Csp.gov.lv | 2023.06.14
2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 9,3 milj. vienas dienas un vairākdienu ceļojumos pa Latviju, par 12,2 % vairāk nekā 2021. gadā un iztērēja 405,6 milj. eiro, par 35,6 % vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lai arī kopējā Latvijas iedzīvotāju aktivitāte visa veida ceļojumos vēl nav sasniegusi pirms pandēmijas apjomus, tomēr 2022. gadā vērojams, ka iedzīvotāju vēlme doties vietējā tūrisma vairākdienu braucienos nostiprinās un pat pārsniedz 2019. gada braucienu skaita apjomu par 13,1 %.

Slutišķu krauja atrodas Daugavas loku teritorijā un ir vislielākais kvartāra iežu atsegums Daugavas ielejas Latvijas daļā.
Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa
Vienas dienas braucieni
2022. gadā Latvijas iedzīvotāji devās 6,5 milj. vienas dienas ceļojumos, par 9,8 % vairāk nekā gadu iepriekš, tomēr par 18,3 % mazāk nekā pirms pandēmijas 2019. gadā. Visbiežāk iedzīvotāji devās uz Rīgu, kas bija 1,1 milj. braucienu jeb 16,8 % no visiem vienas dienas ceļojumiem.
30 % no visiem iedzīvotāju ceļojumiem galamērķis bija Pierīgas reģionā, kur populārākās apmeklētās vietas bija Jūrmala (7,6 %), Ogres un Siguldas (4,2 %), Tukuma (3,5 %), Saulkrastu (2,8 %), Limbažu (2,0 %) un Ādažu (1,7 %) novads. 16,9 % braucienu veda uz Kurzemi, kur populārākie galamērķi bija Ventspils (3,7 %),Talsu (3,5 %), Kuldīgas (3,1 %) un Dienvidkurzemes (2,2 %) novads, kā arī Liepāja (2,1 %) un Saldus novads (1,6 %). Braucieni uz Vidzemi veidoja 13,7 %, kur populārākās apmeklētās vietas bija Cēsu (4,9 %), Valmieras (4 %) un Madonas (2 %) novads. 11,7 % braucienos devās uz Zemgali, kur populārākie galamērķi bija Jelgava (2,9 %), Bauskas (2,7 %), Jēkabpils (1,9 %), Aizkraukles un Dobeles (1,7 %) novads. Savukārt uz Latgali veikti 10,9 % braucienu, kur apmeklētākās bija Daugavpils (3,1 %) un Rēzeknes (2,5 %) valstpilsētas.
Vienas dienas ceļojumos pavisam iztērēti 212,6 milj. eiro, par 9,8 % vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk jeb 34 % no izdevumiem tērēti transportam, 28,4 % – pirkumiem, 17,9 % – ēdināšanas pakalpojumiem, 6,4 % – izklaides un kultūras aktivitātēm un 13,3 % – pārējiem izdevumiem. Vidējie izdevumi vienas dienas braucienā bija 32,9 eiro, palielinoties par 9,8 eiro.
Vienas dienas braucienos pa Latviju biežāk devās sievietes (55,5 %), iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā, vidējo izglītību ieguvušie (46,9 %) un nodarbinātie (67,9 %).
Vairākdienu braucieni
Pērn vairākdienu ceļojumu skaits pa Latviju bija 2,8 milj., par 18,2 % vairāk nekā 2021. gadā. Rīga pērn atguva populārākā galamērķa statusu, tās īpatsvars palielinājās par 2 procentpunktiem un bija 7,6 %. Populārākais braucienu galamērķa reģions tāpat kā vienas dienas braucienos bija Pierīga – 31,7 %, kam sekoja Kurzeme (22,7 %), Vidzeme (14,8 %) Latgale (13,8 %) un Zemgale (9,4 %). Biežāk apmeklētās vietas bija Liepāja (5,8 %), Jūrmala un Saulkrastu novads (5,5 %), Limbažu (5 %), Talsu (3,9 %), Siguldas (3,8 %) un Dienvidkurzemes (3,5 %) novads.
Mazinoties Covid-19 pandēmijai un kontaktēšanās ierobežojumiem, 2022. gadā iedzīvotāju biežākais vairākdienu braucienu iemesls atkal bija radu un draugu apciemošana – 52,4 % no visiem braucieniem. Tam sekoja atpūtas (39,2 %), cits personīgs (6,2 %) un darījumu (2,2 %) iemesls.
Pērn vieglo automašīnu vai motociklu izmantoja 87,3 % ceļojumu (īpatsvara samazinājums par 2,9 %, salīdzinot ar 2021. gadu), 8,8 % braucienu devās ar autobusu (pieaugums īpatsvarā par 2,2 %) un 3,9 % – ar citu transporta vai pārvietošanās veidu.
Vietējā tūrisma ceļojumos pārsvarā tika izmantots personīgais transporta līdzeklis, tādēļ tikai 12,9 % braucienos bija nepieciešams veikt transporta rezervēšanu vai apmaksu, kas pārsvarā jeb 82,5 % veikta klātienē kasēs vai transporta līdzeklī, bet 17,5 % braucienu – izmantojot interneta rezervēšanas sistēmas, piemēram, “Pasažieru vilciena” mājaslapu pv.lv vai aplikāciju, mobilly u.tml.
Pavisam 2022. gadā vietējā tūrisma ceļojumos pavadītas 7,2 milj. nakšu, kas ir par 9 % vairāk nekā gadu iepriekš. Lai arī joprojām biežāk izmantotā naktsmītne ir radu vai draugu mājoklis (55,6 % braucienu), tās īpatsvars vēl nav atgriezies līmenī pirms pandēmijas (2019. gadā – 72 % braucienu). Sākoties pandēmijai, 2020. gadā populārāka kļuva nakšņošana viesnīcās un līdzīgās mītnēs, kuru īpatsvars 2022. gadā sasniedza 17,3 % (2019. gadā tas bija vien 10,7 %). 16,6 % braucienu nakšņoja vasarnīcās jeb otrajās mājās, par 7,1 procentpunktu mazāk nekā 2021. gadā.
Pērn 51,2 % braucienu, kuros nakšņoja maksas naktsmītnēs, tās tika rezervētas pie pakalpojuma sniedzēja, bet 48,8 % braucienu – izmantojot tūrisma operatoru vai aģentu pakalpojumus, tai skaitā globālās rezervēšanas platformas (piemēram, Booking.com, AirBnB u.tml.). 55,7 % no visām nepieciešamajām rezervācijām tika veiktas, izmantojot interneta automātiskās rezervēšanas sistēmas vai digitālās platformas.
Vidējais uzturēšanās ilgums ceļojumā bija 2,5 naktis, par 0,2 naktīm mazāk nekā 2021. gadā. Maksas naktsmītnēs uzturējās vidēji 2,2 naktis, bezmaksas – 2,7 naktis.
Vairākdienu ceļojumu kopējie izdevumi pērn bija 193 milj. eiro, kas ir par 18,2 % vairāk nekā 2021. gadā. Visvairāk jeb 27,5 % tērēti transportam, 18,9 % – naktsmītnēm, 16,6 % – ēdināšanas pakalpojumiem, 5,2 % – izklaides un kultūras aktivitātēm un 31,8 % – pārējiem izdevumiem.
Vidējie izdevumi vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumā pērn bija 68,2 eiro, nemainoties salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Vidējie izdevumi diennaktī bija 26,8 eiro, par 2,1 eiro vairāk nekā 2021. gadā. Vidējie izdevumi diennaktī, nakšņojot maksas naktsmītnēs, gan bija būtiski lielāki, proti, 61,6 eiro, savukārt nakšņojot bezmaksas jeb privātās naktsmītnēs – vien 17,1 eiro.
Visvairāk (34,8 eiro) diennaktī tērēja iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, bet vismazāk (16,4 eiro) seniori vecumā no 65 gadiem.
Biežāk vairākdienu vietējā tūrisma ceļojumos pērn devās sievietes (55,3 %), iedzīvotāji 35–44 gadu vecumā (24,5 %), augstāko izglītību ieguvušie (49 %) un nodarbinātie (73,9 %).
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”. Dati publicēti datubāzē sadaļā “Latvijas iedzīvotāju ceļojumi”.

.jpg)
Jau 6. februārī no plkst. 12.00-14.00 Piejūras brīvdabas muzejā notiks ziemas pavadīšana un pavasara gaidīšana, maskošanās, rituāli un jautra kopā būšana
Ventspils TIC

14. februārī plkst. 20.00 norisināsies romantiskām noskaņām pārbagāts vakars pašā Liepājas sirdī, kur mūzika, deja un austrumnieciska burvība saplūdīs kopā.
Liepājas reģiona TIB

Piektdien, 6.februārī, plkst. 18.00 mācīsimies dančus Valmiermuižas alus viesistabā kopā ar folkloras kopu “Dandari”!
EUR 15 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Meteņu svinības Alūksnes novadā, Viktora Ķirpa Ates muzejā – tradīcijas, ragavas un pavasara gaidīšana.
Alūksnes TIC

Teātra nama “Jūras vārti” izstāžu zālē skatāma gleznotājas Madara Gulbis ekspozīcija “Dažādi debesu skati”, ko veido dažādu gadu darbi.
Ventspils TIC

Uzsākot 2026. gada tūrisma sezonu, Bauskas novads piedāvā virkni jaunu un pilnveidotu tūrisma objektu.
Bauskas TIC
.jpg)
Māksla, kolekcijas un fotogrāfijas. Katrs atradīs ko sirdij tuvu un tīkamu.
Tukuma TIC

Kalns "Lemberga hūte" iepriecinās gan slēpotājus, gan snovotājus, gan arī mazos ragaviņu braucējus!
Ventspils TIC

15. februārī plkst. 18.00 Rundāles pils muzeja Baltajā zālē izskanēs pirmais koncerts ciklā “Sarunas ar mūziku” – “Pazīstamais un pārsteidzošais”.
Bauskas TIC

10.februārī plkst. 18.30 Valmieras teātra Lielajā zālē Dainis Grūbe un Mārcis Auziņš muzikāli komiskā pieaugšanas meistarklase divos cēlienos "Bīstamā zona"
EUR 25 | Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Aicinām visus uz sirsnīgu, aktīvu un iedvesmojošu ziemu Madonas novadā.
Madonas TIC

Jūrmalas izstāžu telpās skatāma daudzveidīga programma – no laikmetīgās mākslas un tekstila līdz modernisma klasikai un pilsētas vēstures stāstiem.
Jūrmalas TIC

7. februārī paugurainā ielokā tiekamies Ķauķu kalnā uz vienu priecīgu un aktīvu ziemas pasākumu "Jestrais Ķauķis 2026"!
Alūksnes TIC

No operas un džeza līdz festivāliem, sportam un svētkiem – Dzintaru koncertzāle, pludmales un parki veido Jūrmalas kultūras gadu 2026.
Jūrmalas TIC

4. februārī plkst. 14.00 Cēsu ielā 4, Valmierā notiks informatīvais seminārs – atbalsta programma pārtikas un dzērienu ražošanas jaunuzņēmumiem.
Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2025” – ceremoneja, satikšona i īsadvasmuošona, vadeituojs Lauris Zalāns. 14.03.2025
Rēzeknes pilsētas TIC

Bērnu izklaidēm iekštelpās lieliska vieta būs atrakciju parks “Sapņu zeme Ventspils”, bet aktivitātēm svaigā gaisā - Bērnu pilsētiņa un bērnu parks "Fantāzija"
Ventspils TIC