Kāda ir tūrisma nākotne Latgalē? Tūrisma nozares dalībnieki tikās Latgales Tūrisma forumā

Santa Rudze | 2023.06.07

2023.gada 2. jūnijā Lūznavas muižā notika Latgales Tūrisma forums, kurā reģiona nozares dalībnieki dalījās ar pieredzi, diskutēja par nozares tendencēm un apguva praktiskas mārketinga iemaņas tūrisma biznesa attīstībai. Pasākuma mērķis bija klātienē iepazīties ar novadu speciālistiem, kuri atbild par dažādu tūrisma objektu attīstību reģionā, kā arī ikvienam dalībniekam apzināt savas iespējas biznesa uzlabošanai.

Pasākumā par kopīgo Polijas – Latvijas vēsturi un potenciālu tūrismam stāstīja Polijas vēstniece Monika Mihališina, par nozares tendencēm diskutēja Aivars Mackevičs, Jeļena Kijaško, Aija Van der Steina, Ilga Šuplinska un Edgars Bondars, savukārt LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inga Maļina ieskicēja valsts atbalsta iespējas tūrisma nozarē strādājošajiem. Tāpat klātesošajiem bija iespēja apgūt praktiskas mārketinga iemaņas biznesa attīstībai, par to gādāja mārketinga speciālisti – Sindija Bokāne un Raimonds Platacis.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Pavasara stādu tirgus Šlokenbekas muižā

4. maijā plkst. 10.00–15.00 Šlokenbekas muižā Stādu, amatnieku un mājražotāju gadatirgus.

Tukuma TIC

Polijas vēstniece Monika Mihališina minēja, ka Latgales tūrisms, pateicoties kopīgajai vēsturei, varētu kļūt par saistošu galamērķi Polijas iedzīvotājiem. Latgalē joprojām sastopamas piemiņas vietas Poļu–zviedru karam (1600–1629), kā arī dažādas poļu muižas un tām pieguļošās teritorijas ,katoļu baznīcas, senas kapuvietas, liecības par Atbrīvošanas cīņām Latgalē. Šādus apskates objektus vajadzētu padarīt pieejamākus poļu tūristiem. Polijas vēstniece norādīja uz konkrētām darbībām sadarbības attīstībai tūrisma sfērā.

Diskusijā par tūrisma nozares izaicinājumiem, dalībnieki minēja, ka ikvienam no jau esošajiem objektiem vajadzētu domāt par “zīmolvedību”, lai veicinātu to atpazīstamību. Jau tagad ir manāms citu reģionu pieņēmums, ka “Latgale ir tālu”, taču faktiski tāpat kā citi reģioni, arī Latgales tūrisma objekti ir pieejami. Tas attiecas gan uz citu novadu iedzīvotājiem, gan uz Baltijas tūristiem, gan Eiropas valstu ceļotājiem, kuri meklē vēsturiskas liecības. Kā Latgales tūrisma potenciāls tiek minēts etniskais tūrisms, holokausta liecības un citas vēsturiskās apskates vietas.
Paši foruma dalībnieki kā veiksmīgākos Latgales tūrisma objektus sauc – Latgales vēstniecību “Gors”, Rotko centru, Aglonas baziliku un Lūznavas muižu.

Pasākums skatāms: www.youtube.com/watch?v=GAjGd4NHxuM&t=3143s, https://www.youtube.com/watch?v=NfOzHbBuOT4&t=9s

Nākamais pasākums notiks jau 25. augustā (tiešsaistē) , tas būs veltīts izglītības tēmai.

Projekts tiek īstenots, realizējot Latgales kongresa rezolūciju, izglītojot sabiedrību pilsoniskās
līdziesaistes jautājumos un uzturot kopdarbības aktivitātes dažādās nozaru grupās. Kopā 2023. gadā tiek plānoti 2 klātienes un 5 tiešsaistes pasākumi, kas būs veltīti dažādiem Latgales kongresa rezolūcijas tematiem: izglītība, uzņēmējdarbības attīstība, drošība. Ikvienā pasākumā piedalīsies atbilstošās jomas pārstāvji Latgales reģionā. Lai veicinātu tīklošanās un sadarbības veidošanu, forumā tiek aicināti konkrētā novada aktīvākie izglītības, kultūras iestāžu, NVO dalībnieku pārstāvji.

Pasākumu organizē: Latgaliešu kultūras biedrība, Rēzeknes novada pašvaldība un Latgales kongresa lēmumu izpildes padome.

Projektu” Latgaliešu kopienas līderības un piederības stiprināšana, īstenojot Latgales kongresa
idejas” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts tiek realizēts no 03.04.2022. līdz 31.10.2024.

Kaida ir turisma nuokūtne Latgolā? Turisma nūzaris daleibnīki tykuos Latgolys Turisma forumā

2. junī Lūznovys muižā nūtyka Latgolys Turisma forums, kurā regiona nūzaris daleibnīki dalejuos pīredzē, diskuteja par nūzaris tendencem i apgiva praktiskys marketinga īmanis turisma biznesa atteisteibai. Pasuokuma mierkis beja kluotīnē īsapazeit ar nūvodu specialistim, kuri atbiļd par vysaidu turisma objektu atteisteibu regionā, kai ari sevkuram dalinīkam apzynuot sovu vareibu biznesa moderniziešonai.

Pasuokumā par kūpeigū Pūlejis – Latvejis viesturi i potencialu turismam stuosteja Pūlejis viestneica Monika Mihališina, par nūzaris tendencem diskuteja Aivars Mackevičs, Jeļena Kijaško, Aija Van der Steina, Ilga Šuplinska i Edgars Bondars, a LIAA puorstuove Inga Maļina raksturuoja vaļsts atbolsta īspiejis turisma nūzarei. Taipat kluotasūšī varēja apgiut praktiskys marketinga īmanis biznesa atteisteibai, par tū pasaryupeja marketinga specialisti – Sindija Bokāne i Raimonds Platacis.

Pūlejis viestneica Monika Mihališina saceja, ka Latgolys turisms, pasateicūt kopejai viesturei, varātu byut par saistūšu gola mierķi Pūlejis dzeivuotuojim. Latgolā ir sastūpamys daudzys pīminis vītys Pūļu–zvīdru karam (1600–1629), kai ari pūļu muižys i tūs teritorejis ,katuoļu bazneicys, senejis kopavītys, līceibys par Atbreivuošonys ceiņom Latgolā. Itaidus apskatis objektus vajag padareit daejamuokus pūļu turistam. Pūlejis viestneica nūruodeja iz konkretom darbeibom sadarbeibys atteisteibai turisma sferā.

Diskusejā par turisma nūzaris izaicynuojumim, daleibnīki uzsvēre, ka sevkuram nu jau asūšajim objektim vaira juodūmoj par “zeimulvedeibu”, sova unikaluo stuosta veiduošonu, kab nūdrūšynuotu jūs atpazeistameibu. Jau tān dominej cytu regionu pījāmums, ka “Latgola ir tuoli”, tok faktiski taipoš kai cytu regionu, ari Latgolys turisma objekti ir daejami. Tū var attīcynuot kai iz cytu nūvodu dzeivuotuojim, tai iz Baltejis I Eiropys vaļstu turistim, kuri meklej viesturiskys līceibys. Kai Latgolys turisma potencials tyka nūsaukts etniskais turisms, holokausta i cytu tymsuo – visturiski mozuok zynomuo – turisma līceibys.

Paši foruma daleibnīki par veiksmeiguokajim Latgolys turisma objektim sauc – Latgolys viestnīceibu “Gors”, Rotko centru, Aglyunys baziliku i Lūznovys muižu.

Pasuokums apsaverams: www.youtube.com/watch?v=GAjGd4NHxuM&t=3143s, https://www.youtube.com/watch?v=NfOzHbBuOT4&t=9s

Nuokušais pasuokums nūtiks jau 25. augustā (tīšsaistē) , tys byus veļteits aktualim izgleiteibys vaicuojumim.
Projekts teik eistynuots, realizejūt Latgolys kongresa rezoluceju, izgleitojūt sabīdreibu pilsūniskuos leidzdaleibys vaicuojumūs i uzturūt kūpdarbeibys aktivitatis vysaidu nūzaru grupuos. 2023. godā ir plānuoti 2 kluotīnis i 5 tīšsaistis pasuokumi, kas byus veļteiti vysaidom Latgolys kongresa rezolucejis temom: izgleiteiba, uzjiemiejdarbeibys atteisteiba, drūšeiba. Sevkurā pasuokumā pīsadaleis atbylstušuos jūmys puorstuovi Latgolys regionā. Kab veicynuotu teiklūšonūs i sadarbeibys veiduošonu, foruma daleibai aicynuoti nūvodu aktivuokī izgleiteibys, kulturys īstuožu, NVO i pošvaļdeibys īstuožu puorstuovi.

Pasuokumu organizej: Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme.

Projektu” Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim. Projekts teik realizāts nu 03.04.2022. da 31.10.2024.