«Atrastā Latvija» aptauja: Iedzīvotāji Latvijā visbiežāk ceļo kopā ar ģimeni un izvēlas doties uz dabas parkiem

Māra Arāja | 2022.07.26

Ir klāt visaktīvākais atvaļinājumu un brīvdienu izbraukumu laiks, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji apmeklē vietējos tūrisma objektus. Kampaņas “Atrastā Latvija” ietvaros veiktajā aptaujā par iedzīvotāju Latvijas apceļošanas paradumiem noskaidrots, ka biežāk Latvija tiek apceļota kopā ar ģimeni . Aktīvākie braucienu plānotāji ir cilvēki vecumā no 30-39 gadiem, un svarīgi, ka 67% aptaujāto atzīst – apceļojot dažādas vietas Latvijā, viņiem ir svarīgi zināt šo vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi.

Teju 60% Latvijas iedzīvotāju ir jau ieplānojuši izbraucienu pa Latviju, savukārt vēl ceturtā daļa šobrīd nav plānojuši, bet iespējams tādā dosies tuvākā laikā. Aktīvākie braucienu plānotāji ir cilvēki vecumā no 30-39 gadiem, kad, iespējams, laicīgi tiek ieplānotas, piemēram, vasaras brīvdienas ar ģimeni, kas ir biežākā kompānija, kādā Latvijas iedzīvotāji dodas izbraucienos. 69% aptaujāto norādījuši, ka Latviju apceļo ar ģimeni, savukārt 23% ceļā dodas ar draugiem. Interesanti, ka tieši rīdzinieki kopā ar draugiem ceļo biežāk (30%) nekā citu reģionu iedzīvotāji, kā arī galvaspilsētā aktīvāk izbraucienos pa Latviju dodas gados jaunāki cilvēki.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Latvijas Radio bigbends un Ieva Kerēvica

Sestdien, 19.septembrī plkst. 18.00 aicinām uz Valmieras Kultūras centra rudens koncertsezonas atklāšanu – Latvijas Radio bigbenda un Ievas Kerēvicas koncertu.

EUR 18 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Biežāk ieplāno apmeklēt parkus un dabas parkus
Visbiežāk cilvēki dodas apmeklēt parkus un dabas parkus (73%), tad seko pilis un muižas, ko cenšas ieplānot apmeklēt vairāk kā puse (52%) respondentu un trešajā vietā kā iecienītākie apskates objekti ierindojas bākas un skatu torņi (44%). Interesanti, ka, kamēr parki un dabas parki ieņem pirmo vietu viennozīmīgi visās vecuma grupās, tad savukārt pilis un muižas kā nākamā biežāk izvēlētā apmeklējumu vieta ir gados vecākiem cilvēkiem (58% vecumā no 40-49; 52% - virs 50 gadiem), kamēr gados jaunākiem otrā vietā ierindojas bākas un skatu torņi (55% vecumā no 20-29; 50% no 30-39%, savukārt vecumā virs 60 gadiem vien 29%). Iespējams, ka šāda atšķirība veidojas bažās par dažādu objektu pieejamību, tādēļ var uzsvērt, ka veicot šo Latvijas kultūras un dabas mantojuma objektu atjaunošanu, īpaša uzmanība pievērsta arī pieejamības nodrošināšanai.

Ir svarīgi zināt apmeklēto vietu vēsturi
67% no aptaujātajiem norādījuši, ka apceļojot Latviju, viņiem ir svarīgi zināt šo vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi. Un teju trīs ceturtdaļas jeb 74% ir lepni par Latvijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Interesanti, ka gadiem ejot un iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, šī tendence iezīmējas izteiktāk. Starp respondentiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem vien 39% norādījuši, ka piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka viņiem ir svarīgi zināt apmeklēto vietu vēsturi, savukārt 30-39 gados – 59%, 40-49 gados – 69%, bet pēc 50 gadiem – teju 80%. Arī novērtējot, to, vai viņi jūtas lepni par Latvijas kultūrvēsturiskajiem objektiem, vairāk kā puse tieši no senioriem (54%) pilnībā piekrīt tam, ka jūtas lepni. Savukārt vecuma posmā no 20-29 gadiem šādi norādījuši vien ceturtā daļa no respondentiem, bet vecumā no 30-39 gadiem – trešdaļa respondentu.

Lai izzinātu Latvijas kultūvēsturisko vietu nozīmi, rašanās vēsturi un ar tām saistītos svarīgos notikumus, šovasar Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektus, kas piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības. Objektos radītas arī dažādas interaktīvas izstādes, lietotnes, performances, kas ļauj ielūkoties vēstures notikumos un novērtēt to nozīmi šodien. Objektu atjaunošanā un jaunizveidē ieguldīti 120,8 miljoni eiro, no kuriem 68 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, nodrošinot, ka arī nākamajām paaudzēm tiks saglabātas 40 pašvaldībās atrodamas vēsturiskās vērtības.

Apceļojot šos objektus, vienlaikus iespējams piedalīties arī spēlē “Atrastā Latvija”, kurā var iesaistīties trīs līdzdalības līmeņos. Par Kultūras un dabas mantojuma ceļiem vairāk var uzzināt gan mājaslapā, gan arī jaunizveidotā Instagram kontā - @AtrastaLatvija, kurā var gan aplūkot fotoattēlus no visiem maršrutiem, gan arī redzēt detalizētus spēles noteikumus un sekot līdzi citām aktualitātēm.

Par projektu
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” četrās kārtās veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.