15. augusts vēsturē: Atklāj biedrības namu «Ziemeļblāzma»

Jānis Pēteris Bērziņš | 2026.08.15

Tālajā 1904. gada 15. augustā atklāja biedrības namu “Ziemeļblāzma”. Tiesa, ēka nav tā pati, kas dabā redzama šodien.

Bet vēsture ir krietni senāka. 1902. gadā Mīlgrāvī tika nodibināta saviesīga biedrība, kas vēlāk pārtapa par Bezalkohola biedrību „Ziemeļblāzma”. 1904. gadā biedrībai „Ziemeļblāzma” tika uzcelts biedrības nams. Tā finansētājs, idejas autors un viens no aktīvākajiem procesa virzītājiem bija kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis (1845–1927). Cita starpā, viņš Vecmīlgrāvī dibināja un uzturēja arī bērnudārzu, proģimnāziju un „Burtnieku namu”.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ultrasonogrāfija vēderam bez rindas

Ultrasonogrāfija vēderam ir viena no visplašāk izmantotajām diagnostikas metodēm mūsdienu medicīnā. Piesakies izmeklējumam bez rindas 28002363

Republikas laukuma klīnika

 Jau no pašiem pirmsākumiem „Ziemeļblāzmā” aktīvi darbojās teātra studija, kuru vadīja algots režisors, lai motivētu celt aktieru līmeni. Bet 1906. gada 21. janvārī biedrības namu nodedzināja cariskās Krievijas soda ekspedīcija.

1910. gada 17. martā Augusts Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. Nav īsti zināms, kas ir šīs celtnes autors. Tomēr visticamākā versija, ka nama skices un uzmetumus sagatavojis pats A. Dombrovskis. Tā kā viņš nebija profesionāls arhitekts, dažu telpu plānojumi un īstenotie risinājumi uzskatāmi par diezgan oriģināliem.  Neskatoties uz to, kultūras pils ir gan kultūrvēsturiska vērtība, gan unikāls jūgenda laika arhitektūras mantojums. 1913. gada 1. septembrī jaunais nams tika atklāts.