14. septembris vēsturē: dzimis pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Kristaps Čakste

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.09.14

Jānis Čakste bija Latvijas Valsts prezidents no 1922. gada līdz 1927. gadam. Viņš bija pirmais Latvijas Valsts prezidents, un viņa uzdevumos ietilpa jaunās Latvijas valsts reprezentācija. Čakste apzinājās, ka demokrātiskas un mazas valsts prezidents nedrīkst pārspīlēt ceremonijas ar samākslotu teatrālismu, lai nekļūtu komisks, bet nedrīkst arī pārstāvēt savu republiku ar nolaistu galvu, vienkāršām manierēm un pašapziņas trūkumu, jo tad viņu un viņa valsti necienīs ne zemes iedzīvotāji, ne ārzemju pārstāvji, un laikabiedri liecina, ka viņam bija izdevies atrast zelta vidusceļu.

Jānis Čakste dzimis 1859. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagastā Čakstu–Zirņu mājās. Pamatizglītību iegūst Annas elementārskolā, izglītību turpina Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā, ko pabeidz 1882. gadā. Tajā pašā gadā iestājas Maskavas Universitātes Juridiskajā nodaļā, ko pabeidz 1886. gadā. Studiju laikā dibina Maskavas latviešu studentu biedrību, organizē Maskavas latviešu vakarus.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ziemassvētku gadatirgus Dagdā

Ziemassvētku gadatirgus Dagdas Tūrisma informācijas punktā 23.decembrī no 9.00 līdz 13.00.

Krāslavas TIC

Strādājis par sekretāru Kurzemes guberņas prokuratūrā, 1888. gadā – par advokātu Jelgavā. 1887. gadā kļūst par Jelgavas latviešu biedrības priekšnieku, aktīvi darbojas arī Jelgavas lauksaimniecības, Kurzemes biškopju biedrības un Latviešu Sarkanā Krusta komitejā, kā jurists gatavo jauno biedrību statūtus. Kopš 1889. gada Kurzemē vislasītākā nedēļas laikraksta “Tēvija” redaktors

1895. gadā viens no galvenajiem IV Latviešu vispārējo dziesmu svētku organizētājiem Jelgavā. Daļēji finansē šo pasākumu. 1905. gadā piedalās Latvijas autonomijas projekta izstrādāšanā.

1906. gadā tiek ievēlēts Krievijas Domē. Pēc tās atlaišanas J. Čakste kopā ar citiem 166 deputātiem paraksta t. s. Viborgas deklarāciju Somijā, aicinot pilsoņus nemaksāt nodokļus un ignorēt pastāvošo karaklausības kārtību līdz Domes sasaukšanai, par ko viņam tiek piespriests trīs mēnešu cietumsods. 1915. gadā Jānis Čakste pārceļas uz Tērbatu, kur piedalās Latviešu bēgļu centrālkomitejas dibināšanā, 1917. gadā kļūst par tās priekšsēdētāju. 1917. gadā dodas uz ASV, lai propagandētu Latvijas neatkarības ideju, Stokholmā saraksta brošūru “Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme” (“Latvieši un viņu Latvija: Kāda latvieša balss”).

1918. gadā J. Čakste tiek ievēlēts par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju, organizē Latvijas diplomātisko korpusu, Parīzes Miera konferencē vada Latvijas delegāciju, kas pieprasa atzīt Latvijas neatkarību.1919. gada atgriežas Latvijā. Atbilstoši Satversmes sapulces lēmumam un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem J. Čakstem tiek uzticēti Valsts prezidenta un armijas augstākā virspavēlnieka pienākumi. No 1920. līdz 1921. gadam – Latvijas Universitātes starptautisko tiesību profesors.

1922. gada 14. novembrī atklāj Saeimu un tiek ievēlēts par pirmo Latvijas Valsts prezidentu. 1924. gada 25. martā izsludina Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni. 1925. gada 6. novembrī atkārtoti ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.