Jānis Vanks: Autovadītāja apliecības iegūšana ne vienmēr nozīmē spēju vadīt auto droši

Foto: Miltton.com | Marta Mackeviča | 2023.01.25

Iegūstot autovadītāja apliecību, kas nozīmē atļauju piedalīties satiksmē, autovadītājam jāspēj kontrolēt spēkratu arī ekstremālās situācijās. Diemžēl, autoskolās to visbiežāk nemāca, tāpēc ne visi autovadītāji zina, kā rīkoties nestandarta situācijās. Papildus tam ikvienam autovadītājam ir jāseko līdzi izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos, jo arī to nezināšana var radīt papildus riskus uz ceļiem, uzskata Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.

Vairāk nekā trešdaļa autovadītāju nemēdz atsvaidzināt zināšanas

---

Raksts turpinās pēc reklāmas

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 34% autovadītāju nemēdz atsvaidzināt savas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem vai braukšanas prasmes, vēl 14% uzskata, ka viņiem tas nav jādara, 22% norāda, ka labprāt izmanto dažādus tiešsaistes testus un citus bezmaksas risinājumus un tikai 3% apmeklē papildus braukšanas nodarbības. Vēl virkne autovadītāju norāda, ka seko līdzi CSDD jaunumiem. Protams, tas, ka vairāk nekā trešdaļa autovadītāju nemēdz atsvaidzināt zināšanas, nav iepriecinoši, tomēr ir svarīgi nodalīt braukšanas prasmes un zināšanas par noteikumiem.

Izmaiņas noteikumos var mulsināt

Ja autovadītājam ir liela pieredze un braukts tiek katru dienu, dažādos gadalaikos un laika apstākļos, ar lielu varbūtību var teikt, ka šādam autovadītājam atkārtot praktisko braukšanu nav lielas nepieciešamības. Taču tas nenozīmē, ka nav jāatsvaidzina zināšanas par noteikumiem, jo tajos mēdz būt izmaiņas. Izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos gan nenotiek bieži, pēdējās būtiskākās izmaiņas bija 2016. gadā, kad tika ieviestas jaunas ceļa zīmes, kas informē par apdzīvotas vietas sākumu. Daļai autovadītāju tas radīja apjukumu. Šobrīd jau ceļa zīmes ar melniem tornīšiem uz balta fona turpmāko ir uzstādītas visā Latvijas teritorijā. Šī zīme nozīmē, ka jābrauc ar ātrumu 50 kilometri stundā. Līdz tam bija ierasts, ka uz balta fona uzrakstīts apdzīvotās vietas nosaukums nozīmēja ātruma samazināšanu, bet uz zila fona – joprojām atļauts braukt ar 90 kilometriem stundā.

Pavisam atšķirīga situācija ir gadījumā, ja tiek iegūtas tiesības, bet aktīva braukšana ikdienā neseko. Ja pauze starp autovadītāja apliecības iegūšanu un aktīvu braukšanu ikdienā ir pārāk liela, ieteiktu izmantot pakalpojumu – iemaņu atsvaidzināšana. Vēl viens aspekts ir arī autovadītāju vecums – cienījama gadu gājuma šoferiem ir kritiski jāizvērtē savas koncentrēšanās spējas, redze, spēja reaģēt nekavējoties u.tml.

Spēja kontrolēt automašīnu arī ekstremālā situācijā

Raugoties uz to, ka Latvijā aizvien ir augsts ceļu satiksmes negadījumu skaits, tostarp ar cietušajiem un bojā gājušajiem, bet vienlaikus liels skaits autovadītāju uzskata, ka nav nepieciešams atsvaidzināt braukšanas prasmes un noteikumu zināšanas, var secināt, ka daļai šoferu ir vieglprātīga attieksme. Zināšanas un prasmes ir jānoved līdz tādam līmenim, kad sevi pārliecinoši var saukt par drošu autovadītāju. Un autovadītāja apliecības iegūšana to, diemžēl, negarantē. Spēja kontrolēt automašīnu arī ekstremālā situācijā ir ārkārtīgi svarīga. Vislabāk, ja tāda situācija nekad nepienāk, tomēr liktenīgs var izrādīties arī viens gadījums, tāpēc ir būtiski sagatavoties.

Autovadītājiem ir jābūt ļoti labā formā

Ir svarīgi atcerēties, ka Latvijā ir ļoti sarežģīti braukšanas apstākļi – četri dažādi gadalaiki, bieži ir tumšs, ne visi ceļa posmi ir apgaismoti, arī brauktuvju kvalitāte ir ļoti atšķirīga, tāpēc autovadītājiem ir jābūt ļoti labā formā.