Festivāla «Knifs?» otro dienu ieskandina labdarības koncerts Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīcā

Inese Libere | 2022.07.02

2. jūlijā plkst.12 Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīcā aizsāksies vasaras festivāla “Knifs?” emocijām bagāta tradīcija - labdarības koncerts Ukrainas atbalstam. Koncertprogrammā ”Neredzamā klātbūtne“ satiksies divi spilgti un ievērojami mākslinieki – ērģelniece Ilona Birģele un ģitārists, ilggadējs ansambļa ”Credo” mūziķis Armands Alksnis.

Kad būs aizritējusi Bauskas jaunā vasaras festivāla “Knifs?” pirmā diena, Igo idejas iedvesmoti, 2. jūliju ar brīnišķīgu labdarības koncertu Ukrainas atbalstam aizsāks Ilona Birģele un Armands Alksnis Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīcā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Riču ezers un Pērkules krauja

Riču ezers atrodas pierobežā un ietilpst Silenes dabas parka teritorijā. Gleznains skats uz ezeru paveras no Pērkules kraujas jeb Riča ezera stāvkrasta.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Koncerts ”Neredzamā klātbūtne“ ir jau trešā mūziķu kopīgi veidotā programma. Līdzšinējā sadarbība guva ievērojamu atzinību gan klausītāju, gan mūzikas speciālistu vidū, un Ilonai Birģelei un Armandam Alksnim radās iedvesma turpināt iesākto ceļu, aicinot komponistus rakstīt jaunus darbus. Divi tembrāli atšķirīgi, tomēr savā spēkā, krāsu daudzveidībā  un niansētībā līdzvērtīgi intrumenti – elektriskā ģitāra un ērģeles satiksies interesantā, kolorītā koncertprogrammā, kurā atklās, cik ļoti spēj papildināt viens otru gan monologā, gan ansamblī. Programmā tiks atskaņota latviešu komponistu radīta mūzika - komponista un ērģeļspēles virtuoza Aivara Kalēja skaņdarbi ērģelēm, vairākas Armanda Alkšņa labi pazīstamas un augsti novērtētas kompozīcijas, kā arī Uģa Prauliņa „Dialogi“ – te atklāsies gan ērģeļu varenība, gan ģitāras smeldzīgās, dažbrīd maigās un apcerīgās melodijas. Skanēs arī mūžam skaistā un iedvesmojošā J.S.Baha mūzika.

Progammas ”Neredzamā klātbūtne“ vēstījums ir mūzikā saņemt un dot katram no mums neredzamu garīgo spēku, gremdēties Dievišķajā - neredzamajā  klātbūtnē un caur to ikkatram klausītājam rast patiesu prieku, iedvesmu, cerību un mūzikā tērptu neredzamu, bet visaptverošu mīlestības  pieskārienu.

Armands Alksnis

Rokmūzikas ģitārists un komponists Armands Alksnis ģitārspēli apguva pašmācības ceļā, un par pirmo nopietno viņa kolektīvu kļuva ārt- un džezroka grupa „Arka” (1978). Līdz 1988. gadam bija populārās grupas „Credo” sastāvā. Vēlāk ģitārists pievienojās Uģa Prauliņa vadītajam ansamblim „Vecās mājas”, ar kuru muzicēja līdz 1993. gadam. Sekoja sadarbība ar pianistu Helviju Stengrevicu un klasikas apdaru programma, instrumentālās mūzikas projekts „Satori” (1996 – 1998), kura priekšnesumi izskanējuši ārvalstu džeza festivālos. 1997. gadā Alksnis izdeva soloalbumu „Trīs vārdi”, kur pats arī dziedāja, vienlaikus mūziķis uz laiku līdz 2009. gadam atkal pievienojās grupai „Credo”. Alksnis ir sacerējis apmēram 100 dziesmas dažādiem izpildītājiem, galvenokārt ansamblim „Credo”, ir tapušas arī solo un bērnudziesmas. Viņa komponista rokrakstam raksturīgā izteiksme ieturēta labākajās pasaules rokmūzikas tradīcijās, kur galvenā nozīme ir izteiksmīgai melodijai un artistiskam ģitāras solo. Paša ģitārspēle saucama par virtuozu, tehnisku, emocionālu, ne velti Alksnis atzīts par vienu no labākajiem šī instrumenta pārvaldītājiem Latvijā. Ieguvis elektriskās ģitārspēles maģistra grādu, Armands Alksnis ir pieprasīts ģitārspēles pedagogs. 2013. gadā tapa iespaidīgs autordarbs - roksāga „Senā Kursa”, kas piedzīvojusi vairākus iestudējumus. Pēdējos gados mūziķis uzstājas kopā ar dēlu Andrievu Alksni kā ģitāristu duets, arī citos sastāvos, turpina piedalīties ierakstu sesijās un dažādos muzikālos projektos. Sadarbojies ar ērģelniecēm Vitu Kalnciemu un Ilonu Birģeli. Uzstājies Rīgas Doma katedrāles ērģeļmūzikas festivālos, kā arī Liepājas Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā.

Ilona Birģele

Ilona Birģele  ir starptautiski atzīta ērģelniece, vairāku projektu, tostarp Vēsturisko ērģeļu svētku „Latvija – ērģeļu zeme” dibinātāja un vadītāja. Bakalaura grādu ērģeļspēlē ieguvusi lekt. Ligitas Sneibes vadībā. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju maģistra studiju programmā pie prof. T.Dekšņa. Papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas konservatorijā (prof. Gijs van Shonhovens, 2003), Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk 2002, 2006, Zalcburgā (prof. Heriberts Mecgers, 2007), Laipcigā (O.Latri, H.O.Erikssons, D. Rots, E. le Prado, M.Šmēdings, 2013.,2017.,2019.) Hārlemā (O.Latry, J.Laukviks, J.van der Kojs 2014.)  u.c. Ērģelniece regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojas ar koriem un ievērojamiem solistiem (Paula Šūmane, Artis Gāga, Ilona Bagele, Evita Zālīte, Krišjānis Norvelis, Inga Šļubovska Kanceviča, Kristīne Gailīte, Jānis Kurševs, Gunta Gelgote, Biruta Ozoliņa, Anda Eglīte u.c.) Ērģelniece ir sniegusi koncertus Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Čehijā, Holandē, Krievijā, Kazahstānā, Vācijā, Šveicē, Izraēlā. Piedalās starptautiskos ērģeļmūzikas konkursos un festivālos. Viens no nozīmīgākajiem ir Starptautiskais ērģeļu un kamermūzikas festivāls Вселенная звука 2014. gada novembrī Irkutskā (Sibīrija), kurā māksliniece atskaņoja latviešu komponistu ērģeļmūziku. Tāpat atzīmējams ir Starptautiskais festivāls Heure Mistique Šveicē 2016. gada jūnijā, kurā tika atskaņota solo programma, veltīta latviešu ērģeļmūzikai. I.Birģele ir vairāku latviešu komponistu mūzikas pirmatskaņotāja. 2016. gada nogalē Ilona Birģele piedalījās meistarklasēs Somijā, Kotkā,  kur, pārstāvot Latviju, koncertā atskaņoja P. Vaska un R. Dubras skaņdarbus. Ilona Birģele 2015. gadā ir piedalījusies CD Mūzika Dievnamam Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu ierakstā. 2016. gadā Ilona Birģele kopā ar ērģelniekiem Tālivaldi Deksni un Kristīni Adamaiti ir veikusi  CD ierakstu Vecrīgas gravīras komponista Romualda Jermaka  jubilejas koncertam Rīgas Domā. Māksliniece ir ieskaņojusi Indras Rišes dziesmu ciklu Dziesmas par laimi soprānam (Inga Šļubovska)un ērģelēm albumā Trumpets of Angels (2020).

Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca

Senākā saglabājusies celtne Bauskas vecpilsētā ir kādreiz vācu luterāņu draudzei 1591. - 1594. gadā celtā Sv.Gara  baznīca, kas pieder pie t.s. Ketlera baznīcām ar tām raksturīgo arhitektūru. Torni ar vaļēju galeriju piebūvēja vēlāk 1614. gadā. Baznīcas altārdaļas arhitektoniskajās formās vērojama tālaika Ziemeļeiropas arhitektūras raksturīgās gotiskā stila reminiscence. Dievnama interjeru grezno izcili baroka stila mākslas darbi: epitāfija Joahimam Heningam (1677), kuras autors ir gleznotājs Dītrihs fon Ceics, lūgšanu soli ar pieciem alegoriskiem gleznojumiem (1688) un Bauskas galdnieka Kristiāna Fogta darinātā lasāmpults (1689), ērģeļu prospekts (1766) un apgleznotā loža (1770). Draudzes soli darināti 17.gs.vidū un 18.gs.sākumā. Vienā no solu galiem redzams krāsains kokgriezums - senākais Bauskas ģerboņa attēlojums (1640.g.) ar zelta lauvu sarkanā vairogā. Altāra daļā novietoti trīs grezni baroka un rokoko stila privātsoli. Baznīcā aplūkojama arī liela manierisma kapa plākšņu kolekcija un vairākas 17. gadsimta otrajā pusē un 18. gadsimtā darinātas misiņa lustras ar filigrāniem gravējumiem baroka un rokoko stilā.

Baznīcas ērģeles

Baznīcas ērģeles ir lielākās (un vienīgās 3 manuāļu) Zemgalē. Pirmā latviešu profesionālā Jēkabpils ērģeļmeistara Mārtiņa Krēsliņa būvētais instruments iesvētīts 1891. gada 19. maijā un kā vēsta plāksnīte spēles galdā, ir meistara 60. opus. Ievērojamais W.Sauer stabuļu, it īpaši stīgu balsīs, īpatsvars instrumentā liecina par M.Krēsliņa vēlmi panākt maksimāli labu rezultātu. Iepriekšējais instruments tika būvēts 1766. gadā un no tā saglabājies ērģeļu prospekts. Pēc restaurācijas 2014. gadā (Ugāles ērģeļbūves darbnīca) instruments sniedz visplašākā ērģeļmūzikas repertuāra atskaņošanas iespējas.

“Piešķil vasarai knifu!” – ar šādu saukli sevi piesaka jauns festivāls, kura idejas autors ir mūziķis Igo. Vasaras pilnbriedā 1. un 2. jūlijā baušķenieki un pilsētas viesi tiek ielūgti baudīt pārbaudītas muzikālās vērtības uz divām skatuvēm vērienīgā festivālā “Knifs?” Bauskas Pilskalna parka estrādē.

Festivāla “Knifs?” ziņas par māksliniekiem un koncertu programmu - facebook.com/festivalsknifs

Ieeja labdarības koncertā pret ziedojumiem Ukrainas atbalstam.

Biļešu saite uz festivālu: https://ej.uz/knifs2022

Tiekamies 1. un 2. jūlijā Bauskā!

Festivāls “Knifs?” – pārbaudītas muzikālās vērtības visprasīgākajiem mūzikas baudītājiem!