Vienkārši instrumenti darbinieku labbūtības un piederības sajūtas stiprināšanai

Marta Mackeviča | 2023.12.01

Pēdējos gados ir būtiski mainījusies gan darba ņēmēju, gan darba devēju izpratne par to, kāda ir darba jēga, ko mums nozīmē darbs un kolēģi. Birojs jau sen vairs nav vieta, kur tikai strādāt, bet pēdējā laikā aizvien apzinātāk saprotam, ka tā ir arī vieta, kur socializēties, pilnveidoties un mācīties. Mainās arī darba devēju attieksme pret darbiniekiem – aizvien plašāk izplatīta prakse ir rūpes par darbiniekiem un atbalsts viņu mentālajai veselībai un labbūtībai, kas ir īpaši svarīgi tik trauksmainā laikā, kādā šobrīd dzīvojam. Viedokli pauž “Helmes Latvia” personāla vadītāja Anita Āboltiņa.

Uzņēmumu mērķis vairs nav tikai akcionāru peļņa

Raksts turpinās pēc reklāmas

LAIKAPAKA aicina uz kautko īpašu!

Atklāj Latvijas garšu stāstus! Iepazīsti leģendārus pārtikas iepakojumus un nostalģiskas bērnības atmiņas aizraujošā vēstures ceļojumā.

Visit.rezekne.lv

Mūsdienās bizness ilgtermiņā nevar eksistēt tikai peļņas gūšanai – ikvienam uzņēmumam vienlaikus jādomā, kā kļūt par vidi, kurā cilvēki var sevi izpaust, augt un attīstīties. No tā iegūst visi – gan darba ņēmēji, gan darba devēji. Tas, kādu darba vidi veidosim, lielā mērā ietekmēs arī biznesa rādītājus. Arī ikdienā no kolēģiem dzirdu, cik svarīgi ir sajust, ka ikviens cilvēks, ikviens komandas dalībnieks ir vērtība. Tas izskan ne tikai no darbiniekiem, bet arī no uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Jau pirms pāris gadiem ASV lielāko korporāciju izpilddirektori nāca klajā ar pārskatītu biznesa korporāciju pastāvēšanas mērķi, apņemoties darboties arī visas sabiedrības interešu labā, ne tikai vairot akcionāru peļņu. Šobrīd vēl spilgtāk izjūtam, ka uzņēmumiem ne tikai jāpiepilda akcionāru mērķi, bet arī jāsniedz pievienotā vērtība saviem klientiem un darbiniekiem, kā arī plašākai kopienai.

Rūpes par darbiniekiem ne vienmēr nozīmē ļoti lielas investīcijas

Šīs pievienotās vērtības nodrošināšana pozitīvi korelē arī ar biznesa mērķiem – rūpes par darbiniekiem var rezultēties ar mazāku slimības dienu skaitu, ar lielāku iesaisti ikdienas pienākumos un uzņēmuma mērķu sasniegšanā, mazāku darbinieku mainību u.tml. Turklāt rūpes par darbiniekiem ne vienmēr nozīmē ļoti lielas investīcijas un papildu resursus, tās var būt arī pavisam vienkāršas lietas – rūpēties par adekvātu darbinieku noslodzi, veikt aptaujas par to, kā darbinieki jūtas, regulāri ieplānot individuālas sarunas, iesaistīt darbiniekus dažādu lēmumu pieņemšanā u.tml.

Gatavība runāt par mentālo veselību

Pavisam nesenā pagātnē Latvijā vēl nebija pieņemts atklāti runāt par mentālo veselību, taču ir liels prieks, ka šis temats vairs netiek stigmatizēts – arī darba devējs var sekmēt darbinieku gatavību runāt un rūpēties par mentālo veselību un labbūtību, un akceptēt, ka ir pilnīgi normāli, ja darbinieks vienmēr nav labākajā formā un par 100% noskaņots darbam. Viens veids, kā palīdzēt, ir fokusēts atbalsts, proti, mentālās veselības aprūpes speciālistu iekļaušana veselības apdrošināšanas polisē. “Helmes Latvia” to piedāvā, un ar gandarījumu varam teikt, ka cilvēki pamana un izmanto šīs iespējas.

Autonomija, kompetence un piederība

Domājot par citiem instrumentiem un veidiem, kā atbalstīt darbiniekus, jāatceras par trīs pamatmotivācijas veidiem: autonomija, kompetence un piederība. Sniedzot cilvēkiem iespēju pieņemt lēmumus sava amata ietvaros, tiek stiprināta saikne ar uzņēmumu un tā mērķiem. Runājot par kompetenci vai meistarību, svarīgi rast iespēju nodrošināt dažādas mācības. Turklāt, tās var būt gan tieši saistītas ar profesionālajiem uzdevumiem, gan, piemēram, iedvesmas lekcijas. Visbeidzot, runājot par piederību, jāmin gan regulāras, individuālas sarunas ar darbiniekiem, gan kopīgi pasākumi un kampaņas. Līdztekus atsevišķu komandu pasākumiem vismaz vienu reizi ceturksnī organizējam kopīgus pasākumus visiem uzņēmuma darbiniekiem un redzam, ka pozitīvās emocijas un neformālās sarunas ir kā līme, kas stiprina arī ikdienas komunikāciju un spēju sastrādāties.

Iedvesmojošas lekcijas un aizraujoši izaicinājumi

Lai gan arī vienreizēji notikumi un aktivitātes kopumā veicina izpratni par mentālo veselību un labbūtību, atslēga ir šādu pasākumu regularitāte. Uzņēmumā jau vairākus gadus novembri esam pasludinājuši par Labbūtības mēnesi – tas ir gada tumšākais mēnesis, tāpēc cenšamies uzmundrināt darbiniekus ar iedvesmas lekcijām, piemēram, par to, kāpēc rūpes par ķermeni sekmē arī mentālo veselību, kā arī ar dažādiem izaicinājumiem – šobrīd norisinās staigāšanas un skriešanas izaicinājums. Īstenojam arī anonīmu darbinieku aptauju par labbūtības jautājumiem, lai vēlāk analizētu rezultātus un saprastu, kādu atbalstu varam sniegt.

Viens un tas pats risinājums nederēs visiem darbiniekiem

Instrumentu un atbalsta iespēju ir ļoti daudz, taču jāizvairās no pārspīlēšanas ar tiem. Ja aktivitātes ir pārāk daudz, tās var sākt traucēt darbam un radīt pretēju efektu – papildu stresu. Gada nogale daudzās nozarēs ir intensīvs darba cēliens, arī mūsu uzņēmumā. Tāpēc mērķtiecīgi plānojam tādas atbalsta aktivitātes, kas neatņem laiku tiešajam darbam, bet stiprina un palīdz uzturēt veselīgu līdzsvaru intensīvajā periodā. Un vēl būtiski atcerēties, ka viens un tas pats risinājums nederēs absolūti visiem darbiniekiem. Tāpēc ir svarīgi sarunāties, lai noskaidrotu, kādu atbalstu darbinieki vēlas saņemt un kas viņiem nepieciešams.