Ventilācijas eksperts: bieži pēc ugunsgrēka restorāni vairs netiek atvērti

Madara Kandevica | 2024.02.20

Virtuve ir restorāna sirds, kur šefpavārs unikālas garšas apvieno ēdienos, piešķirot vietai savu īpašo noskaņu. Vienlaikus biznesam virtuve var radīt arī vislielāko risku. Vairumā gadījumu pēc ugunsnelaimes restorāns vairs netiek atvērts. Eiropas Ventilācijas Higiēnas Asociācijas (EVHA) valdes loceklis un VEGA 1 Serviss projektu vadītājs Lauris Krūza uzskaita biežākos iemeslus, kādēļ rodas ugunsgrēki virtuvē, un dalās noderīgos padomos, kā mazināt riskus.

Ugunsgrēku statistika no Austrālijas, Lielbritānijas un ASV liecina, ka ugunsnelaimes restorānos galvenokārt notiek virtuvēs. Puse no visiem komerciālo virtuvju ugunsgrēkiem rodas ēdiena gatavošanas procesā un gandrīz visi no tiem (90%) nokļūst virtuves nosūces ventilācijas sistēmās, caur kuru uguns izplatās tālāk visā ēkas platībā. Viens no galvenajiem ugunsgrēka riskiem ēdināšanas biznesā ir netīra virtuves nosūces ventilācija.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Festivāls "Izgaršo kantrī Latgalē"

4.-5. jūlijā, Krāslavas novada Kalniešu pagastā viskija darītavas "De Kriek distillery" teritorijā norisināsies festivāls “IZGARŠO KANTRI Latgalē”!

Krāslavas TIC

Uguns izcelsmes vieta parasti ir plīts, friteris vai pārkarsēta vokpanna – ugunsgrēkam ir nepieciešami visi trīs priekšnosacījumi: skābeklis, karstums un “degviela” jeb tauki. Ja nosūces gaisa vados ir uzkrājušās tauku nogulsnes, tās kombinācijā ar skābekli un lielo karstumu rezumējas uguns nelaimē. Ugunsgrēki ventilācijas sistēmās var būt ļoti spēcīgi un sasniegt līdz pat 1000°C temperatūru dažu minūšu laikā. Tā ir pietiekami karsta, lai izkustu dažādi metāli un aizdegtos apkārtējie apdares materiāli.

“Tā kā skābekli un karstumu nav iespējams izslēgt no virtuves ikdienas, tas, ko katrs var kontrolēt, mazinot ugunsgrēka risku, ir attīrīt ventilācijas kanālus no tauku nogulsnēm. Tauki, kas uzkrājušies ventilācijas gaisa vados, kalpo kā spēcīgs katalizators ugunsgrēkam, līdz ar to netīras jeb netīrītas ventilācijas sistēmas ir reāls drauds ugunsnelaimei,” stāsta Krūza. “Balstoties uz Londonas ugunsdzēsības dienesta rekomendācijām restorāna īpašniekiem, svarīgi ir tīri gaisa vadi kā pirmais no nosacījumiem drošai virtuvei.”

Ventilācijas sistēmu ugunsdrošība nav tikai projektētāju un ventilācijas sistēmu uzstādītāju atbildība. Arī ēkas īpašnieku, apsaimniekotāju, kā arī telpas lietotāju rīcība ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu drošību ēkā. Latvijas Ministru kabineta noteikumi paredz virkni nosacījumu projektētājam un būvniekam, lai nepieļautu uguns izplatīšanos ēkās, un sniedz preventīvu darbību aprakstu, lai uzturētu ēku drošu lietošanai. Tie skaidri nosaka, ka jebkura mehāniskā ventilācijas sistēma ir jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi piecos gados, savukārt ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi gadā.

Kā mazināt ugunsgrēka riskus virtuvē?

Virtuves nosūces ventilācijas sistēmas ir jāaprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā – atbilstošiem tauku filtriem. Tauku daļiņas var sadalīt trīs kategorijās: tauku gāzes daļiņas, sākot no 0,03 līdz 0,5 mikroniem, tauku tvaika daļiņas (tauku un ūdens daļiņu apvienojums) robežās no 0,5 līdz 6,0 mikroniem, un tauku šļakatas vai lielākas redzamas daļiņas, sākot no 6,0 līdz 150 mikroniem. Dažādi filtri paredzēti dažādiem daļiņu izmēru diapazoniem, un ne visas ierīces var efektīvi uztver visus daļiņu izmērus. Paaugstināta temperatūra gatavošanas procesā daļu tauku pārvērš gāzveida fāzē, ko nevar uztvert ar filtriem un kas  galu galā kondensējas un uzkrājas uz ventilācijas kanālu sienām. Tauku filtri nespēj novērst tauku iekļūšanu virtuves nosūces sistēmās, bet tie var samazināt un pagarināt laiku, kas nepieciešams starp sistēmu tīrīšanas intervāliem.

“Ļoti bieži pēc ugunsgrēka radītiem zaudējumiem restorāni vairs nekad netiek atvērti. Ja restorāns pēc nelaimes tomēr turpina strādāt, nereti cilvēku plūsma ir mazinājusies, jo viesi dod priekšroku citām vietām. Nenoliedzami – risks palielinās eksponenciāli virtuvēm, kas atrodas lielu būvju telpās, t.i., daudzstāvu ēkās, slimnīcās, viesnīcās, lidostās un iepirkšanās centros,” saka Krūza. Potenciāls nodarīt milzīgus zaudējumus ir proporcionāls ēkas lielumam.

Apdrošināšanas polises var nesegt radītos zaudējumus, ja tiek konstatēts, ka ventilācijas sistēmām nav veikta regulāra tīrīšana. Ikvienam, kurš darbojas viesmīlības nozarē, jāņem vērā, ka ventilācijas apkopi un tīrīšanu ir nepieciešamas uzticēt profesionāļiem, kas to veic pēc standarta LVS EN15780.