Plašu ievērību guvusī Tukuma muzeja izstāde atgriežas no Francijas un būs skatāma Latvijā

Tukumamuzejs.lv | 2023.11.03

2023. gada 3. novembrī 14.00 Durbes pilī (M. Parka ielā 7, Tukumā) atklās Tukuma muzeja izstādi “Sibīrijas vēstules”, kuras angļu un franču valodas versija bija skatāma Francijā. Paralēli aktīvam izstādes darbam Latvijā, tiek organizēti profesionālās pilnveides kursi par trauslo vēstuļu saglabāšanu un gatavots pieteikums vēstuļu popularizēšanai starptautiskā mērogā.

Izstāde “Sibīrijas vēstules” izceļ gan bērza tāss simbolisko nozīmi, gan vēstuļu rakstīšanas fenomenu kā garīguma praktizēšanas veidu nebrīves apstākļos Gulaga nometnēs un nometinājuma vietās Sibīrijā (1941-1965). Šīs vēstules bija vienīgā trauslā saikne starp tuviniekiem dzimtenē un izsūtījuma vietās Krievijā. Vēlāk, pēc Otrā pasaules kara, kad papīrs bija pieejams, vēstules uz bērza tāss tuviniekiem un draugiem ieguva īpašu simbolisku nozīmi.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tūrisma jaunums “Meitene Mellene MADONĀ"

Gaidot vasaru, klajā nācis netradicionāls Madonas novada tūrisma ceļvedis. Tas informē par ceļošanas iespējām ģimenēm ar bērniem, skolu klasēm un nometņu grupām

Madonas TIC

Izstādē Durbes pilī skatāms bagātīgs informatīvais materiāls, kā arī vēstuļu autoriem piederējušie priekšmeti, ko deponējuši 11 Latvijas muzeji. Deportēto cilvēku personiskās lietas - pieraksti, trauki, apģērba elementi, rokdarbi un citi priekšmeti - palīdzēs iepazīt traģiskos likteņstāstus. Eksponātu vidū ir Vihorevkā darināts foto albums, Ērika Apaļā dienasgrāmata par deportācijas laiku Omskas apgabalā no 1949. gada 25. marta līdz 1956. gada 17. novembrim, kā arī latviešu dzejniekam Aleksandram Pelēcim piederoša neliela koka kastīte - čemodāns. Izstādi papildina kuratores Agritas Ozolas 2023. gadā sagatavotā grāmata “Sibīrijas vēstules”, kurā ir gan vēstuļu teksti oriģinālvalodās un tulkojumā, gan vēstuļu autoru likteņstāsti un vēsturiskas fotogrāfijas.

Tukuma muzejs, sadarbībā ar citiem Sibīrijas vēstuļu glabātājiem, aktīvi nodarbojas ar vēstuļu popularizēšanu starptautiskā mērogā. Šovasar izstāde “Sibīrijas vēstules” bija apskatāma Francijā. Strasbūras universitātes nacionālajā bibliotēkā izstāde kļuva par vienu no galvenajiem Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejas šīs vasaras kultūras notikumiem, bet septembrī izstāde noslēdzās ar starptautisku konferenci. Savukārt Marcevol priorijā izstāde pievilināja interesentus ar vairākiem latviskiem kultūras notikumiem.

Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss ir iekļautas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, bet šobrīd kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Polijas, tiek gatavots pieteikums vēstuļu iekļaušanai starptautiskajā reģistrā. Tukuma muzejs ir nominācijas pieteicējs un kā reģionālais muzejs ir uzņēmies vadošo lomu.

Savukārt 3. novembrī plkst. 11.00, pirms izstādes atklāšanas pasākuma, Tukuma muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu organizē profesionālās pilnveides kursus “Vēstules uz bērza tāss: saglabāšanas un eksponēšanas specifika”, lai paaugstinātu Latvijas muzeju krājuma glabātāju, restauratoru, mākslinieku, izstāžu iekārtotāju un citu darbinieku kompetences, kas saistītas ar tādu krājuma priekšmetu glabāšanu, konservāciju, eksponēšanu, kas izgatavoti no dabas materiāliem un ir jūtīgi pret klimata izmaiņām.

Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā - bezmaksas. Uz pasākumu aicināti Sibīrijā rakstīto vēstuļu uz bērza tāss autori un adresāti vai viņu radinieki, kas uzticējuši svētules muzejiem, kā arī muzeju, bibliotēku darbinieki, skolotāji un vēstures interesenti.

Izstāde apskatāma no 2023. gada 3. novembra līdz 2024. gada 3. novembrim.

Izstādi atbalsta Tukuma novada pašvaldība, Lietuvas Okupāciju un Brīvības cīņu muzejs, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un Strasbūras nacionālā universitātes bibliotēka. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Padomē, LR Vēstniecību Francijā, biedrību Association Les Amis de l’Esparrou (Francija) un “VIA ARS” (Latvija). Pateicoties VKKF atbalstam, izstādes dizaina koncepciju sagatavojusi SIA “RADADARA” māksliniece Tatjana Raičiņeca.