Aptauja: 55% iedzīvotāju kliedē garlaicību ar grāmatām vai filmām, 45% dodas pie dabas

Marta Mackeviča | 2023.08.29

Vairāk nekā puse iedzīvotāju (55%) norāda, ka visbiežāk kliedē garlaicību, lasot grāmatas un skatoties filmas, 45% dodas pie dabas, liecina AS “Aldaris” un pētījuma centra “Norstat Latvija” veiktā aptauja. Tās ietvaros respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus – trešā populārākā atbilde ir “pavadu laiku ar draugiem”, to norādījuši 33%. 28% atzinuši, ka, lai izvairītos no garlaicības, apmeklē kultūras pasākumus, 27% - ceļo, bet 18% - sporto.

Salīdzinot, kā ar garlaicību cīnās vīrieši, un kā – sievietes, iespējams secināt, ka vīrieši biežāk izvēlas sportot (24% - vīrieši un 13% - sievietes), bet sievietes biežāk apmeklē kultūras pasākumus (30% - sievietes un 26% - vīrieši), kā arī lasa grāmatas un skatās filmas (64% - sievietes un 46% - vīrieši).

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi.

TAKA

“Lai kliedētu garlaicību, ne vienmēr ir nepieciešami lieli laika vai naudas ieguldījumi, reizēm palīdzēt var arī pavisam vienkāršas lietas – doties pastaigā pa neierastu maršrutu vai iedomāties, ka esi “tūrists savā pilsētā”, izmēģināt kādu jaunu recepti, atklāt jaunas garšas vai apmeklēt kādu no bezmaksas pasākumiem, kas vasarā notiek daudzviet Latvijā,” stāsta AS “Aldaris” komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.

Daudzi eksperti nodala vairākus garlaicības veidus: vienaldzības, samērīgā, meklējošā,  reaģējošā un apātiskā garlaicība. Katram veidam ir atšķirīgs psihiskā uzbudinājuma līmeni - no mierīga līdz ļoti lielam satraukumam. Vienaldzības garlaicība lielākoties ir tad, kad cilvēki jūtas atslābuši un noguruši, bet joprojām dzīvespriecīgi. Samērīgās garlaicības stāvoklī cilvēki vēlas kaut ko darīt, taču nezina, ko tieši, tāpēc viņu domas bezmērķīgi klīst apkārt. Meklējošā garlaicība iestājas tad, kad cilvēkam sāk apnikt kāds no iepriekšējiem stāvokļiem un viņš cenšas atrast kādu nodarbi. Šo garlaicības veidu pavada negatīvākas emocijas un cilvēki jūtas nemierīgāki. Reaģējošo garlaicību visbiežāk mēs piedzīvojam mācībās vai darbā, kad atrodamies kādā neinteresantā sapulcē vai lekcijā. Savukārt, apātisko garlaicību izjūtam, kad mums ir pārāk maz pozitīvo un arī pārāk maz negatīvo emociju.

Analizējot, kā garlaicību kliedē cilvēki dažādās vecuma grupās, redzams, ka vecumā no 18 līdz 29 gadiem cilvēki biežāk izvēlas sportot (29%), vecumā no 40 līdz 49 gadiem – baudīt kultūras aktivitātes (31%), no 50 līdz 59 gadiem – ceļo (34%), vecumā no 30 līdz 39 gadiem – dodas pie dabas (51%), vecumā no 18 līdz 29 gadiem – tiekas ar draugiem (45%), bet vecumā no 60 līdz 74 gadiem – 64%.

Aptauja veikta 2023. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat”. Tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas ietvaros respondenti varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus. Pētījums veikts ar mērķi izpētīt dažādu dzērienu patēriņa tendences Latvijā.