Zemes diena 2022: gudri urbānie risinājumi, kas maina cilvēku dzīvi

Rebeka Zaksa | 2022.04.22

Urbanizācijas tempi pieaug nepieredzētā ātrumā - mūsdienās vairāk nekā 55% pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Šī tendence pastiprina klimata krīzi un bioloģiskās daudzveidības sarukšanu, tāpēc pilsētas rada dažādus risinājumus, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz planētu un tās iedzīvotājiem.

Piektdien, 22. aprīlī, atzīmē starptautisko Zemes dienu, kurā aktīvisti kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem aicina ikvienu pievērst uzmanību apkārtējai videi, rūpēties par tās saglabāšanu un ilgtspējību.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Fiz-Kul-Tūres labdarības skrējiens

1.maijā plkst.18.30 aicinām uz skriešanas, nūjošanas un velo braukšanas seriāla “Fiz-Kul-Tūre” labdarības skrējienu!

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Šā gada Zemes dienas tēma ir “Invest in our planet” jeb "Ieguldiet mūsu planētā". Šis ir brīdis, kad jāmaina viss — uzņēmējdarbības un politiskais klimats, kā arī tas, kā mēs katrs individuāli rīkojamies ikdienā.

Par godu Zemes dienai “National Geographic” savā tīmekļa vietnē vietnē https://www.nationalgeographic.com/ ir izveidojuši sadaļu “Planet Possible” jeb “Planētas nākotne”, lai dalītos ar dažādiem iedvesmojošiem pasaules izpētes stāstiem un uzrunātu arī sabiedrību rūpēties par apkārtējo vidi.

Klimata krīze skar cilvēkus un dabu visā pasaulē: sausums, ugunsgrēki, plūdi un karstuma viļņi, ko izraisījuši ekstrēmi laikapstākļi. Dažādās pilsētās Eiropā, Dienvidamerikā, Āzija un citur jau ir ieviesti gudri risinājumi, kas palīdz cīņā ar globālo sasilšanu, gaisa piesārņojumu un citām urbānām problēmām.

Zviedrijas pieredze nelabvēlīgas vides sakārtošanā

Kopš 1980. gadiem Zviedrijas pilsētas Malmes Augustenborgas rajons tika uzskatīts par nelabvēlīgu vietu ar augstu bezdarbnieku skaitu. Teritorija arī bieži cieta no atkārtotiem sezonāliem plūdiem neatbilstošas drenāžas sistēmas dēļ. Šī sistēma bija arī viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju veselības problēmām.

1998. gadā uzsāka plašu pilsētvides atjaunošanas programmu ar nosaukumu “Ekostaden” (“Eko apkaime”). “Ekostaden” pieeja tiecās pārveidot teritoriju par ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu pilsētas rajonu. Par augstu prioritāti šajā procesā tā izvirzīja darbu ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī ar virkni ieinteresēto pušu publiskajā un privātajā sektorā.

Kopienas semināri, oficiālas dizaina informācijas sesijas, festivāli, kultūras pasākumi un neformālas tērzēšanas ielu stūros palīdzēja izveidot jaunu apkaimi ar publisko telpu un kopienas pārvaldītām kafejnīcām un citām aktivitātēm. Zaļo jumtu izveide efektīvi un ilgtspējīgi atrisināja plūdu problēmas.

Vertikālais mežs Milānā, kas savieno pilsētas dzīvi un dabu

“Bosco Verticale” (“Vertikālais mežs”) torņus Itālijas pilsētā Milānā uzbūvēja no 2007. gada līdz 2014. gadam. Tie sastāv no divām dzīvojamo ēku torņiem, kas ir 80 un 112 metru augsti.

Tā ir daļa no plašākā projekta ar nosaukumu "Porta Nova", ko izstrādājusi "Boeri Studio". Tās mērķis ir 34 hektārus lielu, nekoptu teritoriju pārveidot par biznesa un dzīvojamo rajonu. Ilgi dēvēta par Florences, Venēcijas un Romas neglīto māsu, Itālijas biznesa galvaspilsēta Milāna piedzīvoja savu  renesansi. “Bosco Verticale” torņos pašlaik aug vairāk nekā 1000 dažādu sugu krūmi, koki un citi ziedaugi.

“Bosco Verticale” mērķis bija izveidot bioloģisku biotopu un palielināt bioloģisko daudzveidību. Tas radīja pilsētas ekosistēmu, kas savieno pilsētas dzīvi un dabu. Projekts palīdz dažādām Eiropas pilsētām, kuras saskaras ar pieaugošā piesārņojuma problēmu.

Zaļie koridori palīdz “atvēsināt” Kolumbijas pilsētu

Kolumbijas otrā lielākā pilsēta Medeljīna, tāpat kā daudzas citas pilsētas, saskaras ar temperatūras paaugstināšanos, ko pasliktina tas, ka betons un asfalts absorbē saules enerģiju un karstums saglabājas vēl ilgi pēc saules norietēšanas.

No 2016. līdz 2019. gadam Medeljīnas “Zaļā koridora” projektā laikā sastādīja kokus un izveidoja lietus dārzus, tādejādi atbalstot bioloģisko daudzveidību. Kopumā izveidoja 36 zaļos koridorus, iestādīja 8800 kokus un 90 000 mazākus augus. Tas ir nodrošinājis iedzīvotājiem ēnas vietas, kur var atvēsināties un pavadīt laiku svelmainajās dienās.

“Zaļā koridora” projekts ir lielisks piemērs tam, kā pilsētplānotāji un valdības izmanto dabu gudrā pilsētvides projektēšanā. Kopš projekta uzsākšanas 2018. gadā vidēja temperatūra pilsētā pazeminājās par 2 grādiem.

Dienvidkorejā “atdzīvināja” upes straumi un vietējo iedzīvotāju garu

Seula pilsēta demontēja veco šoseju un atdzīvināja upes straumi, izveidojot Seulas “zaļo ceļu”. Pirms atjaunošanas “Cheonggyecheon” vietā atradās nolietota brauktuve un automaģistrāle, kuru katru dienu izmantoja vairāk nekā 168 000 automašīnu. Taču tā vietā, lai ieguldītu miljoniem dolāru un uzlabotu šo sastrēgumu un piesārņojumu izraisošo ceļu, pilsētas valdība pieņēma lēmumu to nojaukt.

No 2002. gada līdz 2005. gadam Seulas pilsēta izmantoja savus resursus, lai ieviestu jaunu dzīvi pilsētas centrā, uzlabojot pilsētvidi. Projekts veicināja ekonomisko izaugsmi un attīstību Seulas apgabalā, kas pēdējo desmitgažu laikā bija nīkuļojis.

Līdz ar upes atjaunošanu tika izveidots 3,6 jūdžu garš nepārtraukts austrumu-rietumu zaļais koridors gājējiem, velosipēdistiem un savvaļas dzīvniekiem. To papildina uzlabots sabiedriskais transports, nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku pārvietošanos.

Atzīmējot 2022. gada Zemes dienu, “National Geographic” aicina ikvienu pievienoties pasaules izzināšanā un uzlabošanā. Rūpēsimies par mūsu Zemi kopā!