Travelnews.lv redaktore: Vai viesmīlībā un tūrismā var strādāt bez angļu valodas zināšanām?

Ludmila Glazunova | 2023.09.20

Latvijā mēs esam pieraduši, ka viesmīlības un tūrisma nozarē bez angļu valodas zināšanām mūsdienās neiztikt. Galvenais iemesls ir gauži vienkāršs – nu kā tad lai sazinās ar ārvalstu viesi?

Šogad četras reizes devos izbraukumā pa Eiropu ar auto. Šad tad pieturēts degvielas uzpildes stacijās, šad tad pa ceļam atrastas naktsmājas, kas iepriekš nebija ieplānotas. Ja Lietuvā sazināšanās nav problemātiska, jo varam atrast kopēju vai nu angļu vai krievu valodu, tad Polijā paveras jau pavisam cita situācija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ceļojumu stāsti stacijā- ar ŽIGI

20.oktobrī Alūksnes Bānīša stacijā- Žigimants Krēsliņš jeb ŽIGIS. Būs interesanti iespaidu stāsti par saviem ceļojumiem uz salām- Samoa, Tonga, Kiribati, Palau.

EUR 15 | Alūksnes TIC

Neliela viesnīciņa Polijas – Vācijas pierobežā. Laicīgi norezervēta, bet kaut kāda mistika ar atrašanu. Piebraucu pie it kā vajadzīgās adreses, bet durvis ciet, zvana poga un atstāts arī telefona numurs. Zvanu, atbild kāda sieviete, kas runā tikai un vienīgi poliski. Pie kompromisa netiekam. Beigu beigās gan izrādījās, ka adrese nebija pareizā, un īstā naktsmītne atradās mazliet citā vietā, bet arī tur priekšā dāma, kura angliski neviena vārda. Pat ne “sorry” līmenī.

Kaut kā, mēģinot miksēt angļu, krievu un dažus sagrābstītus vārdus poliski, izdodas tikt pie savas istabiņas, kas noteikti nebija tā, kuru iepriekš rezervēju...

Turpat arī restorāniņš. Ēdienkarte tikai poliski, un apkalpojošais personāls ne vārda angliski. Labi, ka ir mūsdienu tehnoloģijas un visu var iztulkot, bet saziņa, lai tiktu pie kārotā ēdiena, prasīja krietnu laiku.

Līdzīgas problēmas vajāja arī citās valstīs – pats par sevi saprotams, ka arī Francijā, kur saziņa ir praktiski neiespējama, un ne tikai kafejnīcās un viesnīcās, bet arī tūrisma informācijas centros un klientu apkalpošanas centros, arī vilcienu operatora SNCF.

Un te nu viela pārdomām. Jā, mēs esam neliela valsts, un svešvalodu zināšanas mums ir nepieciešamas, lai varētu sazināties plašākos mērogos. Bet esam arī pārāk iztapīgi, ātri vien pārslēdzoties uz cittautietim tīkamāko mēli, pat ja viņš ir viesis mūsu valstī jau 50+ gadus...

Bet citās, gana lielās valstīs uz svešvalodu apguvi neiespringst. Arī tūrismā un viesmīlībā. Iespējams, ka viņiem tiešām tas nav nepieciešams, jo tūristi tāpat brauks, tāpat baudīs, un kaut kā jau tiks galā. Un vietējās valodas nezināšana galu galā ir paša ceļotāja problēma. Bet mēs cenšamies, tai pat laikā tūristu bari pie mums nesteidz.