Nav telts, nav problēmu! Latvietes neparastais pārgājiens no Rīgas līdz Tallinai

Edgars Bērziņš | 2023.08.26

2023. gada jūlijā 43 gadus vecā latviete Dagnija Lejiņa devās sen plānotā ceļojumā no Rīgas līdz Tallinai, nesot līdzi tikai astoņus kilogramus smagu mugursomu. Viņas mugursomā neatradīsiet telti, guļammaisu vai kempinga krāsniņu, jo četrdesmit dienas ilgajā pārgājienā viņa galvenokārt uzturas laipnu svešinieku mājās un pusdieno kafejnīcās un restorānos viņas izplānotajā maršrutā. Kā stāsta Dagnija, lai arī viņa savā ceļā nav sastapusi nevienu no slavenajiem Igaunijas lāčiem, igauņi bijuši īpaši viesmīlīgi.

Naktsmājas atrastas ar sociālo mediju palīdzību

Raksts turpinās pēc reklāmas

Viesu māja “Kalnu pūpoli”

Atpūtas māja “Kalnu pūpoli” atrodas pie Šenheidas ezera. Piedāvā nakšņošanu, svinību un semināru telpas, pavāra pakalpojumus, atpūtas iespējas u.c.

Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļa

Lai atrastu naktsmājas, Dagnija sociālajā tīklā Facebook publicēja aicinājumu, meklējot naktsmājas dažādās vietās Igaunijā. Viņas ieraksts tika kopīgots vairāk nekā simts reizes, kā rezultātā tika saņemti desmitiem e-pastu no igauņiem, kas piedāvāja nakšņošanai savas kotedžas, bērnības mājas un pat jahtas.

“Es parasti naktsmītnes atrodu dienu vai divas dienas iepriekš. Kādu dienu, piemēram, man atrakstīja Jānuss un piedāvāja apmesties uz jahtas, kas ierasti ir pietauvota Munalaidas ostā. Viņš atsūtīja man atslēgas atrašanās vietu un teica, ka varu tur uzturēties tik ilgi, cik nepieciešams,” stāsta Dagnija, izsakot milzīgu pateicību par igauņu viesmīlību.

Lai arī garo distanču pārgājienos ceļotāji bieži vien dodas ar ārkārtīgi smagu mugursomu, Dagnija atklāj, ka simtiem kilometru iespējams pieveikt arī krietni vienkāršāk. “Pārgājiena laikā es labprātāk iepazīstu vietējos cilvēkus, baudu labu ēdienu restorānos šajā maršrutā, atpūšos spa vai apmeklēju vasaras koncertus. Pagājušajā nedēļā es uz īsu brīdi ierados Sāremā, kur izbaudīju pasaules līmeņa operu Kuresāres pilī,” atceras latviete.

Pievārējot garo distanci pa Baltijas jūras piekrastes pārgājienu taku

Šo komforta līmeni nodrošina 1200 kilometrus garā Baltijas jūras piekrastes pārgājienu taka, kas aptver trīs Baltijas valstis un kalpo par Dagnijas maršrutu. Taka stiepjas gar Baltijas jūras piekrasti un ir daļa no Eiropas garo distanču pārgājienu maršruta E9, kas sākotnēji aizsākas Portugālē. Vairāk nekā 600 kilometru garumā, ko viņa mēro Igaunijā, ir aptuveni 500 aizraujošu dabas un kultūras objektu, kā arī daudzas uzturēšanās un ēdināšanas iespējas.

Dagnija plāno noiet 700 kilometrus no Rīgas līdz Tallinai un šobrīd atrodas pusceļā. Vidēji dienā viņa pieveic 15-20 kilometrus, bet garākā distance dienā sasniedz 32 kilometrus. Pēc šādas piepūles viņa atļāvās baudīt atpūtas dienu. “Pārgājiens nekad nav sprints, bet gan maratons. Svarīgi ir pietiekami daudz laika atvēlēt miegam un atpūtai. Pēc divām nedēļām man uz pēdas ir tikai viena maza tulzna, ko es izskaidroju ar vieglo mugursomu un atpūtas dienām,” pārliecināta ir Dagnija.

Dagnijai šis nav pirmais tālo distanču pārgājiens. Pirms trim gadiem, pirmajā Covid-19 pandēmijas vasarā, viņa īstenoja līdzīgu piedzīvojumu, no Lietuvas un Latvijas robežas līdz Rīgai četrās nedēļās noejot 500 kilometrus, arī bez telts. “Pandēmija manā dzīvē ieviesa korekcijas. Kā komunikācijas aģentūras vadītāja es pazaudēju lielāko daļu savu klientu un tikai dažu mēnešu laikā man bija jāatlaiž sava komanda. Mājsēdes laikā es nolēmu no tā visa atslēgties,” viņa atceras, atklājot, ka pašreizējais pārgājiens patiesībā sākās pirms trim gadiem.

Pārgājiens vienatnē kā bezmaksas terapija

Kad darbs viņas aģentūrā gandrīz pilnībā apstājās, Dagnija atklāja savu patieso aicinājumu un nodibināja vēl vienu uzņēmumu, kas koncentrējas uz sieviešu līderību un ekonomisko iespēju palielināšanu. Šajā ceļojumā viņa vēlas iedvesmot citas sievietes uzdrīkstēties sapņot lielus sapņus. Viņasprāt, došanās pārgājienos ir arī viens no labākajiem veidiem, kā iepazīt sevi tuvāk.

“Man kā sievietei ir nācies daudzām skaidrot, kāpēc es ar mugursomu plecos uzņēmos izaicinājumu četrdesmit dienās aiziet no Rīgas līdz Tallinai. Cilvēki ir pārsteigti, kā mans vīrs vispār piekrita tik trakai idejai - iedomājieties, veselu mēnesi būt prom no mājām,” smejas Dagnija.

“Iemesls ir visai vienkāršs. Pārgājiens vienatnē man dod iespēju sevi izvirzīt uzmanības centrā - noteikt prioritātes sev un savām vajadzībām. Manuprāt, pārgājieni ir viens no labākajiem veidiem, kā iepazīt sevi tuvāk. Laiku pa laikam mums vajag tā patiesi izzināt pašiem sevi. Un pats labākais - tas viss ir pilnīgi bez maksas,” piebilst Dagnija, norādot arī uz dziedinošo iedarbību, ko rada japāņu shinrin-yoku jeb meža peldes.

Vieglajā mugursomā pirmās nepieciešamības lietas

Saviem Latvijā esošajiem draugiem, kas vēlas iepazīt Igauniju, Dagnija iesaka trīs dienu pārgājienu no Iklas līdz Pērnavai, ejot pa Baltijas piekrastes pārgājienu taku. “Šis maršruts piedāvā lielu daudzveidību. Jūs redzēsiet jūru, pamestas zvejas ostas, blīvus mežus un purvājus,” viņa saka, norādot, ka pārgājienam vajadzētu ilgt vismaz trīs dienas vai pat ilgāk, ja cilvēki vēlas patiesi izrauties no ikdienas. “Lai atpūstos un patiešām izrautos no ikdienas, vajadzīgs laiks.”

Dodoties ceļā ar vieglu mugursomu, Dagnija  ņem līdzi pēc iespējas mazāk mantu. Taču viņa nekad nedotos vasaras pārgājienā bez ērtas mugursomas, pārgājienu apaviem, cepures, saules aizsargkrēma, telefona un dienasgrāmatas. “Ikdienā man patīk rutīna. Katru rītu pārgājiena laikā es atveru dienasgrāmatu un pierakstu visas savas emocijas un notikumus no iepriekšējās dienas. Tas ir sava veida emocionāls un sajūtu sagremošanas process. “Esot pārgājienā, es saprotu, cik maz patiesībā dzīvē ir vajadzīgs. Man dzīvei nepieciešamās lietas ietilpst mazā astoņus kilogramus vieglā mugursomā.”

Meklējot slavenos Igaunijas lāčus

Dagnija min, ka Latvijā slavu iemantojuši Igaunijas lāči. “Daudzi mani draugi jautā, vai esmu sastapusi Igaunijas lāčus,” viņa saka, saprotot ziņkāri, jo Latvijā lāču tikpat kā nav. “Ir tikai Igaunijas lāči, kas ierodas Latvijā,” viņa smejas.

Kas attiecas uz lāčiem vai savvaļas dzīvniekiem, tad Dagnija sava ceļojuma laikā nevienu nav sastapusi, izņemot vienu zaķi un lapsu. Līdzīgi ir ar cilvēkiem. “Kur viņi ir, es nezinu,” viņa noteic. “Varbūt viņi iet pārgājienā tikai dažus kilometrus man pa priekšu, un mūsu ceļi nekrustosies.

Dagnija turpinās savu pārgājienu pa Baltijas jūras piekrastes pārgājienu taku Igaunijā vēl aptuveni nedēļu. Sekojiet līdzi viņas ceļojumam Facebook un Instagram.

Vairāk informācijas par Baltijas piekrastes pārgājienu takas maršrutu un iespējām meklējiet: https://www.westestonia.com/ranniku-matkarada/.