22. decembris vēsturē: tika piešķirts Nacionālā Zooloģiskā dārza statuss

Foto: Pixabay.com | Autors: Jānis Pēteris Bērziņš | 2025.12.22

Šajā dienā 1992. gada 22. decembrī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu Rīgas Zooloģiskajam dārzam tika piešķirts nacionālā zooloģiskā dārza statuss. Ar šo nozīmīgo lēmumu tika novērtēts Rīgas Zoodārza 80 pastāvēšanas gados paveiktais darbs, paceļot to jaunā nacionālā līmenī.

Īsu brīdi pirms šī nozīmīgā datuma, Rīgas Zooloģiskais dārzs 1992. gada novembrī tika uzņemts Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijā (EAZA), tādēļ dalība šajā nozīmīgajā starptautiskajā profesionālajā organizācijā un Latvijas Republikas Augstākās padomes augstais novērtējums turpmākajos gados ir mudinājis sasniegt arvien jaunas un jaunas virsotnes gan reto un aizsargājamo sugu saglabāšanā un vairošanā, gan arī vides izglītībā zooloģiskajos dārzos.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Pilnveidojot un attīstot dzīvnieku kolekciju, Rīgas Zooloģiskā dārzā mīt 398 sugu dzīvnieki kopskaitā 3356 (dati no 31.12.2021, dzīvnieku kopskaitā netiek iekļauti bezmugurkaulnieki, kas dzīvo lielās kolonijās, piemēram lapgriežskudras, prusaki, sienāži, siseņi, zarkukaiņi u.c.). No tiem vairojas vairāk nekā ceturtā daļa sugu jeb gandrīz 28%. Vairāk nekā 27% jeb 110 sugas ir iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā (3 savvaļā izmirušas partulgliemežu sugas, 16 bīstami apdraudētas sugas, 27 nopietni apdraudētas sugas, 38 jutīgas sugas, u.c.) savukārt 25 sugas atrodamas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos (piem. lielais tritons, zaļais krupis, smilšu krupis, purva bruņrupucis, klinšu ērglis, mazais ērglis, zaļā vārna, pelēkais vilks, ziemeļu lūsis un pelēkais ronis). Tas nozīmē, ka Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs aktīvi iesaistās reto un aizsargājamo dzīvnieku saglabāšanā un arī reintrodukcijā: Latvijā atkalatjaunotas kokvardes, esam piedalījušies dabā izmirušas partulgliemežu sugas atjaunošanā Franču Polinēzijā, Igaunijas Hijuma salā mīt šeit dzimušās un izaugušās ļoti retās Eiropas ūdeles, savukārt Polijas ziemeļu daļas mežos klejo mūsu lūšu pēcteči. Šogad Karateru karjerā (Salacgrīvas pusē) savvaļā tika izlaisti daži simti smilšu krupju. Kopumā Rīgas Zoodārzs ir iesaistījies 65 apdraudēto sugu Eiropas ex situ programmās (EEP), kas rūpējas, lai nebrīvē būtu nodrošinātas veselīgas un ģenētiski daudzveidīgas dzīvnieku populācijas. Bez tam 29 sugu pārstāvji iekļauti Eiropas un Starptautiskajās ciltsgrāmatās. Vairāk nekā 31%  (124 sugas) Rīgas zoodārzā mītošo sugu atrodas CITES (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) aizsardzībā. Šo sugu eksistenci lielākā vai mazākā mērā apdraud nelegāla un nekontrolēta starptautiska tirdzniecība ar dzīvniekiem vai izstrādājumiem no tiem. CITES jeb Vašingtonas konvencijas aizsardzībā atrodas gan Amūras tīģeris, Āfrikas lauva, abas zoodārzā mītošās krokodilu sugas, kā arī virkne, ķirzaku, bruņrupuču un čūsku sugu, pūces, dzērves, ērgļi, gan arī Latvijas ūdeņos mītošais zutis.

Ar Eiropas Kohēzijas fonda atbalstu Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā rekonstruējot veco pirms 110 gadiem celto Pērtiķu māju top moderns Vides izglītības centrs, kurā vienlaicīgi vides zinības varēs apgūt trīs interesentu grupas. Bez tam VIC vides izglītības speciālisti piedāvās arī izglītojošus pasākumus dažādām mērķgrupām: pieaugušajiem, ģimenēm, tūristiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pirmsskolas vecuma bērniem u.c. Transformējot centra mācību telpu pārvietojamās sienas būs iespējams izveidot plašu konferenču zāli, kā arī izveidot “āra klasi” dažādu interaktīvi izglītojošu pasākumu norisei.