Kā startēt sēņu sezonā, nekaitējot veselībai

Līga Ribkinska | 2023.09.10

Mēs patiešām mīlam sēņot! Gandrīz trešdaļa dodas mežā pēc sēnēm, tiklīdz rodas tāda iespēja, un kopumā 91% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir kaut reizi dzīvē bijuši sēņot – tā vēl nesen liecināja “Mēness aptiekas” un “Norstat” veiktā aptauja. Iespaidīgi! Taču vai visi šīs nodarbes cienītāji ir arī labi sēņu pazinēji un zina, kā sēņot droši un kā rīkoties, lai sēņu maltīte būtu veselībai nekaitīga bauda.  

Sēņojot iegūstam vairākus labumus vienlaikus

Raksts turpinās pēc reklāmas

Darbinieku veselības pārbaude uzņēmumā

Veselības pārbaudes darbavietā Rīgā: ārsta un medmāsas izbraukums 15–20 darbiniekiem. 70 € par personu. EKG un analīzes par papildu maksu, ja nepieciešams.

Republikas laukuma klīnika

“Jāsāk ar to, ka jau došanās mežā ir veselību veicinošs pasākums, jo esam aktīvi un svaigā gaisā. Ja turklāt izdodas atrast un ielikt grozā kāroto sēni, pozitīvās emocijas jūtamas vēl krietnu laiku pēc veiksmīgas sēņošanas, par tām var atminēties vēl ziemā, izmantojot sēnes no sarūpētajiem krājumiem, un tas, protams, veselībai nāk par labu. Taču, lai sēņošanu neaptumšo neveiksmes (ar labu sēņu ražu gan ikreiz rēķināties nevaram), pastaigai mežā ir atbilstoši jāsagatavojas,’’ saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un atgādina piecus svarīgus noteikumus.

    • Uz mežu velciet atbilstošus apavus un apģērbu, kam šajā gadalaikā, jo īpaši, ja diena ir karsta, jābūt vieglam un ērtam, vēlams gaišam, lai uz tā var redzēt ērces. Ja prognoze norāda uz iespējamu lietu, būtu labi paņemt arī vieglu lietusmēteli.

    • Ņemiet līdzi dzeramo ūdeni! Padzerties vienmēr ir svarīgi, jo īpaši, ja laiks ir tveicīgs.

    • Iemetiet kabatā kādu kalorijām bagātu našķi, piemēram, riekstus vai žāvētu augļu batoniņu, lai remdētu izsalkumu un atgūtu enerģiju, ja sēņošana ievelkas.

    • Pirms došanās uz mežu noteikti uzlādējiet telefonu un brīdiniet ģimeni, kādu tuvu cilvēku vai kaimiņu, kurp dodaties. Dažkārt aizrautīgam sēņotājam vai vecākam cilvēkam gadās aizmaldīties. Svarīgi, lai tad var piezvanīt glābējiem pa tālruni 112.

    • Visbeidzot – pirms sēņošanas nenāk par ļaunu atsvaidzināt zināšanas par ēdamām un indīgam sēnēm. Lieti var noderēt arī mobilais tālrunis, kurā var meklēt informāciju un pārliecināties, vai atrastā meža skaistule ir lietojama uzturā.

Testējam sēni jau mežā?

Kas gan nav dzirdēts par to, kā noteikt, vai atrastā sēne ir ēdama vai nē. Piemēram, pastāv pieņēmums, ka indīgās sēnes neēd tārpi un tātad – ja, nogriežot sēni, tārpu “takas” nav redzamas, sēne ir cilvēkam nekaitīga. Tā gan gluži nav. Dabā sastopami gan tārpi, gan dzīvnieki, kam itin nemaz nekaitē indīgo sēņu ēšana un tie to labprāt arī dara. Tādēļ vadīties pēc šādas sēņu derīguma pazīmes nevajadzētu.

Vēl ir dzirdēts, ka vajag atrasto sēni palūkot ar mēles galu – ja tā nav rūgta un tai ir pazīstamais, patīkamais sēnes aromāts, tad var droši likt groziņā. Nē! Arī uz šo testa metodi nevajag paļauties, jo tā ir maldinoša. Nebūt nav tā, ka indīgās sēnes atšķiras ar kādu īpašu, citādu smaržu un noteikti ir rūgtas.

No meža – ar labumu grozu

“Sēnes kā uzturā lietojams produkts ir diezgan pētītas un ir izdarīti vairāki secinājumi, no kā izriet, ka sēnes var gan uzlabot veselību, gan arī, tās ēdot, būtu jāuzmanās no iespējamā kaitējuma veselībai,” stāsta farmaceite.

    1. Ja sēnes uzturā lieto pārlieku bieži un daudz, gremošanas sistēma var saskarties ar grūtībām tās pārstrādāt.

    2. Tiesa, sēnes ir vērtīgs produkts, kas satur virkni minerālvielu, piemēram, magniju, dzelzi, cinku, varu, nātriju, sēru, fluoru, kāliju un hloru.

    3. Sēnes ir vitamīnu avots, jo ar tām varam uzņemt, B grupas vitamīnus, A vitamīnu, D vitamīnu.

    4. Sēnēs ir daudz šķiedrvielu un olbaltumvielu, un maz kaloriju.

    5. Ir izpētīts, ka sēnēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un ka uzturā lietotas sēnes labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu.

Droši veidi, ka neatnest mājās indīgu vai bojātu sēni

Noteikti jāņem vērā, ka mežā ir ne mazums indīgu sēņu, kas ir ļoti līdzīgas ēdamajām, tādēļ veids, kā izvairīties no nepatikšanām, ir nenest mājās sēnes, kas kaut nedaudz rada šaubas. Drošs paliek drošs, vajadzētu izvairīties no sēnēm ar sarkanu cepurīti (vai kātiņu). Tāpat nebūtu prātīgi lietot uzturā sēnes, kam zem cepurītes ir baltas lapiņas, tādi ka bruncīši ap kātiņu vai kaut kas bļodiņai līdzīgs pie pamatnes. Lai gan sastopamas arī dažas ēdamas sēnes ar līdzīgām pazīmēm, ja nav padziļinātu zināšanu par sēnēm, labāk tomēr no šādām atturēties.

“Rūpēs par gremošanas sistēmu, nevajadzētu likt grozā arī bojātas sēnes (lai cik tā milzum lielā beka šķiet kārdinoša!). Ja, piemēram, uz sēnes veidojas plēvīte, to nevajag ņemt. Tāpat uzturam vairs nederēs arī tā ēdamā sēne, kam jūtama nepatīkama smaka vai krāsa ir kļuvusi tumšāka, nekā svaigai, vai uz cepurītes ir parādījušies plankumi.

Vēl ir svarīgi, kā sēnes pēc atnešanas mājās tiek uzglabātas. Būtu jāizvairās no polietilēna maisiņa, bet gan jāliek sēnes papīra maisiņā un ledusskapī. Tā tās nesabojāsies vairākas dienas,” norāda Ērika Pētersone.

Ja sēņu ēšana izraisījusi gremošanas traucējumus

Farmaceite brīdina, ka tad, ja pēc sēņu lietošanas uzturā ir parādījušies simptomi, kas liecina par smagu saindēšanos, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja ir tikai gremošanas traucējumi, piemēram, slikta dūša, caureja, tās mazināšanai var palīdzēt medikamenti ar adsorbējošu darbību. Tiesa, jāpatur prātā, ka šādas zāles absorbē arī ikdienā lietotos medikamentus. Absorbējošās īpašības piemīt arī, piemēram, citrusaugļiem, āboliem, dzērvenēm, lakricas saknei. Pektīnvielas, ko tie satur, saista toksīnus, veicinot organisma atindēšanu.

Kā pretinde vērtīgas ir miecvielas, ko satur, piemēram, ozola miza, melleņu ogas, rasaskrēsliņa laksti. Pie saindēšanās var noderēt augi, kas izraisa vemšanu, piemēram, ālantes saknes, kaķumētra, raudene. Savukārt, sliktu dūšu palīdz mazināt ingvers, vīgrieze, kumelīte, fenhelis, melisa, piparmētra, lavanda.

* Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” tika veikta 2022. gada visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.