Daugavpils turpinās attīstīt Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 konkursa pieteikumā ietvertās iniciatīvas

Diāna Soldāne | 2022.05.11

10. maijā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas rīkotā preses konferencē starptautiska žūrija nosauca Latvijas pilsētu, kura kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. Šo titulu ir ieguvusi Liepāja, taču arī Daugavpils turpinās īstenot savā pieteikumā ietvertās iniciatīvas un sadarbības projektus.

Daugavpils izstrādāja pieteikumu sadarbībā ar Rēzeknes valstpilsētu un Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadiem, kas savu līdzdalību apliecināja, noslēdzot sadarbības memorandu. Pieteikuma koncepcija ir “Lingua Franca: meklēt, radīt, runāt”. Kopumā šim darbam veltījām 18 mēnešus un izstrādājām apjomīgu kultūras un mākslas programmu piecās sadaļās:

Raksts turpinās pēc reklāmas

Nīcgales Lielais akmens

Nīcgales Lielais akmens ir vislielākais pašreiz zināmais laukakmens Latvijā. Akmens garums ir 10,5 m, platums – 10,4 m, bet augstums – 3,50 m.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

●    Pieturzīmes: vietrade pilsētā un dabā;

●    Burti un zilbes: nākotnes tilti;

●    Vārdi: klusums, troksnis un jēga;

●    Teikumi: es mantoju, es novērtēju, es protu, es jaunu radu;

●    Stāsti: es saprotu tevi.

Kā arī veicām reģiona kultūras un radošā sektora kapacitātes stiprināšanu, organizējot dažādus sabiedrības iesaistes un izglītojošus pasākumus. Pieteikuma izstrādē piedalījās pilsētas, reģiona un valsts kultūras organizāciju un radošā sektora pārstāvji, iedzīvotāji, izglītības darbinieki, uzņēmēji, sportisti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Daugavpils un Latgales atbalstītāji tuvumā un tālumā, kā arī pieaicinātie eksperti no kultūras, vides, izglītības un citām jomām.

Daugavpils 2027 pieteikumā uzsveram, ka māksla un kultūra ir kopīga valoda, ko nepieciešams meklēt, radīt un runāt, lai risinātu mūsdienu izaicinājumus. Pieteikuma caurviju vērtības ir ilgtspēja un iekļaušana, un plašajā kultūras un mākslas, kā arī sabiedrības iesaistes programmā ir ietverti vairāk kā 100 dažādi projekti mākslā, kultūrā, sportā, pilsoniskās sabiedrības veicināšanā. Šo programmu veidojām daudzveidīgu, lai pilsētnieki, reģiona iedzīvotāji un viesi tajā atrastu sev interesantus pasākumus.

Kā apliecina Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš “Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma gatavošanas laiks ir devis Daugavpilij veiksmīgu restartu. Šajā īsajā laikā esam piedzīvojuši pilsētas un reģiona iedzīvotāju un organizāciju atbalstu mūsu pieteikumam un līdzdalību pieteikuma tapšanā. Esam sajūsminājušies par pieteikuma atbalsīm diasporas un sadraudzības pilsētu atbalstā. Un saprotam, ka KOPĪGA VALODA ir aktuāla, saprotama, atbalstīta un līdzradīta.”

Daugavpils 2027 pieteikuma izstrādes koordinatore Diāna Soldāne uzsver: “Kopīga Eiropas vērtību valoda palīdzēs mums izdarīt pareizās izvēles, īstenot sapņus un veidot sev apkārt tādu pasauli, kur ikviens jūtas sadzirdēts, novērtēts un līdzdalīgs. Šis projekts deva iedvesmu tālākam darbam, parādot, ka lieliskākās idejas top tieši sadarbībā starp dažādām nozarēm un kopienām. Esmu neizsakāmi pateicīga ikvienam, kurš piedalījās pieteikuma tapšanā, programmas veidošanā, prezentācijas sagatavošanā vai arī vienkārši izteica atbalstu!”

Ar pieteikumu var iepazīties pilsētas tīmekļa vietnē https://www.daugavpils.lv/daugavpils2027/atlases-pieteikums.

Liels paldies Daugavpils 2027 rīcības grupai: Diānai Soldānei, Mārim Čačkai, Ingai Belousai, Jorenam Dobkevičam, Mudītei Kiseļovai, Ingai Gedžēnei, Olgai Tolmačovai, Jeļenai Dedelei, Vitai Viļevko, kultūras un mākslas programmas kuratoriem: Kristai Burānei, Mārtiņam Eihem, Mārtiņam Eņģelim, Ievai Johansson, Gundegai Laiviņai, Gitai Lancerei, Valentīnam Petjko, Ingai Šteimanei, Sarmītei Teivānei un Laumai Žubulei.

Pieteikumu prezentējām 9. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā saskaņā ar konkursa “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” nolikumu: 45 minūšu prezentācija un atbildes uz žūrijas jautājumiem 75 minūšu garumā. Prezentācijā piedalījās: pieteikuma izstrādes koordinatore Diāna Soldāne, kultūras un mākslas programmas mākslinieciskais vadītājs Māris Čačka, ilgtspējas nodrošināšanas koordinatore Inga Belousa, komunikācijas speciāliste Inga Gedžūne, sabiedrības iesaistes koordinators Jorens Dobkevičs, portāla lakuga.lv redaktore Edīte Husare, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš un Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Iniciatīva “Eiropas Kultūras galvaspilsēta” tika uzsākta 1985. gadā, un līdz šim tā ir piešķirta vairāk nekā 50 pilsētām visā Eiropas Savienībā. 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas godu dalīs viena pilsēta Latvijā un Portugālē. Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā.