Travelnews.lv redaktore: Vakariņas - Itālijā var, Latvijā ne...

Ludmila Glazunova | 2023.07.30

Nedēļas laikā saskāros ar vienu problēmu, bet divās valstīs – kur paēdināt ārzemnieku grupu vakarā! Šķiet, sīkums? Nē, tā nebūt nav.

Itālijas pieredze

Raksts turpinās pēc reklāmas

Markovas pilskalns un izziņas taka

Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka, kas iekļauj tādus objektus, kā Markovas pilskalns, Putānu strauts,Putānu strauta akmens.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Piektdienas vakarā radies jauns izaicinājums – kur pabarot svētdien latviešu grupiņu Itālijas mazpilsētā, turklāt vēlā vakara stundā – ap 23. Zvans pirmajam restorānam, kas atrasts google. Un, bingo! Atsaucīgs menedžeris, uzreiz atsūta grupu ēdienkarti, ir saprotošs, ka lidmašīna var nokavēties, un gatavs izlīdzēt. Rezultāts – svētdienas vakarā grupa iebrauc ar novēlošanos, bet tiek viesmīlīgi sagaidīta, pabarota, apčubināta, un abas puses apmierinātas. Jāpiebilst, situācijas risinājums tika rasts ārpus oficiālā, pierastā darba laika!

Latvijas pieredze

Jāpabaro ārzemnieku grupa Latvijā, pa ceļam no Valmieras uz Rīgu. Turklāt, ne tik vēlu – ap 21.30. Darba dienā, darba laikā aizrakstīti vairāki e-pasti pietiekami lieliem restorāniem. Atbildes – nulle. Kāpju mašīnā (tiesa gan, pēc 18), dodos uz Valmieras pusi restorāna meklējumos. Un visos atbilde viena – nē, mēs strādājam līdz 20 (vai 21), nē, nē, noteikti nevaram pabarot grupu, nē, jo tad kādam jāstrādā ilgāk. Noteikti nē! Patincinot vairāk, kas tad par problēmu, izrādās... Viss ir vienkārši! Ja paliek ilgāk, tad vairs nav sabiedriskā transporta, lai darbinieki tiktu mājās! “Te jums nav Rīga, te jādomā par cilvēkiem,” norādīja viens no viena restorāna darbiniekiem.

Secinājuma vietā

Varbūt mums tiešām tūrists nemaz nav vajadzīgs? Ja jau sabiedriskais transports nekursē, alternatīvu, kā nogādāt darbinieku mājās vēlākās vakara stundās, grūti atrast.

Man jau tomēr šķiet, ka pēc pandēmijas esam mainījušies. Vairs negribam iespringt, vairs negribam būt viesmīlīgi, vairs negribam pat padomāt par alternatīviem risinājumiem. Iespējams, ka šī nedrošība, šī baža, ka atkal kaut kas var notikt, viss bizness būs uz bremzēm, liedz ieguldīt spēku un enerģiju risinājumu meklējumos.