7. aprīlis vēsturē: Atzīmē Pasaules veselības dienu

Foto: Pixabay.com | Autors: Rebeka Zaksa | 2026.04.07

Kopš 1948. gada 7. aprīļa, kad dibināja Pasaules Veselības organizāciju, svin arī Pasaules veselības dienu. 

Pasaules Veselības organizācija (PVO) lēš, ka vairāk nekā 13 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē katru gadu izraisa tieši vides piesārņojuma problēmas, no kā varētu laikus izvairīties. Tieši tāpēc šogad organizācija vērš uzmanību uz mazām, bet nozīmīgām ikdienas darbībām, kuru īstenošana uzlabotu sabiedrības un mūsu Zemes veselību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja “Vintāža”

Viesu māja “Vintāža” piedāvā atpūtu pašā Dervanišķu ezera krastā, banketu zāli svinību rīkošanai (līdz 45 cilvēkiem), aprīkotu virtuvi.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Ķīmisko vielu piesārņojums

Bīstamas ķīmiskās vielas, kas pastāv apkārtējā vidē, var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai. Daži to piemēri ir smagie metāli un toksīni, kas nonāk ūdens apritē, kā arī kaitīgie pesticīdi, kas nokļūst pārtikas piegādes ķēdēs.

Viens no ķīmiskā veida piesārņojuma veidiem rodas no neizlietotiem vai nederīgiem medikamentiem. Cilvēki bieži vien tos izmet atkritumos vai aizskalo kanalizācijā, neaizdomājoties par to nodarīto kaitējumu apkārtējā vidē. Šo piesārņojuma veidu ir iespējams laicīgi novērst, nododot nevajadzīgos medicīnas produktus aptiekās, kur tālāk parūpējas par to utilizāciju, neradot kaitējumu vidē.

Plaši pazīstams vides piesārņojuma avots ir arī ēdiena iepakojums, kurā var atrast veselībai bīstamās vielas. PVO iesaka uzglabāt vai pārnēsāt pārtiku, izmantojot savus līdzņemšanas traukus, kas izgatavoti no stikla, keramikas vai nerūsējošā tērauda.

Papildus PVO uzsver, lai samazinātu ķīmisko vielu piesārņojumu, nedrīkst dedzināt sadzīves atkritumus, piemēram, plastmasas vai putuplasta izstrādājumus, jo tie degot rada toksiskas vielas, kuru ieelpošana ir kaitīga veselībai.

Gaisa piesārņojums

Pētījumi ir parādījuši, ka gaisa piesārņojums ir nopietna sabiedrības problēma ne tikai tāpēc, ka tas veicina klimata pārmaiņas, bet arī tāpēc, ka gaisa piesārņojuma iedarbība var palielināt saslimstības un mirstības līmeni.

Sabiedrībai ir tendence uzsvērt tikai cilvēka radītu piesārņojumu, kas ir transportlīdzekļu izplūdes gāzes, kā arī rūpniecības blakusprodukti. Tomēr arī daudzi dabiskie gaisa piesārņotāji var radīt veselības problēmas, piemēram, ziedputekšņi un pelējums var izraisīt astmu vai alerģisku reakciju.

Viens no efektīvākajiem gaisa piesārņojuma samazināšanas veidiem, ko katrs var darīt individuāli, ir pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, kājām vai velosipēdu. Taču, ja tomēr izvēlas braukt ar savu auto, tad PVO ierosina nedarbināt mašīnas dzinēju, stāvot uz vietas.

Interesanti, ka pat apzinoties gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi, pirms daudziem gadiem daži automašīnu ražotāji tāpat nevēlējās novērst to cēloņus. Lielbritānijas Transporta departamenta pētījums norāda, ka 11 miljonu automašīnu programmatūras bija izstrādātas ar mērķi apkrāpt gaisa emisiju testu. Tomēr mūsdienās visas auto testēšanas apkrāpšanas sistēmas ir novērstas.

Papildus alternatīvajām pārvietošanas veidiem, ikviens cilvēks var veicināt vides apzaļumošanu, katrs iestādot vismaz vienu koku savā mājas pagalmā vai pilsētas apkārtnē.

Klimata pārmaiņas un dabas katastrofas

Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā vides veselības asociācija uzskata, ka klimata pārmaiņas ir 21. gadsimta lielākais veselības drauds. Klimata pārmaiņas izjauc dabas ekosistēmu, kas var kavēt imūnsistēmas atjaunošanos, padarot cilvēkus neaizsargātus no dažādām slimībām, piemēram, nervu un elpceļu darbības traucējumi.  

Runājot par klimata pārmaiņu ietekmi uz okeānu iemītniekiem, ir konstatēts, ka pēdējo 30 gados puse no pasaules reto koraļļu rifiem ir izmiruši. Uz koraļļu audiem dzīvojošās aļģes nodrošina enerģijas avotus, kas ir nepieciešams koraļļu izdzīvošanai. Tomēr temperatūras pieauguma dēļ aļģes pamet koraļļus, kas veicina to bojāeju.

Turklāt klimata pārmaiņas palielina dabas izraisīto katastrofu biežumu. Ugunsgrēki, viesuļvētras, plūdi un citu dabas stihiju sekas izraisa gan infrastruktūras postījumus, paaugstinot nabadzības līmeni, gan arī cilvēku nāves gadījumu skaitu.

Klimata pārmaiņu samazināšanas nolūkos PVO iesaka taupīt enerģiju vai izmantot energoefektīvas elektroierīces, lietot uzturā pēc iespējas mazāk rūpnieciski pārstrādātus produktus, kā arī jau iepriekš minēto – pārvietoties ar transportlīdzekli, kas neizvada vai minimāli izvada gāžu emisijas. Ne velti arī auto ražotāji šobrīd aktīvi strādā pie elektroauto klāsta palielināšanas.

Mikrobu izraisītās slimības

Arī mikrobu izraisītas slimības var radīt veselības problēmas. Lielākoties gan tiem nav negatīva ietekme uz veselību, turklāt daudzi mikrobi veic cilvēka organisma svarīgas funkcijas, piemēram, atbalsta gremošanas un imūnsistēmas veselību.

Taču ir arī kaitīgie mikrobi, kas var inficēt cilvēkus un izraisīt saslimšanu. Ēšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā cilvēki var saskarties ar tiem. Viens no izplatītajiem piemēriem ir pārtikas saindēšanās, kam var sekot elpceļu slimības, urīnceļu infekcijas un citas veselības problēmas. Mikrobu bīstamību arī palielina fakts, ka tie var izdzīvot dažādos ekstremālos apstākļos: aukstumā, karstumā vai pat saskarsmē ar radioaktīvām vietām.

Eksperti uzsver, lai izvairītos no mikrobu izplatītajām slimībām, vissvarīgāk ir sekot līdzi savai imunitātei. Papildus PVO iesaka ikdienā rūpīgi mazgāt rokas un pārtikas produktus, kā arī uzturēt tīru darba vietu, gatavojot ēdienu.

Pārtikas ražotājus aicina izvērtēt uzturā lietojamo izstrādes iekārtu tīrību un kvalitāti, sekojot līdzi tam, vai visa tehnika atbilst noteiktajiem nozares standartiem.

Apzinot vides piesārņojuma cēloņus var saprast, kāpēc tie atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu veselību. Ir būtiski apzināties, ka mēs katrs individuāli, bet kopā varam ietekmēt to novēršanu. 

Vēlam labu veselību ikvienam Travelnews.lv lasītājam un PALDIES katram medicīnas darbiniekam, kas nesavtīgi dara savu darbu, par spīti visiem apstākļiem!