Olimpiete Gunta Vaičule dalās ar skriešanas padomiem

Lauris Kupčs | 2022.05.22

Ikdienā uzkrātās negatīvās emocijas bieži rada stresu ne tikai emocionālā līmenī, bet arī fiziski ietekmē mūsu ķermeni, radot palielinātu nogurumu un pat trauksmi. Regulāru fizisko aktivitāšu ieviešana ikdienas paradumos var sekmēt veiksmīgāku negatīvo emociju pārvarēšanu un reizē arī uzlabot fizisko labsajūtu. Arī Latvijas olimpiete Gunta Vaičule atzīst, ka viņai, kā sportistei un mammai, ir svarīgi atvēlēt laiku sev, tāpēc regulāri treniņi palīdz saprast personīgos mērķus un atbrīvoties no ikdienā uzkrātā noguruma  un sakārtot domas.

“Visiem zināms, ka treniņu laikā izstrādājas “laimes hormoni” – endorfīni, kas ļauj atbrīvoties no negatīvām emocijām. Patiesībā jebkura fiziska aktivitāte maina uzmanības fokusu, tāpēc nedomājam tik daudz par to, kas notiek apkārt vai kas ir noticis tajā dienā. Skriešana ir diezgan liela fiziskā slodze, tāpēc attiecīgi arī mūsu prātam un muskuļiem nav laika pievērsties nomācošām domām, tādējādi koncentrējot domas un spēku uz sinhronu darbību veikšanu,” dalās sportiste.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Putnu draugu skola 2024

Pavadi brīvdienas izglītojošās sarunās par putniem!

Bauskas TIC

Svarīgi soļi pirms skriešanas uzsākšanas

Kaut gan skriešana ir salīdzinoši demokrātisks sporta veids, kas neprasa lielu ieguldījumu atbilstoša aprīkojuma iegādē, ir pāris lietas, kas jāņem vērā pirms skriešanas uzsākšanas.

“Pirmais solis viennozīmīgi ir inventāra sagatavošana – piemērots apģērbs un apavi. Latvijas laikapstākļi mēdz krasi mainīties, taču skriet var kā lietainā, tā saulainā laikā. Aukstā, vējainā vai lietainā laikā apģērbam ir jābūt pietiekoši nosedzošam un arī elpojošam, lai nerastos pārlieku lielas svīšanas diskomforts un apaukstēšanās risks. Savukārt, karstā laikā ir svarīgi nepārkarst vai dabūt saules dūrienu, tāpēc ļoti ieteicams ir uzvilkt cepuri vai kādu citu galvas segu, lai pasargātu sevi no tiešiem saules stariem. Lielākā uzmanība ir jāpievērš sporta apaviem, lai skriešana būtu ērta neatkarīgi no veicamās distances,” uzsver Gunta.

Nākamais kritērijs, kam sportiste vērš uzmanību, ir skriešanas maršruts. It īpaši nepieredzējušiem sportistiem būtu jāizvēlas jau konkrēts maršruts nevis jāpaļaujas uz instinktiem, lai treniņa laikā varētu pilnvērtīgāk koncentrēties uz personīgo fizisko sniegumu un izvairītos no papildu stresa. “Gan skriešanas iesācējiem, gan profesionāļiem atbilstoša trases izvēle ir būtisks sagatavošanās process. Lai katram sportistam nodrošinātu ērtas un precīzas navigācijas iespējas, Huawei Watch GT Runner ir iestrādāta uzlabota navigācijas satelītu sistēma un pozicionēšanas ātrums, tādējādi sniedzot pārredzamus datus un norādes reālajā laikā,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Kad atbilstošs aprīkojums un skriešanas maršruts ir izvēlēts, ir svarīgi iesildīties pirms paša treniņa. Ja plānotais skrējiens nav pārāk ātrs vai garš, tad iesildīšanās var būt lēnāka skriešana. Gunta īpaši uzsver, ka pēc treniņa ir tik pat svarīgi atsildīties jeb veikt stiepšanās vingrinājumus, kas palīdz muskuļu atjaunošanās procesam un mazina muskuļu sāpes nākamajā dienā.

Kā “iemīlēties” skriešanā?

Parasti cilvēki pārtrauc skriet ārējo faktoru ietekmē – kad ikdienā ir pārāk liela darba slodze vai citi veicamie mājas uzdevumi ņem virsroku, treniņi un fiziskās aktivitātes ir pirmās, kas tiek izņemtas no dienas plāna. Vienlaikus sportiste uzsver, ka atbrīvojot laiku skriešanai kaut pāris reizes nedēļā, produktivitāte var celties, jo būs vairāk enerģijas un pozitīvo emociju.

“Protams laika trūkumus ir biežākā atruna. Taču daudzi cilvēki ir pamēģinājuši skriešanu un vienkārši konstatējuši, ka tas nav viņu sporta veids. Arī manā draugu un paziņu lokā ir cilvēki, kam nepatīk skriet, bet ir tikpat daudzi, kas nu jau ir iemīlējuši skriešanu. Atbildes “atslēga” slēpjas spējā atrast to, kas mūs visvairāk motivē un padara skriešanu interesantāku. Kādam ir vajadzīga interesanta apkārtne, kuru vērot skriešanas laikā, citam piemērotāka būs orientēšanās, kur motivācija slēpjas uzdevumu meklēšanā un veikšanā. Vēl daudziem atbilstošs motivators varētu būt pareizā kompānija. Pareizā vide un gaisotne ir būtiska, lai pārvarētu stresu. Saprotot, ka šos apstākļus var uzlabot, pilnveidot un pielāgot savām vajadzībām, skriešana sagādās īsto prieku, motivējot rūpēties par sevi, būt aktīviem un gūt baudu no regulāriem skriešanas treniņiem,” uzsver Gunta.