22. aprīlis vēsturē: Rīgas Pareizticīgo katedrālei uzliek krustus

Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.04.22

Tālajā 1990 .gadā Pareizticīgo katedrālei Rīgā uzlika krustus, kurus dāvināja Voldemārs un Mirdza Feldmaņi no Vācijas.

Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Rīgā, kas pārdzīvojis padomju laikus kā planetārijs un restorāns un atkal kļuvis par sakrālu celtni, kur regulāri noris pareizticīgo dievkalpojumi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"MÓRA" – Vietējās Garšas Iedvesmas Oāze

Atklāj garšu ceļojumu, kas sakņojas Latgalē un tiecas uz zvaigznēm! Šeit katrs ēdiens ir stāsts, kas dzimis no tradīcijas, mīlestības pret vietējo.

Rēzeknes pilsētas TIC

Pirmo akmeni katedrāles pamatos 1876. gada 3. jūlijā iemūrēja Rīgas bīskaps Serafims (Protopovs). Katedrāle tika plānota bez atsevišķa zvanu torņa, taču pavisam negaidīti Krievijas cars Aleksandrs II katedrālei uzdāvināja 12 zvanus, tādēļ ēku nācās papildināt ar vēl vienu kupolu – zvanu torni. Katedrāles svinīgā atklāšana notika 1884. gada 28. oktobrī.

Lai arī katedrāle pārdzīvoja abus pasaules karus, 20. gadsimta 60. gadu sākumā to slēdza, nozāģēja krustus, noņēma un pārkausēja zvanus un pārbūvēja par planetāriju, oficiāli nodēvējot par Zinību namu. Vienā no sānu ārtelpām tika ierīkota kafejnīca, ko tautā iesauca par "Dieva ausi".

Katedrāles atjaunošanas darbi sākās 20. gadsimta 90. gadu beigās, un 2000. gada 6. maijā arhibīskaps Aleksandrs iesvētīja katedrāles jauno ikonostasu.