Iesnas, niezoša rīkle, klepus – atkal saaukstēšanās vai alerģija?

Agnija Greiziņa | 2023.03.24

Iestājoties pavasarim, kļūst aktuāli jautājumi par putekšņu alerģijām. Kas jāņem vērā, sagaidot pavasari, kā atšķirt alerģijas simptomus no saaukstēšanās un kā piemeklēt piemērotāko ārstēšanas veidu, skaidro Veselības centrs 4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga ģimenes ārste, alergoloģe Signe Puriņa un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Putekšņu alerģija – ne tikai pavasarī

Raksts turpinās pēc reklāmas

ALBĀNIJA jau no 30.05.

Klimats ir ideāli piemērots tiem, kam patīk siltums un saule, bet kas nevēlas karstumu. Temperatūra vasarā svārstās no 25 līdz 28 grādiem pēc Celsija

EUR 589 | Latvia Tours

Par putekšņu alerģijām ir mīts, ka tā ir tikai pavasara problēma, skaidro S. Puriņa. Putekšņu alerģijai Latvijā raksturīgi 3 viļņi:

    • Pavasarī, kad zied koki – alksnis, bērzs, lazda. Koku ziedēšana sākas agri – pat janvārī un februārī, taču lielāko putekšņu koncentrāciju gaisā varam sagaidīt līdz ar marta atnākšanu. Putekšņi pavasarī gaisā saglabājas līdz pat aprīļa sākumam.

    • Pļavas zāļu putekšņu – timotiņa, auzenes, skarenes – kulminācija ir jūnijā, īpaši Vasaras saulgriežu laikā.

    • Vasaras otrajā pusē (jūlijs, augusts, septembra sākums) – nezāļu putekšņi. Izplatītākie alerģijas izraisītāji ir vērmele, vībotne un balanda.

Starp šiem alergēniem gan pavasarī, gan vasarā un arī rudenī gaisā ir pelējuma sēnes, kuras arī var izraisīt putekšņu alerģijai līdzīgus simptomus, atgādina alergoloģe.

Alerģija vai saaukstēšanās?

Putekšņu alerģijas simptomi ir dažādi, un katram cilvēkam tie var izpausties citādāk.  Alergoloģe uzsver, ka ir pacienti, kas jutīsies slikti, ja gaisā būs 100 bērzu putekšņu uz kubikmetru, citam vajadzēs 1000 bērza putekšņu uz kubikmetru gaisa, lai sajustu pirmos simptomus.

Ir bērni, kuriem augot alerģijas simptomi mazinās, taču ir gadījumi, kad notiek otrādi – gadiem ejot, tie tikai pastiprinās. Tāpēc ir būtiski sekot līdzi pirmajiem simptomiem un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai speciālistu. Alerģiju diagnosticē alergologs, izmantojot testus un veicot asinsanalīzes.

Biežāk sastopamie simptomi:

    • niezošs, tekošs vai aizlikts deguns;

    • niezoša rīkle vai ausis;

    • niezošas acis;

    • krekšķis vai astma;

    • ādas nieze vai izsitumi;

    • Daļai pacientu ir arī orālās alerģijas sindroms. Ko tas nozīmē? Dažādiem putekšņiem ir līdzīgi dažādi augļi, dārzeņi un rieksti, kas atšķiras pēc struktūras un uzbūves. Piemēram, ja pacientam ir alerģija no bērza putekšņiem, viņam var niezēt mute, ēdot svaigu ābolu, burkānu, riekstus, pieskaroties svaigiem kartupeļiem. Un tas var notikt arī ārpus alerģijas sezonas. Atšķirībā no īstās alerģijas, šīs krusteniskās reakcijas neizraisa smagus simptomus – no tām nevar rasties alerģiskais šoks, bet tikai īslaicīgs diskomforts. Būtiski, ka šie simptomi var rasties tikai pret svaigiem augļiem, dārzeņiem, bet, ja tos termiski apstrādā, simptomi nerodas.

Kā atšķirt no saaukstēšanās?

Alerģijas simptomi nenoliedzami ir līdzīgi arī dažādu vīrusu un saaukstēšanās simptomiem, taču alergoloģe S. Puriņa uzsver būtiskākās atšķirības:

    • Kad gadījies saslimt, visbiežāk simptomus papildinās arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.

    • Savukārt vīrusu iesnām raksturīgi, ka tās sākas ātri, akūti un izdalījumu caurspīdīgo krāsu nomaina zaļi dzeltena, taču jau pēc dažām dienām iesnas sāk pāriet. Alerģiju gadījumā izdalījumi no deguna ir caurspīdīgi un ilgstoši, atkārtojoties sezonu no sezonas.

Ārstēšanas veidi

Ja ir diagnosticēta alerģija, viens no veidiem, kā sevi pasargāt, ir dažādu alerģijas kalendāru vai īpaši izstrādātu lietotņu izmantošana. Šādās lietotnēs tiek paziņots, kuros mēnešos un laika posmos kuri alergēni atrodas gaisā. Saskaroties ar pirmajiem simptomiem, ieteicams lietot alerģijām paredzētos medikamentus, konsultējoties ar ārstu. Speciāliste uzsver, ka jāizvēlas nevis pirmās paaudzes, bet otrās paaudzes antihistamīna līdzekļi – daļa no tiem pieejama bez receptes.

Arī degunu būtu ieteicams skalot ar jūras ūdeni, kā arī izmantot glikokortikoīdu preparātus. Īslaicīgai lietošanai (5-7 dienas) var izmantot arī dekongestantus, kas palīdzēs samazināt deguna nosprostošanās sajūtu. Acu niezei var izmantot antihistamīna vai kromolīnnātrija pilienus.

Alergologu arsenālā ir arī imūnterapija, uzsver alergoloģe, kuras pamatā ir pacienta pieradināšana pie noteiktā alergēna. To iespējams panākt, izmantojot zemmēles pilienus, zemmēles tabletes vai zemādas injekcijas. Terapija ir ilgstoša, un to veic 3 līdz 5 gadu garā periodā. Šī terapija ir jāsāk vismaz 3 līdz 4 mēnešus pirms alerģijas sezonas sākuma. Svarīgi, ka imūnterapija būs efektīva tad, ja rūpīgi būs izpildīti visi posmi – precīzi noteikts pacienta alergēns un attiecīgi ir izvēlēts piemērotākais līdzeklis ārstēšanai.

Farmaceita padoms

Lai pavasari sagaidītu bez liekām raizēm, jāatceras par dažādiem veidiem, kā sevi pasargāt gan mājās, gan dodoties dabā, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Putekšņu alerģiju gadījumā ieteicams:

    • atturēties no sportošanas ārā un garām pastaigām, kad putekšņu koncentrācija ir vislielākā;

    • piesardzīgiem jābūt arī ar telpu vēdināšanu, lai putekšņi mazāk nonāktu telpās;

    • izmazgāto veļu labāk žāvēt iekštelpās, lai putekšņi nenonāktu uz tīrajām drēbēm.

    • regulāri veikt mitro telpu un virsmu uzkopšanu;

    • dodoties ārā, valkāt saulesbrilles un galvassegu, atgriežoties iekštelpās, noskalot seju un nomainīt drēbes un apavus, virsdrēbes glabāt atsevišķi;

    • pēc pastaigām ieteicams noskaloties dušā, kā arī pirms gulētiešanas izmazgāt matus, lai guļamistabā ienestu mazāk putekšņu;

    • deguna higiēnai var izmantot jūras ūdens aerosolus, acīm mākslīgo asaru pilienus, lai noskalotu alergēnus. Ir nopērkami arī deguna spreji ar dabīgiem polimēriem, kas veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai;

    • imūnsistēmas stiprināšanai visa gada garumā ieteicams pilnvērtīgs un veselīgs uzturs, D vitamīna lietošana atbilstoši tā līmenim, pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana, sabalansēts darba un atpūtas režīms bez kaitīgajiem ieradumiem, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes.

Farmaceite atgādina, ka aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu pretalerģijas līdzekļi – tabletes, acu pilieni, geli, krēmi, ziedes, aerosoli, pilieni, šķīdumi iekšķīgai lietošanai, injekcijas. Par piemērotāko bezrecepšu līdzekļu izvēli aicinām konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu, jo pieejamo produktu klāsts ir plašs. Recepšu zāles pēc konsultācijas nozīmē ārsts, izrakstot recepti.

    • Aptiekās pieejami dažādi antihistamīna līdzekļi, kuri bloķē histamīna receptorus.

    • Pretalerģijas tabletes lieto alerģiska rinīta gadījumā, lai atvieglotu deguna un acu simptomus, kā arī nātrenes gadījumā. Farmaceite iesaka labāk lietot otrās jeb jaunākās paaudzes medikamentus, tos parasti lieto vienreiz dienā. Pirmās jeb vecākas paaudzes medikamenti var izsaukt miegainību.

    • Alerģijas simptomus – šķaudīšanu, deguna tecēšanu vai aizliktu degunu, niezi degunā – palīdz mazināt speciālie deguna aerosoli. Aptiekās ir pieejami aerosoli ar prethistamīna līdzekli, ko izmanto siena drudža un nesezonalā alerģiska rinīta gadījumā, lai mazinātu deguna sekrēciju, šķaudīšanu un deguna gļotādas tūsku. Pieejami arī glikokortikosteroīdus saturoši deguna aerosoli, kam piemīt pretiekaisuma darbība.

    • Deguna higiēnai izmantojami jūras ūdens aerosoli. Deguna spreji ar dabīgiem polimēriem veido uz deguna gļotādas aizsargslāni pret alergēniem, tos var izmantot gan profilaksei, gan simptomu atvieglošanai.

    • Acu alerģijas simptomus (acu apsārtums, niezēšana un asarošana, pietūkuši acu plakstiņi) atvieglo pretalerģijas acu pilieni. Papildus noder arī mākslīgo asaru pilieni, kas palīdz noskalot alergēnus.

    • Gelus, kas satur antihistamīnus, lieto niezes mazināšanai, ja ir ādas reakcijas – izsitumi, nātrene, ekzēma, pēc kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Lai alerģija neizjauc pavasara baudīšanu!