Apsaimniekojot novērš bioloģiski vērtīgo zālāju izzušanu rezervātos

Diāna Selecka | 2023.09.29

Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām, kurās augu daudzveidība līdzinās izcilajiem tropu mežiem. Tai pašā laikā šis ir viens no visapdraudētākajiem un visstraujāk izzūdošajiem biotopiem Latvijā. Lai saglabātu esošās pļavas un nepieļautu to aizaugšanu, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) apsaimnieko Teiču un Krustkalnu rezervātu bioloģiski vērtīgās pļavas vairāk nekā 240 ha platībā.

Lielākā daļa Krustkalnu un Teiču dabas rezervātu pļavas ir sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, mazākā skaitā ir palieņu zālāji, mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un mēreni mitras pļavas. To piemērotākā apsaimniekošana ir pļavu pļaušana un nopļautā novākšana. Piemērotāko pļaušanas laiku nosaka pļavu mitrums, augu sugu sastāvs, putnu ligzdošanas laiks un meteoroloģiskie apstākļi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Deju skolas "Demo" sezonas noslēgums

koncerts 2 daļās: 1. daļa – “Apskāviens”, 2. daļa – “Muļķa sirds”. Pārtraukumā: Deju skolas grāmatas un citu suvenītu iegāde, fotoizstāde “Kustībā...”

Tukuma TIC

“Dabisko jeb bioloģiski vērtīgo pļavu atjaunošanā bieži ir jāsamazina to auglība. Proti, ja augsne ir pārlieku auglīga, spēcīgākie augi kļūst vēl jaudīgāki un nomāc pārējos augus, vienlaikus samazinot augu daudzveidību pļavā. Tāpēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi veikt apsaimniekošanas pasākumus. Visieteicamākās joprojām paliek tradicionālās metodes – noganīšana vai zāles pļaušana un novākšana no lauka. Dabisko zālāju skaits aizvien sarūk. Aizvien vairāk redzam ilgstoši neapsaimniekotu zālāju platības visā Latvijā, kuros samazinājusies bioloģiskā daudzveidība un palielinājusies nevēlamu vai invazīvu sugu izplatība,” teic pārvaldes dabas aizsardzības daļas atļauju un izvērtējumu sektora vadītājs Guntis Akmentiņš.

Šogad kā pirmās tika pļautas pļavas, kurās bija svarīgi apkarot ekspansīvās sugas pirms to sēklu nogatavošanās, lai ierobežotu to izplatību. Šie augi, piemēram, suņburkšķi, gārsa, īsā laikā spēj pārņemt visu pļavu platību. Vēlāk tika pļautas putnu ligzdošanai būtiskas pļavas.

Izmantojot tehniku, abos dabas rezervātos ir nopļauts un novākts siens. Šogad sagatavoti 250 siena ruļļi, daļa no tiem pārdoti izsolēs. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, izsolēs tiks piedāvāts arī iepriekšējā gadā sagatavotais labas kvalitātes siens. Pļavās, kurās nav iespējams veikt darbus ar tehniku, tika piesaistīts Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks (sešas Galovejas šķirnes govis un 40 vērši), kas noganīja vērtīgās un izzūdošās dabiskās pļavas teju 43 ha platībā.

Pļavas ir cilvēku ilgstoši veidoti biotopi, kuru eksistence ir atkarīga vienīgi no ilgtermiņa apsaimniekošanas. Nepļautas vai nenoganītas pļavas aizaug. Izcilākajās Latvijas dabiskajās pļavās vienā kvadrātmetrā var atrast vairāk nekā 40 augu sugu. Pirms 100 gadiem bioloģiski vērtīgās pļavas aizņēma 30 % valsts teritorijas. Dabas skaitīšanas dati liecina, ka šobrīd Latvijā diemžēl dabisko pļavu platības aizņem vairs tikai ~0,7 % no valsts teritorijas.