Aptauja: saules aizsargkrēmu nelieto gandrīz katrs trešais iedzīvotājs

Agnija Greiziņa | 2022.06.29

Turpinoties ekstremālam karstumam, svarīgi ir ievērot atbildīgo dienestu norādījumus –  neuzturēties tiešos saules staros, regulāri padzerties un sekot līdzi savai pašsajūtai. Tāpat svarīgi, dodoties ārā, ir lietot arī saules aizsargkrēmu, lai izvairītos no ādas apdegumiem. Vienlaikus gandrīz katrs trešais jeb 31% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju saules aizsargkrēmu nelieto vispār, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā, kas veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Visbiežāk iedzīvotāji saules aizsargkrēmu lieto, dodoties uz pludmali, tomēr arī šajā gadījumā to dara mazāk nekā katrs otrais respondents – 46%, bet vienmēr, uzturoties saulē, to dara 18%.

Tikmēr 18% saules aizsargkrēmu lieto, atpūšoties pie dabas, 13% – uzturoties dārzā, 5% – makšķerējot, 4% – apmeklējot āra pasākumus, 4% – sportojot, 4% sniedza citu atbildi, bet 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Muzeju nakts 2026" Smiltenes novadā

"Muzeju naktī" Smiltenes novadā dodies uz Mēru muižu, Drustu muzeju, Gaujienas "Anniņām", Zvārtavas pili, Raunu un "Zvaigzne ABC".

Smiltenes TIC

Ievērojami retāk saules aizsargkrēmu lieto vīrieši – viņu vidū vienmēr pirms došanās saulē to dara tikai 9%, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 27%. Pludmalē saules aizsargkrēmu lieto 39% vīriešu un 52% sieviešu. Tāpat vīrieši gandrīz divreiz biežāk norādījuši, ka nekad nelieto saules aizsargkrēmu – 41% vīriešiem salīdzinājumā ar 21% sievietēm.

Ņemot vērā ekstremālo karstumu, laikā no 10:00 līdz 16:00 nebūtu ieteicams uzturēties tiešos saulesstaros, jo nopietns apdegums var izveidoties ļoti īsā laikā. Gadījumā, ja ir jādodas ārā, tad noteikti jālieto saules aizsargkrēms, tomēr jāatceras, ka neviens līdzeklis nenodrošina 100% aizsardzību. Izvēloties saules aizsargkrēmu, jāpievērš uzmanība tam, lai tas nodrošinātu aizsardzību gan pret UVA, gan UVB stariem, uzsver BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Saules aizsargkrēmi jāuzklāj ādai 20 līdz 30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī atkārtoti ik pēc 2 stundām un pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Karstajā laikā jāatceras par atbilstoša apģērba izvēli – vieglām un gaišām drēbēm, kas veidotas no dabīgiem materiāliem – lina vai kokvilnas, kā arī nedrīkst aizmirst par galvassegu un saulesbrillēm. Tāpat jāatceras par regulāru ūdens uzņemšanu visas dienas garumā. Dienas laikā paredzētās aktivitātes, tai skaitā fizisku darbu un sportošanu, ir ieteicams samazināt vai ieplānot vakarā.

Gadījumā, ja sanācis apdegt, pirmā palīdzība ir došanās ēnā vai telpās, savukārt ādu nepieciešams atvēsināt – vēsām ūdens kompresēm var izmantot dvieli vai drānu, kā arī dušu vai peldi.

Lai ādu nomierinātu, mitrinātu, veicinātu tās dzīšanu un atjaunošanos, ādai uzklāj vieglas konsistences līdzekli – putas, krēmu, gelu, kas satur dekspantenolu, alveju vai hialuronskābi un vēl citas sastāvdaļas. Jāseko līdzi šķidruma uzņemšanai, papildus jādzer ūdens, jo tas organismā tiek pastiprināti zaudēts. Sāpju mazināšanai var lietot bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Ādai jāļauj sadzīt un jāizvairās  no saules iedarbības, norāda farmaceite. Uz ādas apdegumiem noteikti nevajag lietot tādus pārtikas produktus kā krējumu, sviestu, eļļu, jo papildus var kairināt ādu, kā arī taukaini līdzekļi kavē ādas atdzišanu. Nopietnos gadījumos uzreiz ir jāmeklē mediķu palīdzība.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, jūnijā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.