Aptauja: Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs apzināti «cepinās» karstākajā dienas laikā

Agnija Greiziņa | 2022.06.27

Iestājoties karstam, saulainam un pat svelmainam laikam, pieaug arī ultravioletais starojums, kā arī ādas apdeguma, saules un karstuma dūrienu riski. Karstajās dienās laikā no plkst. 11:00 līdz 16:00 tiek ieteikts neuzturēties tiešos saules staros, tomēr BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka 20% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē (3% – katru reizi, 17% – bieži), piemēram, sauļojoties, darot dārza darbus vai aktīvi kustoties. Tikmēr 26% šādi rīkojas dažreiz, 22% – reti, 30% vasaras karstajās dienās minētajā laikā saulē neuzturas vispār, bet 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Karstumā biežāk cepinās vīrieši, jaunieši un cilvēki laukos

Raksts turpinās pēc reklāmas

Luksus klases piedāvājumi - Taizeme

Esat pelnījuši - izbaudīt unikālu pieredzi, augstākās klases apkalpošanu un ņemt no dzīves vairāk! Dažādi Luksus piedāvājumi atpūtai Taizemē. Sviniet dzīvi!

EUR 610 | Estravel Latvia

Salīdzinot aptaujas rezultātus pēc dažādiem demogrāfiskajiem lielumiem, biežāk karstajās dienās laikā no plkst. 11:00 līdz 16:00 saulē apzināti uzturas vīrieši, gados jaunāki cilvēki un cilvēki laukos. Vīriešu vidū dienas karstākajā laikā saulē apzināti uzturas 23% aptaujāto (4% – katru reizi, 19% – bieži), bet sievietēm šis rādītājs ir 17% (2% – katru reizi, 15% – bieži).

Tāpat saulē apzināti cepinās 26% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem (1% – katru reizi, 25% – bieži), 22% vecumā no 25 līdz 34 gadiem (1% – katru reizi, 21% – bieži) un tikpat aptaujāto vecumā no 35 līdz 44 gadiem (5% – katru reizi, 17% – bieži). Tikmēr vecumā no 45 līdz 54 gadiem tā dara 17% (3% – katru reizi, 14% – bieži), vecumā no 55 līdz 63 gadiem – 21% (2% – katru reizi, 19% – bieži), bet salīdzinoši retāk to dara iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 13% (2% – katru reizi, 11% – bieži).

Pēc apdzīvotās vietas tipa dienas karstajā laikā no plkst. 11:00 līdz 16:00 saulē apzināti biežāk uzturas laukos dzīvojoši cilvēki – viņu vidū to bieži dara 25% (3% – katru reizi, 22% – bieži), kamēr Rīgā tā rīkojas 18% (3% – katru reizi, 15% – bieži), bet citās Latvijas pilsētās – 19% (3% – katru reizi, 15% – bieži).

Ekspertes ieteikumi karstam laikam

Ģimenes ārste Zane Zitmane aicina karsto un saulaino laiku baudīt piesardzīgi un ievērot drošības pasākumus, lai izvairītos no veselības problēmām, tai skaitā ādas apdegumiem, kā arī saules un karstuma dūriena.

    1. Dienā aizsedz logus – aizver aizkarus vai žalūzijas, lai telpā iekļūtu pēc iespējas mazāk saules gaismas un karstuma, bet naktīs jāver vaļā logi un jāvēdina telpas.

    2. Dienas karstākajā laikā uzturies ēnā – ņemot vērā, ka šobrīd ir īpaši karsts laiks, tiešā saulē nebūtu ieteicams uzturēties no plkst. 11:00 līdz 16:00.

    3. Izvairies no smagām fiziskām aktivitātēm – dienas karstākajās stundās ieteicams izvēlēties mierīgākas aktivitātes, bet sportošanu atstāt agriem rītiem, kad gaiss ir vēsāks.

    4. Atveldzējies vēsā dušā vai vannā!

    5. Nenoslogo organismu ar smagiem ēdieniem! Lai palīdzētu organismam uzturēt optimālu temperatūru, ieteicams ēst dārzeņus, augļus un ogas, jo tie satur daudz šķidruma. Vēlams tos ēst svaigus un termiski neapstrādātus. Šajā laikā būtu jāizvairās no trekniem, smagiem ēdieniem, ko organismam ir grūtāk pārstrādāt. Ne mazāk svarīgi ir nepārēsties – šobrīd labāk ēst mazākām porcijām, bet biežāk.

    6. Uzņem ūdeni vairāk nekā parasti un dari to regulāri visas dienas garumā!

    7. Izvairies no saldinātiem un kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie vēl vairāk atūdeņo organismu! Tāpat ierobežo alkohola lietošanu, jo tas ne vien atūdeņo, bet vēl vairāk sakarsē organismu, jo paplašina asinsvadus.

    8. Apģērbu un gultasveļu izvēlies no dabīgiem materiāliem! Karstajās dienās ieteicams ģērbt vieglu, brīvu un gaišu apģērbu, kā arī, atrodoties ārā, nepieciešama cepure. Vislabāk būtu izvēlēties dabiskus materiālus – linu, zīdu vai kokvilnu, nevis sintētiku. Tas pats attiecas arī uz gultasveļas izvēli. Lai izvairītos no kāju tūskas, vēlams vilkt ērtus apavus un izvairīties no ilgstošas stāvēšanas. Tāpat ieteicams kājas atvēsināt ūdenī, kā arī vilkt kompresijas zeķes.

    9. Izvairies no straujas ķermeņa atdzesēšanas! Pārkaršanas gadījumā noteikti nevajadzētu strauji mesties ūdenī. Strauja temperatūras maiņa var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus. Tāpēc ūdenī jāiet lēnām, ļaujot organismam pielāgoties temperatūras maiņai.

    10. Uzmanies, lietojot kondicionieri! Ķermenim šajā laikā nevajadzētu radīt lieku stresu, strauji no liela karstuma pārejot uz telpu ar kondicionētu gaisu, jo organisms var pārsalt. No kondicionieriem īpaši būtu jāuzmanās cilvēkiem ar alerģijām vai vāju imunitāti. Tāpat jāņem vērā, ka kondicionieros mēdz vairoties putekļi un baktērijas, kuras var izraisīt saaukstēšanos.

Eksperte atgādina, ka par pārkaršanu liecina slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra, galvassāpes, slikta dūša, galvas reiboņi un karsta, apsārtusi āda. Pārkaršanas gadījumā cilvēkam palīdzība jāsniedz, noguldot to ēnā vai vēsā telpā, jāatbrīvo no apģērbu, jādod dzert ūdens, jāvēdina un jāliek vēsas kompreses uz pieres un krūtīm. Ātrā palīdzība jāsauc gadījumos, kad parādās krampji, apziņas traucējumi un samaņas zudums.

Īpaši piesardzīgiem karstajā laikā jābūt gados vecākiem cilvēkiem, jo svelme rada pastiprinātu spiedienu uz visu organismu, īpaši sirdi.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.