21. gadsimta tehnoloģijas, kas jauniešus padarījušas par miljonāriem

Oskars Fīrmanis | 2022.11.24

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem. Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili? Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Raksts turpinās pēc reklāmas

"Dāvanu prieks" Lapmežciemā

Rūķi atklās, kas patiesībā ir “Dāvanu prieks” – kā gatavojas svētkiem, kā notiek dāvanu saiņošana un cik jautri ir cept piparkūkas.

Tukuma TIC

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

NFT radīšana un tirgošana

Pērn lielu interesi visā pasaulē radīja NFT (non-fungible tokens), kas, vienkāršos vārdos runājot, ir digitāli, neatkārtojami, unikāli žetoni. Visbiežāk tie ir mākslas darbi, taču patiesībā var būt jebkas – arī fotogrāfija, ieraksts “Twitter” u. tml. NFT iespējams salīdzinoši vienkārši izveidot, pārvērst tirgojamā precē un tiešsaistē tirdzniecības platformā pārdot kā unikālu, vienā eksemplārā esošu digitālu lietu. Skaidrs, ka arī jauniešiem šī joma nav palikusi vienaldzīga un, patiesību sakot, 20 – 30 gadus jaunie censoņi tajā veido lielāko konkurenci, jo apzinās, ka šādā veidā var tikt ne tikai pie papildu naudas, bet arī kļūt par miljonāriem. Kurš gan būtu domājis, ka pienāks tādi laiki, kad savu pašbildi būs iespēja tirgot kā šo te NFT un burtiski peldēties naudā? Tas izdevies 22 gadus jaunajam datorzinātņu studentam Sultānam Gustafam Al Džozali, kurš kā NFT pērn pārdeva gandrīz 1000 pašbildes, šādi nopelnot vairāk nekā vienu miljonu dolāru.

Podkāstu veidošana

Podkāsti jeb raidieraksti diezgan ātri kļuvuši par iecienītu un pieprasītu satura patērēšanas veidu. Turklāt tā ir vēl viena joma, kur izpausties jauniešiem, piedāvājot sava vecuma auditorijai interesējošu saturu, ko var noklausīties ne tikai mājās, bet arī, piemēram, sportojot, dodoties uz skolu u. tml. Lai podkāsts sāktu pelnīt, tam nepieciešami vidēji vismaz no 5 000 līdz 10 000 klausītājiem mēnesī. Savukārt par katru sēriju iespējams nopelnīt līdz pat pusmiljonam dolāru. Latvijā šī joma jauniešu vidū vēl nav tik populāra, taču ārzemēs 20 – 30 gadus jauni satura radītāji bieži veido raidierakstus par tādām tēmām kā videospēles, grāmatas, komiksi, mūzika, sports, aicinot uz intervijām populāras “YouTube” zvaigznes. Šādi iespējams piesaistīt plašu auditoriju un parādīt, kādas perspektīvas podkāstu veidošana var pavērt tieši gados jauniem cilvēkiem.

Produktu reklamēšana sociālajā tīklā “Instagram”

Pirms padsmit gadiem vien retais varēja iedomāties, ka sociālie tīkli un liels sekotāju pulks var dot ne tikai jaunu nodarbošanos, bet arī pilnas kabatas ar naudu un bezbēdīgas dzīves iespējas. Gadu gaitā sociālais tīkls “Instagram” kļuvis par lielisku platformu influenceru mārketinga aktivitātēm. Pateicoties lietotnes rīku dažādībai, produktu var ne tikai ietērpt skaistās bildēs un interesi raisošos aprakstos, bet arī, izmantojot funkciju “Reels”, skaisti nofilmēt. Daudzi influenceri pieturas pie formulas, ka cena par ierakstu atkarīga no sekotāju skaita. Piemēram, par katriem 10 000 viņi iekasē 100 dolāru. Šādā veidā veiksmīgākie influenceri gada laikā var nopelnīt pat miljardus dolāru. Pērn vislabāk apmaksātais “Instagram” influenceris bija futbolists Krištianu Ronaldu, kurš par vienu ierakstu prasīja līdz pat miljonam dolāru. Taču spīdoši veicies arī vēl 30 gadus nesasniegušajiem dziedātājiem Arianai Grandei, Selēnai Gomezai un Džastinam Bīberam, kuri par vienu ierakstu “Instagram” prasīja līdz 800 000 USD.

Investēšana kriptovalūtās

Pēdējos gados aizvien lielāku interesi jauniešu vidū rada uz blokķēdes tehnoloģijas pamata radītās kriptovalūtas. Spekulējot ar tām, salīdzinoši īsā laikā iespējams tikt gan pie lielas bagātības, gan iekulties parādos. Taču arī jaunā paaudze mācās no kļūdām, attīsta ieguldīšanas stratēģijas un cenšas saprast, kā turīgam kļūt vēl turīgākam. Piemēram, CNBC pērn veiktajā pētījumā noskaidrots, ka bagātie mileniāļi salīdzinoši biežāk vēlas ieguldīt kriptovalūtās. Atklāts, ka vairāk nekā pusei jeb 53% no aptaujātajiem, kuri dzimuši no 1980. gada līdz 2000. gadam un investējuši vismaz vienu miljonu dolāru, kriptovalūtas aizņem pat pusi no ieguldījumu portfeļa vērtības. Pašreiz jaunākais investors, kurš kļuvis par miljonāru, ieguldot kriptovalūtās, ir Ēriks Finmens, kurš no 12 gadu vecuma investē “Bitcoin” un 18 gados bija ticis pie teju piecu miljonu dolāru pelņas. Tagad jaunietim ir 22 gadi, viņš ir veiksmīgs uzņēmējs un strādā izglītības jomā Silīcija ielejā.

Tehnoloģijas patiešām paver gan jaunas darba, gan peļņas iespējas, un katra paša ziņā ir tās izmantot vai ielikt savu enerģiju citās lietās. Taču šeit apskatītās tā sauktās jauno laiku profesijas pierāda to, cik ļoti tehnoloģiju iespaidā transformējas ne tikai darba tirgus, bet arī vajadzības pēc izglītības un prasības pēc vēlamā atalgojuma. Skaidri redzams, ka tas viss radikāli mainās un virzās prom no tiem laikiem, kad mūsu vecāki sāka savas darba gaitas. Sagaidāms, ka nākotne sagādās vēl lielākus pārsteigumus un vienlaikus jaunas iespējas nākamajām paaudzēm. Kādas tās būs? To rādīs tehnoloģiju virzība un mūsu pašu šodien iemītās takas.