Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 3,1 kilometru

Csp.gov.lv | 2022.09.26

2021. gadā 73 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica vismaz vienu pārvietošanos dienā ārpus mājas. Vidēji dienā viens Latvijas iedzīvotājs mēroja 32,2 kilometrus un ceļā vidēji patērēja 80 minūtes. Vidēji dienā noiet 3,1 kilometru, par 0,4 km vairāk nekā 2017. gadā. Visbiežākais pārvietošanās iemesls bija darbs (32,4 %), kā arī iepirkšanās (27,5 %) un atpūta (21,7 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par iedzīvotāju pārvietošanos.

Mobilie un nemobilie Latvijas iedzīvotāji

Raksts turpinās pēc reklāmas

Zirgu un dabas izrāde KUMEĻU ROTAĻAS

Kumeļu rotaļas 2026 zirgu sētā “Klajumi” – Sēlijas un Latgales satikšanās ar zirgiem, mūziku, tradīcijām un garšām! 28. un 29. augustā. Ieeja bez maksas!

Krāslavas TIC

Par mobiliem uzskata tos iedzīvotājus, kas aptaujas dienā vismaz vienu reizi pārvietojās ārpus savas mājvietas. 2021. gadā 73 % Latvijas iedzīvotāju bija mobili, par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā. Darbdienās iedzīvotāju mobilitāte bija augstāka (76 %) nekā brīvdienās un svētku dienās (65,8 %). Līdzīgi arī 2017. gadā darba dienās pārvietojās 82,7 %, bet brīvdienās 69 % Latvijas iedzīvotāju. Pērn par 6,7 procentpunktiem mazāk iedzīvotāju, kuri pārvietojās darba dienās, varētu būt skaidrojama ar Covid-19 ietekmē radīto iespēju strādāt un mācīties attālināti.

25 % iedzīvotāju aptaujas dienā palika mājās, jo tiem bija īslaicīgas vai ilgstošas veselības problēmas (30,3 %), bija brīvdiena skolā vai darbā (21,1 %), nebija nepieciešamības kaut kur doties vai arī bija cits iemesls, kādēļ nepārvietoties (19,8 %), bija attālinātais darbs vai mācības (11,2 %), traucēja laika apstākļi (9,4 %) vai iedzīvotāji nepārvietojās drošības apsvērumu dēļ (8,1 %). 2 % iedzīvotāju aptaujas dienā pārvietojās ārpus Latvijas teritorijas.

Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās skaits dienā

Pērn vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam bija 2,8 pārvietošanās dienā (2017. gadā – 2,7). Darba dienās pārvietošanās skaits bija lielāks (2,8), turpretī brīvdienās – mazāks (2,6).

Vislielākais pārvietošanās skaits dienā tāpat kā 2017. gadā bija saistīts ar kādas personas pavadīšanu, visbiežāk – bērnu pavadīšana uz skolu vai pirmskolas iestādi (2,5), kam sekoja iepirkšanās (2,1), cits nolūks (2,1) un darbs (2).

Lielāko pārvietošanās skaitu dienā pēc transporta veida veica vieglo automobiļu vadītāji (2,8) un to pasažieri (2,2), kā arī iedzīvotāji, kas pārvietojas ar velosipēdu un kājām (2,1).

Ja salīdzina pārvietošanos skaitu pēc vieglo automobiļu degvielas veida, tad automobiļu īpašnieki ar benzīna iekšdedzes dzinēju veica visvairāk braucienus dienā (2,8).

Latvijas iedzīvotāju pārvietošanās attālums un laikā

Vidēji dienā Latvijas iedzīvotāji visilgāko laiku pavadīja braucienos ar vilcienu (82 min.), vidēji dienā veicot 59 km. Ar vieglo automobili kā auto vadītājs pavadīja 68 min., vidēji mērojot 47 km, bet kā pasažieris – 59 min. (44 km), ar autobusu 64 min. (23 km), ar velosipēdu 55 min. (10 km), ar elektrisko mikromobilitātes līdzekli (skūteri, skrejriteni, elektrisko velosipēdu, monociklu) 55 min. (14 km), ar kājām 51 min. (3,1 km), ar tramvaju 47 min. (8 km) un ar trolejbusu 45 min. (9 km).

Latvijā kopumā dienā pārvietošanās attālums bija 32,2 km, bet pilsētās un to svārstmigrāciju zonās1 par 11,2 kilometriem mazāks (21 km). Arī 2017. gadā bija vērojama līdzīga tendence par dienā veikto attālumu – 20,4 km pilsētās un to svārstmigrāciju zonās un 29,6 km Latvijā kopumā.

2017. gadā garākos attālumus dienā īsajos braucienos līdz 300 km veica automobiļi, kas aprīkoti ar dīzeļdegvielas dzinējiem (46,7 km), taču 2021. gadā garākās distances dienā veica automobiļi ar autogāzes/benzīna dzinējiem (60,3 km).

Līdzīgi kā 2017. gadā vislielākais attālums mērots un visilgākais laiks pavadīts darījumu braucienos pa Latviju. Arī 2021. gadā iepirkšanos Latvijas iedzīvotāji visbiežāk veica, iespējams, dodoties uz veikalu ar kājām, jo tika izvēlēti veikali, kas atrodas dzīvesvietas tuvumā, tāpēc arī vidējais pārvietošanās attālums uz veikalu dienā ir vismazākais (12 km).

Vieglo automobiļu noslogojums Latvijā

Vidējais cilvēku skaits automobilī brauciena laikā Latvijā bija 1,7 cilvēki, urbānajās zonās šis rādītājs bija zemāks (1,5). Cilvēku skaits automobilī būtiski atšķiras darbdienās (1,5) un brīvdienās un svētku dienās (2,2).

Latvijas iedzīvotāju pasažierkilometri2 2021. gadā

Ja 2017. gadā visi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem veica 12 miljardus pasažierkilometru, tad 2021. gadā par miljardu mazāk (11 mljrd.). Tie ir 7 290 pasažierkilometru gadā vienam iedzīvotājam, kas būtu vairāk nekā trīs reizes mērot ceļu līdz Parīzei.

9,7 miljardi pasažierkilometru (87,6 %) tika veikti ar vieglo automobili, bet ar kājām 3,9 % no kopējiem pasažierkilometriem.

Ilgtspējīga pārvietošanās Latvijā

Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, velosipēdu, ar elektrisko mikromobilitātes līdzekli, sabiedrisko transportu, automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju un izmanto multimodālo transporta sistēmu.

2017. gadā 2 miljardi pasažierkilometru jeb 16 % no visiem veiktajiem pasažierkilometriem tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus. 2021. gadā bija vērojams samazinājums, jo no visiem pasažierkilometriem 13 % jeb 1,5 miljardi tika veikti, izmantojot ilgtspējīgus pārvietošanās veidus.

Aptauja tika veikta no 2021. gada augusta beigām līdz decembra sākumam, tajā ar nejaušās gadījuma izlases metodi tika atlasīti 9 tūkst. Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 84 gadiem. Aptaujas atbildētības līmenis bija 60,4 %. Latvijā šādu aptauju, ievērojot Eurostat rekomendācijas par pasažieru mobilitātes statistiku, veica otro reizi

Aptauja tika līdzfinansēta no ES budžeta projekta “Pasažieru mobilitāte un autoceļu satiksmes statistika”.

1 Latvijā par pilsētām un to svārstmigrāciju jeb urbānajām zonām uzskata Rīgas, Jelgavas, Daugavpils un Liepājas pilsētas ar konkrētiem blakusesošajiem novadiem. Pārvietošanās, kur sākuma punkts un galamērķis atrodas šajās zonās, kā arī pārvietošanās attālums ir mazāks par 100 km, šīs pārvietošanās tiek klasificētas kā urbānās pārvietošanās.

2 Pasažierkilometri aprēķināti pasažieru skaitu reizinot ar pārvietošanās/brauciena attālumu kilometros, tai skaitā iekļaujot attālumu kilometros, kas veikts ar kājām.