36% autovadītāju mēdz braukt nepiesprādzējušies

Toms Kursītis | 2022.06.29

Neraugoties uz regulārām informatīvajām kampaņām un negadījumu statistiku, 36% autovadītāju mēdz braukt nepiesprādzējušies – 28% to dara reti, 5% - bieži, bet 3% - regulāri. Vēl 4% atzīst, ka paši piesprādzējas, bet viņu pasažieri to nedara, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pētījums apliecina, ka vīrieši (32% - reti, 7% bieži) nepiesprādzējas biežāk nekā sievietes (23% - reti, 3% - bieži), taču sievietes biežāk piever acis uz nepiesprādzēties pasažieriem savā auto (5%, kamēr vīrieši – 3%).

Salīdzinot pētījuma rezultātus ar 2021. gada datiem, varam secināt, ka situācija nav būtiski uzlabojusies – pērn 6% šoferu pauda uzskatu, ka pasažieriem nav vajadzības piesprādzēties. Dažādi atbildīgo iestāžu pētījumi gan apliecina, ka ir būtiski atšķirība, kā pasažieri uzvedas, sēžot priekšā, un kā – aizmugurē. Identificēti arī dažādi iemesli, kādēļ cilvēki mēdz nelietot drošības jostas, piemēram, uzskata, ka tās ir neērtas, uzticas autovadītājam u.tml.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Kā nepalaist garām izdevīgu piedāvājumu?

Pēdējā brīža piedāvājumi un karstākās ceļojumu atlaides! Dažādi ceļojumu pakalpojumi.

EUR 249 | Estravel Latvia

Arī Ceļu satiksmes drošības plānā 2021. – 2027. gadam minēts, ka par spīti Ceļu satiksmes noteikumu prasībām lietot drošības jostas, ES valstīs, kurās aktīvi kontrolē drošības jostu lietošanu, tās tiek izmantotas tikai 90% priekšējās sēdvietās un 71% aizmugurējās sēdvietās. Eiropas Satiksmes drošības padome lēš, ka, piemēram, 2012. gadā varēja izvairīties no 900 ceļu satiksmes dalībnieku bojāejas, ja 99% pasažieru būtu piesprādzējušies ar drošības jostu, turklāt to bija iespējams sasniegt ar vadītāju brīdinošiem atgādinājumiem par drošības jostu lietošanu visos sēdekļos.

“Tas laiks, kad drošības jostu automašīnās vispār nebija, ir senā pagātnē un mūsdienās, kad ar tām aprīkotas visas automašīnas, nav iemeslu nepiesprādzēties. Vērojot autovadītāju paradumus, varam secināt, ka drošības jostas biežāk lieto (un arī pasažieriem atgādina) tie, kuri piedzīvojuši negadījumu, lai gan patiesībā katram autovadītājam būtu jāapzinās, cik dzīvību drošības jostas ir izglābušas. Modernākajām automašīnām tās savienotas ar citām drošības sistēmām, piemēram, drošības spilveniem,” norāda Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Drošības jostu lietošana ir būtisks problēmjautājums – ar to nelietošanu grēko gan autovadītāji, gan pasažieri, taču svarīgi atcerēties, ka drošības josta samazina bojāejas vai nopietnu ievainojumu iespējamību ceļu satiksmes negadījumos. Tās samazina arī sekundārā trieciena spēku (vadītāja vai pasažieru trieciens pret priekšējo paneli, stūri u.c.), turot pasažierus sēdvietās, lai panāktu arī maksimālu gaisa drošības spilvenu efektivitāti (ja tādi ir uzstādīti). Zīmīgi arī, ka gaisa drošības spilveni spēj veikt savu funkciju un samazināt traumas tikai kopā ar drošības jostām, tādēļ ir būtiski vienmēr piesprādzēties, it īpaši, ja automašīnai ir drošības spilveni. Braucot ar ātrumu 50 km/h, sadursmes brīdī cilvēks, kurš nav piesprādzējies, virzīsies uz priekšu ar spēku, kas pielīdzināms vismaz tonnai, iztrieksies cauri priekšējam stiklam vai arī salauzīs priekšā sēdošā krēslu.

Jānis Vanks piebilst: “Runājot par drošības jostu lietošanu, mums jābūt atbildīgiem pašiem un jāatgādina to nozīme arī citiem – autovadītājiem vai pasažieriem, ja redzam, ka tiek grēkots ar jostas nelietošanu.”

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts aprīlī, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas ietvaros respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildus riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.