Lieliskas ziņas no UNESCO sanāksmes Rijādā, Kuldīga ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.09.18

Kurzeme un Latvija var lepoties, jo Kuldīgas vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādējādi atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45.sesijā, kas no 2023.gada 10. līdz 25.septembrim norisinās Saūda Arābijas pilsētā Rijādā. 

Kuldīga ir vienīgā pilsēta pasaulē, kas pilnībā ataino tradicionālo Baltijas valstu arhitektūru, sapludinot latviešu un vācu tradīcijas. Īpaši labi saglabājusies 13. – 18. gadsimtā izveidojusies pilsētas struktūra, harmoniska pilsētvide un gleznainā upes ielejas ainava ir skaidra liecība par tradicionālajām apdzīvotajām vietām reģionā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Dodies septembra pastaigā Bauskas novadā

Izbaudi septembra mieru dabā! Dodies pastaigā pa Bauskas novada takām un parkiem.

Visit.bauska.lv

Ideja par Kuldīgas pieteikšanu UNESCO pasaules mantojuma sarakstam ir sena – tā radusies uzreiz pēc tam, kad Latvija 1997. gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Darbs pie nominācijas izstrādes aizsākās 2001. gadā.

Par Kurzemes un Zemgales hercogistes laika liecībām Kuldīgā. Izpēšu secinājumi

Aizsākusies kā neliela viduslaiku apmetne, Kuldīga – tolaik Goldingena – gadsimtu gaitā auga un attīstījās, bet tieši Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks ļāva Kuldīgai patiešām uzplaukt un kļūt par reģionālu amatniecības un tirdzniecības centru. Hercogistes laikā Kuldīga kļuva pat par valdnieka rezidenci, tā iegūstot ietekmi un nozīmi reģionā un arī starptautiskā mērogā. Tā kā Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja vairāk nekā divus gadsimtus, tā veidoja pilsētu daudz ilgāk nekā Krievijas ietekme vai Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks. Tādējādi hercogiste arī mūsdienās ietekmē Kuldīgas garu.

Kuldīga kā Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieka pirmā rezidence un būtisks administratīvais centrs ir unikāla ar to, ka vislabāk uz pasaules ataino hercogisti un tās izaugsmi, starptautisko tirdzniecību un kultūras apmaiņu. Kuldīgas vēsturiskais centrs ir vislabāk saglabājusies un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība, kas atspoguļojas saglabātajā ielu un laukumu plānojumā, autentiskajos arhitektūras elementos, ēku būvkonstrukcijās un fasādēs, kā arī saglabātajos ainavas elementos.

Hercogistes laika liecības Kuldīgā fiksētas, analizējot Fridriha Babsta 1797. gadā veidotu Kuldīgas senāko karti, salīdzinot to ar jaunākām kartēm un situāciju mūsdienās, apsekojot un fotofiksējot ēkas un pārējās hercogistes laika liecības.

Kopumā 1797. gada Kuldīgas kartes aptvertajā teritorijā apsekotas un fotofiksētas 93 ēkas. Secināts, ka 36 ēkas uzceltas līdz 18. gadsimta beigām un ir saglabājušās. No tām 17 ēkās saglabājies līdz 18. gadsimta beigām būvētas ēkas apjoms. Savukārt 19 ēkas pārbūvētas, vizuāli izmainot to sākotnējo veidolu, bet saglabājot līdz 18. gadsimta beigām būvētu ēku konstrukcijas. Kā nozīmīgākos piemērus var nosaukt Sv. Katrīnas baznīcu, Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcu, ēkas Raiņa ielā 4, Baznīcas ielā 10 jeb hercoga aptieku, Baznīcas ielā 17 jeb Štefenhāgena namu, kā arī Pētera kapličas zvanu torni, kas iezīmē senāko pilsētas kapu vietu. Nozīmīgas ir arī pārējās ēkas, piemēram, ēka Pasta ielā 5, kur saglabājies 18. gadsimta logs, loga apmales un slēģi ar aprīkojumu, kas uzskatāms par vecāko zināmo logu Kuldīgā. Vairākās ēkās saglabājušās hercogistes laika manteļskursteņu konstrukcijas.

Apsekojot vēlāk uzceltas ēkas, secināts, ka 57 ēku arhitektoniskajā veidolā saglabātas Kurzemes hercogistes laika māju apjoma iezīmes, tostarp 42 ēkas uzceltas līdz 18. gadsimta beigām būvēto māju vietā. Kopumā ēkas, kas saglabājušās, un arī ēkas, kas būvētas vēlāk, ievērojot tā laika tradīcijas, raksturo Kurzemes hercogistes laika celtniecību un veido vizuālu priekšstatu par tā laika pilsētvidi.

Pētot un kartējot Kurzemes hercogistes laika pilsētvidi Kuldīgā, bez ēkām izvērtēti arī citi raksturīgie pilsētvides elementi, par kuriem atrodamas norādes tā laika vizuālajos materiālos – kartēs, zīmējumos, grafikās: ielu tīkls un ceļi, laukumi, ūdens tilpes, to šķērsošanas vietas un pārvadi (tilti, tiltiņi), reljefs un ainavu veidojoši elementi.

Secināts, ka vecpilsētas robežās saglabājušās 100% visas 18. gadsimta plānā redzamās galvenās ielas (ceļi) un ap 95% šķērsielu. No ūdenstilpēm saglabājusies gan Venta, gan Alekšupīte un Pipevalks, un kopumā var atzīmēt, ka ūdenstilpnes vecpilsētas teritorijā saglabājušās vismaz 60% apmērā no 1797. gada kartē redzamajām, bet reljefs ar pils nocietinājuma vaļņiem nedaudz transformētā veidā – gandrīz 100% apjomā. Rumba un krāces, kas ir neiztrūkstoši redzamas visos zināmajos 18. gadsimta zīmējumos un gleznās, pilnā apjomā redzamas arī šodien.

Arī no Alekšupītes šķērsojumiem 80% joprojām redzami pilsētvidē, tiltu skaits gan ir palielinājies no 5 uz 11. No 1797. gada kartē atzīmētajiem laukumiem 40% ir pilnībā saglabājuši sākotnējo funkciju, bet 60% ir daļēji vai pilnībā transformēti par publiski pieejamu, dažādas funkcijas apvienojošu teritoriju. Ainaviski nozīmīgs un zaļajai zonai piederīgs līdz mūsdienām 100% apjomā saglabājies Ventas krasta reljefs. Pārējā apzaļumotā teritorija, kurā ietverti apstādījumi un kapsētas, no 1797. gada situācijas līdz mūsu dienām saglabājusies apmēram 30 – 40% robežās.

Kurzemes un Zemgales hercogistes vairāk kā divus gadsimtus ilgušais posms ir nozīmīgs pasaules kultūras atmiņā un Kuldīgas pilsētas attīstības aspektā, kā arī Kuldīgas vēsturiskajā centrā joprojām ir vērojama apjomīga šī perioda liecību klātbūtne un ietekme kopējā kultūrainavā, īpaši vides noskaņā un izjūtu līmenī. Kuldīgas vecpilsēta ir saglabājusi dažādu laika posmu mantojumu, tomēr tās homogēnā, harmoniskā vide ir unikāla ar hercogistes laika bagātīgu liecību klātbūtni, izceļot konkrētu, pasaulē unikālu vēstures periodu un tā saglabājušos mantojumu.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā Latviju šobrīd pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs (1997) un Strūves ģeodēziskais loks (2005).

Vairāk informācijas: Visitkuldiga.com