Latviešu vikingu - kuršu - uzvaras un zaudējumi

Rebeka Zaksa | 2022.06.06

“Vikings” agrāk nebija tautības, bet gan nodarbošanās apzīmējums. Laupīšanas braucienos pie kaimiņiem tolaik devās visas tautas, kas apdzīvoja Baltijas jūras krastus - arī kurši. Tā bija visbagātākā baltu cilts, kurai uzbruka gan dāņu, gan zviedru vikingi, tomēr pakļaut nespēja.

Sākot no 8. gadsimta, Eiropas valstis vairākkārt satricināja vikingi – jūras iekarotāji, kas darbojās visā Eiropas piekrastē. Tomēr vikingi nebūt nebija tikai jūras laupītāji. Viņi bija arī labi tirgotāji, kas eiropiešiem pavēra tirdzniecības ceļu uz Indiju un arābu pasauli.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Putnu draugu skola 2024

Pavadi brīvdienas izglītojošās sarunās par putniem!

Bauskas TIC

Vikingi bija nesaudzīgi pret ienaidniekiem, cīnījās par savu taisnību un dzīvoja pēc pašu izveidotiem noteikumiem zemēs, kuras iekaroja. Viņi spēja ieviest bailes cilvēkos daudzās pasaules malās.

Līdz šim par vikingiem vienmēr tika stāstīts no kristīgā viedokļa, un tikai tagad, pēc mītisko sāgu rūpīgas un ilgas izpētes, kā arī svarīgiem arheoloģiskiem atradumiem, mēs varam atklāt, kas viņi bija patiesībā.

Vikingu spožums un posts raidījumā “Vikingi: uzvaras un zaudējumi” - pirmizrāde jau pirmdien, 6.jūnijā, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”! Gaidot raidījumu, aicinām ielūkoties kuršu vikingu dzīvesstāstā.

Latviešu vikingi, kas raisīja bailes pat skandināvos

Izdzirdot vārdu “vikingi”, parasti nāk prātā skandināvi, kas laupīja un karoja pirms vairākiem gadsimtiem, taču arī latviešiem bija savi vikingi – kurši, kuri no 9. līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu teritorijas tagadējā Latvijā un Lietuvā.  

Kurši bija pazīstami kā braši karotāji, izcili jūrnieki un pirāti. Viņi bija iesaistīti vairākos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu vikingiem. Tolaik viņi bija nežēlīgākie un bagātākie no visiem baltiem.

«Dievs, sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem» – tie ir vārdi no dāņu lūgšanās, kas baidījās no baltu cilts uzbrukumiem un ne velti: dzīve pie Baltijas jūras nekad nav bijusi mierīga.

Lietuvas Jūras muzeja vēsturnieks Daiņus Elerts muzeja izdotajā grāmatā raksta, ka kurši vienmēr sacentās ar skandināvu vikingiem par varu un ietekmi. Viņi bieži arī karoja kopā ar igauņiem un rietumu slāviem. Elerts arī raksta, ka kurši dažreiz piedalījās skandināvu vikingu kara gājienos, jo tie bija laiki, kad tirdzniecība, laupīšana un pirātisms bija aktivitātes, kas viena otru papildināja.

Indriķa hronikā rakstīts, ka kurši bija pieraduši ik pa laikam uzbrukt zviedru un dāņu zemēm, lai sagūstītu tur vergus, nolaupītu aitas un citus labumus. Viņi arī laupīja kristīgo baznīcu zvanus, ko pēc tam pārkausēja, lai uztaisītu ieročus un rotas.

Sakāva dāņu vikingus

Kuršus uzskatīja par visnežēlīgāko baltu cilti. Tādu apzīmējumu viņi ieguva no vācu hroniķa Brēmenes Ādama. Jāsaka gan, ka par tādiem kļūt viņus piespieda apkārtējā vide, jo 8. un 9. gadsimtā kuršu apdzīvotās zemes bija skandināvu uzbrukumu mērķi.

Piemēram, 9. gadsimtā kuršiem uzbruka dāņi. Kā savā biogrāfijā rakstīja Brēmenes-Hamburgas arhibīskaps Rimbarts, viņi [dāņi] ar daudziem kuģiem atbrauca uz kuršu zemēm, lai uzbruktu un paverdzinātu iedzīvotājus. Kurši apvienojās un atvairīja šo uzbrukumu, sakāva dāņu vikingus, atņēma tiem zeltu, sudrabu un citus dārgumus.

Pavisam cits stāsts bija 854. gadā, kad kuršiem uzbruka zviedru karalis Olofs ar 7000 vīru. Cīņas Zēburgā (tagadējā Grobiņā) turpinājās astoņas dienas, bet devītajā dienā pēc pārrunām kurši tomēr padevās, atdodot sudrabu un 30 ķīlniekus, lai apliecinātu savu lojalitāti.

No hronikām ir zināms, ka 12. gadsimtā kurši turpināja savu uzvaras gājienu un uzbruka zviedru Blekinges salai, kā arī dāņu Monas salai. Ap 1170. gadu dāņu karalis Valdemārs Lielais, mēģinot garantēt mieru sava dēla kronēšanas svinībās, nosūtīja kuģus, lai atbrīvotu Baltijas jūru pie Dānijas krastiem no pirātiem.

Šis ir piemērs tam, ka kuršu uzbrukumi bija kļuvuši tik vērienīgi, ka pat tādas stiprās karalistes kā Dānija centās pasargātu sevi no briesmām, ko nesa baltu cilts. Par nelaimi kuršiem, viņi gan tā arī nepaspēja izveidot savu valsti un galu galā bija spiesti pakļauties Teitoņu jeb Vācu ordenim.

Vikingu ēras beigas

Pētnieki uzsver, ka vikingus nekad īsti līdz galam neizdevās uzvarēt, viņu teritorijas tā arī īsti neiekaroja, tomēr uzbrukumus sāka arvien vairāk un labāk atvairīt. Tas lika vikingiem mainīt taktiku un beigās arī visu savu dzīvesveidu. Arī laupīšanas braucieni vairs nebija tik ienesīgi.

Tomēr, neskatoties uz to, gan kurši, gan arī citi vikingi viennozīmīgi ir palikuši vēstures lappusēs ar savām uzvarām. Par viņiem joprojām ir liela interese gan no pētnieku, gan no vēstures entuziastu puses.

Asiņainas kaujas, leģendāras uzvaras un sāpīgi zaudējumi – izzini vikingu stāstu raidījumā “Vikingi: uzvaras un zaudējumi”. Pirmizrāde jau pirmdien, 6. jūnijā, plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!