalda Zvejsalnieka raksturīgajiem tēliem ir Latgales dievnami un katedrāles,” novērtē mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.

Ekspozīciju lielā mērā veido darbi, kas tapuši dabas studiju laikā dažādos plenēros Latgales novados, Lietuvā, Spānijā.